Gailītis par sezonu Vācijā: Prieks, ka džeki atteicās pieņemt kaut kādus limitus

Latvijas izlases treneris Jānis Gailītis intervijā “Latvijas Televīzijai” atskatījies uz aizvadīto sezonu Vācijā, kā arī paudis savas domas par Latvijas basketbola pārāk liela uzmanība tiek veltīta rezultāta sasniegšanai.

2024./2025. gada sezonā Gailītis strādāja Vācijas bundeslīgas komandā MBC. Ar vienu no mazākajiem budžetiem līgā Latvijas speciālists sevis trenēto vienību aizveda līdz triumfam Vācijas kausā, kā arī ieveda komandu Vācijas līgas “play-off” turnīrā.

“Sezona bija ļoti laba. Grūti pateikt par to budžetu, neviens jau uz laukumā tos ciparus neskatās. Kā pierāda vēsture, ne vienmēr tas budžets nospēlē svarīgāko lomu, ir izņēmumi. Prieks, ka mums izdevās, prieks, ka džeki un organizācija kopumā atteicās pieņemt kaut kādas limitācijas un hierarhijas, jo ar to arī viss sākas. Arī pieņēma domu, ka jāstrādā pēc augstākiem standartiem, lai piederētu pie augstākā līmeņa. Protams, ir arī veiksme, un daudzi citi faktori, bet ja tas viss saiet kopā un izdodas, tad ir liels prieks par to.

Man ir prieks, ka varu reprezentēt Latvijas trenerus ārzemēs un ceru, ka šis solītis palīdzēs gan citiem mūsu treneriem, gan arī man, parādīs, ka mums šeit ir spēcīgi speciālisti,” norādīja treneris.

Viņš arī pauda domas par gaidāmo Eiropas čempionātu, kurā Latvijas izlase būs mājinieces lomā. “Vienmēr esmu uzsvēris, ka mēs varbūt brīžiem esam ļoti tendēti un rezultātu un mazāk orientēti uz procesu. Visi čaļi grib piedalīties, viņi lielākā daļa ir foršā vecumā, lai dotu mums iespēju sagatavot kaut kādu īpaši skaistu un efektīvu basketbolu. Primārais jau nav rezultāts – rezultātu dod kvalitāte. Un kvalitāte nozīmē, ka mums ir attieksme, atdeve, standarti, ķīmija un daudz kas cits.

Ja mums tas viss ir, un nedaudz veiksmes, tad rezultāts veidojas kā pievienotā vērtība. Mēs nevaram tieši ietekmēt rezultātu – vismaz 10-12 komandas ir tādas, kuras šodien var sēdēt un teikt – mēs gribām uzvarēt Eiropas čempionātā. Neviens džeks neiet laukumā, lai zaudētu, viņi dara to labāko, ko var izdarīt. Citreiz ar to pietiek, citreiz nē.”