Gaidot Porziņģa atgriešanos – kā ar smago ceļgala traumu sadzīvojuši citi NBA spēlētāji?
Kārtējā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezona jau vairs nav aiz kalniem, par ko liecina mediju dienas, komandu treniņnometņes un arī pirmie aizvadītie pārbaudes mači. Trešo sezonu pēc kārtas Latvijas basketbola līdzjutēju uzmanība tiks vērsta uz divām pilsētām – Ņujorku un Sanantonio. Pieckārtējo čempionu “Spurs” sastāvā pamatoti varam sagaidīt Dāvi Bertānu pildām nozīmīgaku lomu Grega Popoviča spēles zīmejumā, tikmēr ASV metropolē sezonas ievadā Latvijas vārdu nesīs šovasar draftētais Bruklinas “Nets” uzbrucējs Rodions Kurucs.
Latvijas basketbola lielākā zvaigzne, Ņujorkas “Knicks” uzbrucējs Kristaps Porziņģis turpina atkopties pēc februārī gūtā kreisā ceļgala krustenisko saišu plīsuma. Trauma nopietna un basketbola laukumos itin izplatīta, tāpēc arī rehabilitācijas process turpinās joprojām. Sākotnēji tika prognozēts, ka Kristaps laukumā varētu atgriezties ap Ziemassvētkiem, taču dažādas balsis NBA gaiteņos neizslēdz varbūtību, ka latvietim prātīgāk būtu izlaist pat visu gaidāmo sezonu.
Kristaps Porziņģis pēc liktenīgā savainojuma gūšanas šī gada 6. februārī
Foto: AP
Arī pats Porziņģis “Knicks” mediju dienā septembra beigās par šo tēmu izteicās piesardzīgi. Bez klasiskajām un pašmotivējošajām “atgriezīšos stiprāks nekā pirms traumas gūšanas”, “spēlēšu tikai, kad būšu gatavas par 110%” frāzēm liepājnieks arī neizslēdza scenāriju, kurā mēs talantīgo spēlētāju laukumā redzam tikai, sākot ar 2019./2020. gada sezonu. Skarbi, bet noteikti ne nereāli. Jāņem vērā arī tas, ka “Knicks” ar Porziņģi saista ne tikai savu tuvāko, bet arī tālāko kluba nākotni, tāpēc piesardzība un nesasteigšana ar KP atgriešanos ierindā šajā situācijā ir pat apsveicama.
Savā ziņā par pozitīvu soli uzskatāma arī jauna līguma noslēgšanas atlikšana, kas liecina, ka “Knicks” ir mācījušies no savām pagātnes kļūdām un ar milzīgu līgumu izsniegšanu kuram katram vairs neaizraujas. Pēdējās liecības par bijušā kluba prezidenta Fila Džeksona laiku pie “Knicks” vadības joprojām tiek dzēstas, turpinoties sarunām par Žoakima Noā atskaitīšanu un kontrakta “izstiepšanu” vairāku sezonu garumā. Protams, var ar skaudību noraudzīties uz Porziņģa vienaudžu un konkurentu Nikolas Jokiča (127,5 miljoni eiro/pieci gadi), Devina Bukera (136/5) un Kārla-Entonija Taunsa (163,5/5) iespaidīgajiem cipariem jaunajos līgumos, taču šī nauda, visticamāk, nekur nepazudīs arī Kristapam, jo pieprasījums pēc latvieša, kurš ir ne tikai vienradzis un modernā basketbola “garo” spēlētāju flagmanis, bet arī globāla prece, noteikti būs liels. Ja ne “Knicks”, tad noteikti kāds cits NBA klubs arī Porziņģim iedos savu 25 miljonus eiro sezonā.
Kristaps Porziņģis “Knicks” vienības treniņā šī gada 30. septembrī
Foto: Knicks.com
Viss, protams, atkarīgs no paša Kristapa snieguma laukumā, un būtiska loma būs tieši tam, kādā formā latvietis atgriezīsies pēc traumas sadziedēšanas. Pirms saišu plīsuma Porziņģis nešaubīgi bija liekams starp NBA zvaigznēm, par ko liecināja arī līgas vadības lēmums iekļaut KP Visu zvaigņžu spēlē (reāla iziešana laukumā šajā mačā traumas dēļ gan, protams, gāja secen). Tomēr cik pamatotas ir cerības, ka Porziņģis pēc savainojuma izārstēšanas turpinās pēc “ierastā kursa” priecēt “Madison Square Garden” un citās NBA arēnās sanākušos skatītājus? Spēlētāji, kuru karjerās savas korekcijas ieviesuši ceļgalu krustenisko saišu plīsumi, šajā līgā nav retums, tāpēc vērts atskatīties uz dažiem neseniem gadījumiem, kas ļautu rast kaut nelielu, tomēr priekšstatu par to, kādas var būt šīs nopietnās traumas sekas.
Deriks Rouzs
Joprojām par visu laiku jaunāko (22 gadi un seši mēneši) līgas vērtīgāko spēlētāju (MVP) kļuvušais aizsargs vēl pirms krustenisko saišu saraušanas 2012. gada izslēgšanas turnīra pirmajā spēlē pret Filadelfijas “76ers” tika uzskatīts par traumatisku spēlētāju un 2011./2012. gada sezonā dažādu savainojumu dēļ piedalījās tikai 39 pamatturnīra mačos. Sākotnēji tika prognozēts, ka Derikam bez augstākā līmeņa basketbola būs jāiztiek no astoņiem līdz 12 mēnešiem, taču realitātē “Bulls” līderis laukumā atgriezās teju pēc pusotra gada, 2013. gada oktobrī. Ārsti gan spēlētājam “zaļo gaismu” pilna kontakta basketbolam deva jau martā, taču Rouzs piesardzības nolūkos izlaida visu 2012./2013. gada sezonu. Čikāgas basketbola cerības ilgi gaidītā atgriešanās sezona noslēdzās jau pēc desmit mačiem, jo drīz vien tika saplēsta arī labā ceļgala meniska. Sekojošajos gados Deriks saskārās ar identisku savainojumu, kā arī sejas orbitālā kaula lūzums un citām mazākām traumām.
Deriks Rouzs mirkli pēc ceļgala krustenisko saišu plīsuma 2012. gada NBA “play-off” pirmajā spēlē
Foto: Tannen Maury
Rouzs savu karjeru “Bulls” kreklā noslēdza 2016. gada vasarā, kluba rindās kopumā pamatturnīrā laukumā izejot 406 no iespējamajiem 574 mačiem. Maiņas darījuma rezultātā Derika karjera turpinājās “Knicks” vienībā līdzās Porziņģim. Sezonas sākumā Rouzu vajāja potītes savainojums, taču kopumā tieši Ņujorkā spēlētājs aizvadīja vienu no savām statistiski sekmīgākajām sezonām pēc liktenīgās ceļgala traumas 2012. gadā, 64 spēlēs izceļoties ar vidēji gūtiem 18 punktiem (metieni precizitāte 47,1%) un 4,4 rezultatīvām piespēlēm. Sezonas izskaņā gan vēl viens meniska plīsums, īsa vizīte Klīvlendas “Cavaliers”, kā arī aizmainīšana un Jūtas “Jazz”, kur aizsargs tā arī neaizvadīja nevienu maču un viņa līgums tika izpirkts.
With Derrick Rose reportedly "seriously re-evaluating his future in basketball," take a look at his long injury history, which includes four major knee surgeries. https://t.co/c8gmsIY1Vj pic.twitter.com/4G45ADrNeN
— Yahoo Sports (@YahooSports) November 24, 2017
Savulaik atlētisko īpašību ziņā nešaubīgi vienā plauktiņā ar Raselu Vestbruku liekamais Rouzs šovasar uz vēl vienu sezonu par aptuveni diviem miljoniem eiro pagarinājis līgumu ar Minesotas “Timberwolves” un spēlēs pie sava bijušā “Bulls” galvenā trenera Toma Tibodo. Nav pārspīlēti teikts, ka “Knicks” ar Porziņģi šobrīd saista tikpat lielas cerības, kādas savulaik tās bija Čikāgai ar Rouzu. Protams, var apbrīnot trīskārtējā Visu zvaigžņu spēļu dalībnieka spēju piecelties un turpināt savu karjeru pēc katras no neskaitāmajām traumām, taču vienlaikus Rouzs, visticamāk, ieies NBA vēsturē kā vienīgais sezonas MVP, kurš nav uzņemts Slavas zālē.
Rouza statistika NBA pamatturnīrā pirms-pēc krustenisko saišu plīsuma: Pirms – 279 (no 328 iespējamajām) spēles, 36,8 minūtes, 20,1 punkts, 6,8 rez. piesp. Pēc – 216 (410) spēles, 29,8 minūtes, 16,2 punkti, 4,3 rez. piesp.
Rikijs Rubio
Vēl viens talantīgs saspēles vadītājs, kurš uz pasaules basketbola kartes šķietami atradies veselu mūžību, vien 21. oktobrī atzīmēs savu 28. dzimšanas dienu un šobrīd iemantojis stabila NBA pamatsastāvā aizsarga reputāciju. Spānijas izlases spēlētājs uz Minesotas “Timberwolves” pārcēlās pirms 2011./2012. gada sezonas un uzreiz lika par sevi runāt, ar savām acīgajām piespēlēm regulāri izpelnoties vietu dienas skaistāko epizožu topos. Tomēr Rubio NBA karjera pamatīgu triecienu saņēma jau tās 41. mačā, kad duelis ar Kobi Braientu noslēdzās ar ceļgala krustenisko saišu plīsumu. Rikijs pēc smagās traumas atlaba gana ātri un “vilku” sastāvā NBA atgriezās jau pēc nedaudz vairāk kā deviņiem mēnešiem. Savainojums būtiskas sekas Rubio sniegumā laukumā nebija atstājis, ko apstiprināja arī sasniegtie statistikas rādītāji, kas daudz neatšķīrās no debijas sezonā iespētajiem.
Otrajā sezonā pēc traumas Rubio pagaidām vienīgo reizi karjerā piedalījās visos 82 pamatturnīra mačos, tomēr jau nākamajā potītes problēmas (kas galu galā noslēdzās ar ķirurģisku iejaukšanos) ļāva aizsargam piedalīties vien 22 spēlēs. Arī pēc šīm problēmām Rikijs ir spējis piecelties un katrā no nākamajām sezonām laukumā izgājis vismaz 75 cīņās, turklāt aizvadītajā pamatturnīrā Jūtas “Jazz” sastāvā Rubio sasniedza jaunus karjeras rekordus vidēji gūtajos punktos (13,1) un metienu precizitātē (42%), kā arī pirmo reizi piedalījās “play-off”.
Rubio NBA ienāca ar lielu ažiotāžu, taču nevarētu teikt, ka nopietnā trauma jau karjeras ievadā uzskatāma par iemeslu, kāpēc katalānim nav izdevies līdz galam attaisnot uz sevi liktās cerības. Rikija karjerā nav bijuši būtiski kāpumi, taču arī ne kritumi. Atšķirībā no Rouza, kura spēle gan pirms, gan pēc traumas lielākoties balstījās uz viņa atlētiskajām īpašībām, Rubio drīzāk uzskatāms par īstenu “ģenerāli laukumā”, kura galvenie trumpji ir saspēles veidošana un partneru apgādāšana ar piespēlēm. Savainojumi Rikijam šos talantus nav atņēmuši.
Rubio statistika NBA pamatturnīrā pirms un pēc krustenisko saišu plīsuma: Pirms – 41 (41) spēles, 34,2 minūtes, 10,6 punkti, 8,2 rez. piesp., 2,2 pārtv. b. Pēc: 389 (467) spēles, 31 minūte, 10,9 punkti, 8,7 rez. piesp., 2 pārtv.b.
Džabari Pārkers
2014. gada NBA draftā ar otro numuru izvēlētais uzbrucējs šovasar parakstīja līgumu uz divām sezonām par aptuveni 34,5 miljoniem eiro ar dzimtās Čikāgas vienību “Bulls”. Vienošanās, kas jebkura cita tik augstu draftēta spēlētāja sakarā šķistu visai pašsaprotama, taču noteikti ne Pārkera, kurš savā vēl īsajā NBA karjerā jau divas reizes (2014. un 2017. gadā) iedzīvojies kreisā ceļgala krustenisko saišu plīsumā. Pirmoreiz Džabari laukumu ar smago traumu bija spiests pamest jau debijas sezonas 25. mačā, bet pēc “svaigākā” savainojuma Pārkers laukumā atgriezās vien šī gada februārī. Kopumā ceļgala krustenisko saišu plīsuma dēļ Džabari izlaidis teju divus pilnus kalendāros gadus.
Statistiski produktīvākajā sezonā (2016./2017.) Pārkers pirms otrā saišu plīsuma Milvoki “Bucks” sastāvā izcēlās ar caurmērā gūtu 20,1 punktu, 6,1 atlēkušo bumbu un 2,8 rezultatīvām piespēlēm – visi karjeras rekordi. Tomēr līdzīgi kā Rouza arī 23 gadus vecā uzbrucēja spēles galvenais ieroči bijuši fiziskie dotumi, spēja ielauzties soda laukumā un punktu gūšana pēc caurgājieniem. Pirmssezonas pārbaudes spēlē Pārkers savā “Bulls” debijā izcēlās ar 15 punktiem, astoņām bumbām un četrām piespēlēm.
Pārkera statistika NBA pamatturnīrā pirms un pēc krustenisko saišu plīsumiem: Pirms (2014) – 25 (25) spēles, 29,5 minūtes, 12,3 punkti, 5,5 atl.b. Pēc – 127 (162) spēles, 32,6 minūtes, 16,5 punkti, 5,6 atl.b. Pēc (2017) – 31 (32) spēles, 24 minūtes, 12,6 punkti, 4,6 atl.b.
Dāvis Bertāns
“Latviešu lāzeru” 2011. gada NBA draftā ar 42. numuru izraudzījās Indiānas “Pacers”, vēlāk maiņas darījuma rezultātā tiesības uz uzbrucēju iegūstot “Spurs”. 2012. gada janvārī Dāvis pievienojās Belgradas “Partizan”, taču pēc itin sekmīga pusotra gada serbu kluba sastāvā Bertāns sekojošajā vasarā iedzīvojās labā ceļgala krustenisko saišu plīsumā, kas liedza spēlētājam atgriezties laukumā līdz pat 2014. gada martam. Tā paša gada gada jūlijā Dāvis vienojās par līgumu ar Vitorijas “Laboral Kutxa” (tagad “Baskonia”).
Sekmīgi sevi apliecinājis Eirolīgas turnīrā (22 mači, vidēji 11 punkti), Bertāna karjera 2015. gada marta beigās saņēma vēl vienu nopietnu triecienu – vēl viens krustenisko saišu plīsums tajā pašā labās kājas ceļgalā. Pēc desmit mēnešu ilgas piespiedu pauzes Dāvis atgriezās laukumā un Eirolīgā sasniedza iespaidīgus metienu precizitātes rādītājus (51,4% no spēles, 47,4% tālmetienos), kas vairoja interesi no NBA vienības “Spurs”, galu galā 2016. gada vasarā parakstot vienošanos ar uzbrucēju.
Dāvis Bertāns
Foto: USA TODAY Sports
Debijas sezonā pasaules spēcīgākajā līgā latvietis laukumā izgāja 67 pamatturnīra mačos, palīdzot ar 12,1 minūtē gūtiem 4,5 punktiem un teju 40% precizitāti no “trīnīšu” zonas. Sekojošajā sezonā Bertāna loma komandā nedaudz pieauga (77 spēles, 14,1 minūte, 5,9 punkti), bet šajā starpsezonā Dāvis un “Spurs” vienojās par jaunu divu gadu līgumu par kopējo atalgojumu aptuveni 12,4 miljonu eiro apmērā. Snaipera dotības jaunākais no brāļiem Bertāniem, protams, nav zaudējis, taču arī uzbrucēja atlētisms šķietami nekur nav zudis, un Dāvis arī NBA laukumos pie katras iespējas nekautrējas izmantot savu augsto lēcienu un triekt bumbu grozā no augšas. Spēlētāja karjeras attīstību pa augšupejošu līkni apliecina arī “Spurs” izrādītā uzticība jauna un gana ienesīga līguma formā.
Davis Bertans has signed a two year guaranteed contract with San Antonio Spurs. Great day for Latvian basketball 🇱🇻🏀 All smiles! pic.twitter.com/fDE0URTAMc
— ArtūrsKalnītis (@ArtursKalnitis) July 11, 2018
Citi gadījumi
Ar ceļgala krustenisko saišu plīsumu saskāries arī pazīstamais saspēles vadītājs Ražons Rondo, kurš savainojumā iedzīvojās 2013. gada 27. janvārī, kā rezultātā laukumā atgriežoties vien pēc nepilna gada. Kaut arī Rondo visas četras reizes dalībai Visu zvaigžņu spēlē tika izvēlēts vēl pirms minētās traumas, aizsarga karjeras turpinājums tik un tā bijis gana sekmīgs, 2015./2016. gada sezonā Sakramento “Kings” sastāvā atkārtojot savu personisko rekordu vidēji izpildītajā rezultatīvajās piespēlēs (11,7). Tāpat Ražons joprojām savu labāko sniegumu demonstrē izslēgšanas turnīrā – pagājušajā sezonā 31 gadu vecumā “Play-off Rondo” Ņūorleānas “Pelicans” rindās deviņos mačos izcēlās ar caurmērā gūtiem 10,3 punktiem, 12,2 piespēlēm un 7,6 atlēkušajām bumbām.
Itālietis Danilo Galināri pēc divām produktīvām sezonām (vidēji mačā gūti vairāk nekā 15 punkti) “Knicks” kreklā bija viens no daudzajiem spēlētājiem, kuri tika iekļauti vērienīgajā Karmelo Entonija maiņas darījumā, kā rezultātā eiropietis 2011. gada februārī pārcēlās uz Denveras “Nuggets”. Galināri drīz vien tika arī pie jauna ilgtermiņa kontrakta ar Kolorādo štata komandu, taču 2012./2013. gada sezonas izskaņā kādā no spēlēm plīsa Danilo kreisā ceļgala krusteniskās saites, un pilnvērtīgi laukumā itālietis spēja atgriezties vien pēc teju 20 mēnešiem. Pēc visai viduvējas pirmās sezonas kopš atgūšanās pēc traumas (vidēji 12,4 punkti) Galināri jau nākamajā uzrādīja karjeras labākos rādītājus rezultativitātē (19,5). Dažādi savainojumi gan uzbrucēju turpina vajāt joprojām (pērn “Clippers” rindās tikai 21 spēle), taču kad vien Danilo ir laukumā, pretinieku komandu aizsardzības sagaida sarežģīts uzdevums, jo punktu gūšanas talants Galināri nekur nav zudis.
Danilo Galināri
Foto: Doug Pensinger/Nuggets.com
Ceļgala krustenisko saišu plīsums pērnā gada februārī pārtrauca arī divkārtējā NBA „Slam Dunk” konkursa uzvarētāja Zeka Lavīna karjeras līdz šim labāko sezonu (18,9 punkti, trīs piespēles, 3,4 bumbas), un atlētiskais aizsargs laukumā atgriezās pēc 11 mēnešiem. Kaut arī nedaudz “ierūsējis”, Zeks 24 mačos “Bulls” rindās palīdzēja ar 16,7 punktiem un 3,9 atlēkušajām bumbām. Šī gada vasarā Lavīns no “Kings” saņēma četru gadu ilgu un 69 miljonus eiro vērtu līguma piedāvājumu, ko Čikāgas vienība pielīdzināja, tādējādi paturot nešaubīgi talantīgo spēlētāju savā sastāvā.
Tikmēr divkārtējais sezonas labākais rezervists Lū Viljamss pirms krustenisko saišu plīsuma 2013. gada janvārī vēl ne reizi nebija ieguvis gada “6th Man” apbalvojumu. NBA laukumos Lū atgriezās tā paša gada novembrī un ar dažādiem mazāk nopietniem savainojumiem saskāries arī karjeras turpinājumā, taču kopumā Viljamsa produktivitāte pēc ceļgala traumas ir tikai pieaugusi – aizvadītajā sezonā aizsargs bija Losandželosas “Clippers” uzbrukuma līderis, 79 mačos vidēji gūstot 22,6 punktus un izpildot 5,3 piespēles, turklāt to paveicot lielākoties cīņās iesaistoties no rezervistu soliņa.
