Ginzburgs par “Prometey” un Čehijas izlasi, trako Putinu un spēlēšanu Rīgā

28/09/2022 15:58
Nokopēts
Ronens Ginzburgs

Jau šo piektdien tiks dots starts apvienotajai Latvijas – Igaunijas basketbola līgai. Šajā sezonā komandu pulku papildinās vienība ar ambicioziem mērķiem – Ukrainas klubs “Prometey”. Martā pārtraucot savu darbību, 2021. gada Ukrainas čempionvienība atgriezusies uz basketbola skatuves un pat kāpusi uz augšu, paralēli dalībai Latvijas – Igaunijas līgā “Prometey” spēlēs arī pēc spēka otrajā Eiropas klubu turnīrā jeb ULEB Eirokausā.

Otro sezonu pēc kārtas komandas galvenais treneris būs pieredzējušais Izraēlas speciālists Ronens Ginzburgs. Sākotnēji nemaz neplānojis šajā sezonā Ukrainas klubu vadīt, ilggadējais Čehijas valstsvienības treneris var lepoties ar izciliem panākumiem pie izlases stūres. Ar savu darbu palīdzot Čehijas basketbolam piedzīvot, iespējams, labāko periodu valsts vēsturē, treneris sarunā ar “Sportazinas.com” pastāstīja par savu pieredzi smagajos apstākļos, šī gada “EuroBasket 2022”, gaidāmo sezonu un daudz ko citu. Kā atzīst Ginzburgs, karjeras laikā viņš veicis vairākus riskantus lēmumus, taču tie parasti ir atmaksājušies. 

Vai, ņemot vērā pasaulē notiekošo, tu biji paredzējis šeit atrasties, trenēt “Prometey”? 

Sākumā jau viss bija kārtībā, strādāju ar “Prometey”. Taču, ja man ko šādu pavaicātu februāra beigās, kad ienāca trakais Putins, es tam neticētu. Vēl vairāk biju pārsteigts tad, kad klubs vasarā piedāvāja iespēju turpināt iesākto projektu. Negaidīts bija arī Latvijas – Igaunijas līgas piedāvājums startēt viņu čempionātā, par ko esmu ļoti pateicīgs. Tā nav ikdienišķa parādība čempionātos, kad tiek dota atļauta spēlēt ārvalstu klubiem. Bet tāda ir dzīve – ne vienmēr visu var paredzēt. Šī ir viena no tādām negaidītām situācijām, un mums tā ir jāizmanto savā labā. 

Kā tu vispār pašlaik jūties, kāda ir noskaņa komandā? Vai spēlētāji ir mentāli un fiziski gatavi?

Komanda, protams, nav pilnībā gatava. Daudzi spēlētāji bija ar savām nacionālajām izlasēm, arī es biju prom. Mums būs vajadzīgs nedaudz laika, iespējams, kādas trīs nedēļas, lai pilnībā iespēlētos. Neskatoties uz to, gataviem vajadzēs jau pavisam drīz, jo sāksies gan Latvijas – Igaunijas līga, gan Eirokauss. Nesenajā pārbaudes turnīrā Turcijā pret [Stambulas] “Fenerbahce” un [Izmiras] “Pinar Karsiyaka” gan savu sniegumu uzlabojām. Spēles tur man palīdzēja saprast komandas vājās un stiprās vietas, turnīrs deva iespēju spēlētājiem uzlabot sadarbību. Esam tikai procesa sākumā, bet savai komandai ticu.

"Prometey"

“Prometey” komanda pārbaudes turnīrā Turcijā | Foto: “BC Prometey”

Otro gadu pēc kārtas pēc 15 gadiem Čehijā tev krasas pārmaiņas dzīvē – jāmaina atrašanās vieta. Kā tu pielāgojies šādām izmaiņām?

Šis ir mūsu darbs kā profesionāļiem – ir jāspēj pielāgoties, nav laika sūdzēties. Taču man ir paveicies ar manām darba vietām. Pirmkārt, Čehija, tālāk Ukraina, kura man uzreiz atstāja labu iespaidu, un tagad Rīga. Pilsētu zinu, tāpat pazīstu Latviju un tās basketbolu, tā kā nav tā, ka būtu kaut kur iemaldījies. 

Kāpēc vispār uzsāki strādāt Čehijā? Kāpēc nepaliki savā dzimtajā valstī Izraēlā?

Trenera karjeras sākumā vadīju dažādus junioru klubus Izraēlā, kā arī strādāju valsts čempionātā, taču mans sapnis bija mans sapnis strādāt ārvalstīs. [2006. gadā] par “CEZ Nymburk” galveno treneri kļuva slavenais speciālists no Izraēlas – Muli Katcurins. Viņš piedāvāja kļūt par viņa asistentu. Lai gan tobrīd strādāju kā galvenais treneris, izmantoju šo iespēju doties prom. Un, manuprāt, tas bija lielisks lēmums. Tas pat būtu mans ieteikums jaunajiem treneriem – riskēt, jo nevar zināt, kā viss turpmāk izvērsies. 

Jau vairākus gadus esi Čehijas valstsvienības treneris, un tieši tavā vadībā izlase, iespējams, rāda labāko sniegumu valsts vēsturē. Kāpēc komandai tik labi veicas? 

Šī ir izcila Čehijas basketbola paaudze. Kad sāku strādāt valstsvienībā 2014. gadā, komandā bija labs jauno un pieredzējušo basketbolistu sajaukums, kā piemēram, [Tomašs] Satoranskis un Jans Veselijs bija tikai ienākuši izlasē, kamēr tādiem basketbolistiem kā Jirži Velšam un Lubošam Bartonam aiz muguras jau bija liela pieredze. Šis sajaukums ļāva spēlētājiem ticēt saviem spēkiem, kas arī bijusi panākumu atslēga ilgtermiņā. Tāpat strādājot Nimburkā, labi iepazinu Čehijas basketbolu, spēlētājus, viņu mentalitāti. Liels paldies arī basketbola federācijai, kas uzticējusies un ļāvusi man ar izlasi strādāt. 

Kā noraksturotu šī gada finālturnīru [Čehija “EuroBasket 2022” turnīrā izstājās astotdaļfinālā]? 

Mums bija lielas cerības. Lielais sapnis bija medaļas, taču – lai tiktu tik tālu, bija jāiet soli pa solim, jo finālturnīros var notikt jebkas. Lēnām gājām, tikām ārā no grupas, it īpaši patīkami bija uzvarēt Izraēlu, lai vispār iekļūtu izslēgšanas spēlēs. Bet Čehijā, līdzīgi kā Latvijā un citās samērā mazās basketbola valstīs, kur ir apmēram 12, 13, 14 augsta līmeņa basketbolisti, savainojuma gadījumā izlases sastāvā rodas liels robs. Un mums tas notika ar Satoranski – tikai turnīra pēdējos divos mačos viņš bija īstais Satoranskis. [Astotdaļfinālā] spēlējām lieliski pret Grieķiju, gandrīz viņus pieveicām. Visi par turnīru kopumā bija apmierināti, un, ņemot vērā piedzīvoto, tas ir saprotami. Man pašam gan ir neliela rūgtuma sajūta, jo, manuprāt, ja Tomašs nebūtu satraumējies, mēs varbūt varējām pacīnīties par otro vai trešo vietu grupā un, iespējams, pat tikt 1/4 finālā. Bet tāda ir dzīve, savainojumi var atgadīties.

Ronens Ginzburgs

Ronens Ginzburgs “EuroBasket 2022” turnīrā | Foto: FIBA

Atgriežoties pie kluba, kāpēc pērn izvēlējies “Prometey”? Kā nekā Čehijā jau biji strādājis kopš 2006. gada? 

Iepriekš no federācijas puses bija ierobežojumi par strādāšanu ārzemēs un izlases trenēšanu vienlaikus. Pagājušajā gadā panācām vienošanos, tādēļ arī izvēlējos doties uz “Prometey”. Kad satikos ar komandas prezidentu [Vladimiru Dubinski], sapratu, ka šis nav tāds Ukrainas vai Krievijas klubs, kurā kāds oligarhs ar daudz naudu pēc viena vai diviem mēnešiem var palikt traks. Dubinskis, iepazīstinot mani ar komandas akadēmiju un arēnām, lika saprast, ka šis ir ilgtermiņa projekts. Man patika viņa vīzija un augstie mērķi. Lai gan man tas bija neliels risks, esmu laimīgs, ka to paveicu. Diemžēl Putinam bija citas idejas, kas mūsu misiju uz laiku apstādināja, bet cerams, ka varēsim turpināt iesākto. 

Klubs praktiski jau bija pārtraucis darboties, taču vasaras sākumā klajā nāca paziņojums par darbības atsākšanu. Kāda bija tava reakcija uz šādu ziņu, vai atceries brīdi, kurā tev kāds no komandas pārstāvjiem paziņoja par jaunumiem? 

Kad prezidents man zvanīja un teica “es vēlos turpināt”, biju patiesi šokēts, jo pašsaprotami, ka situācija Ukrainā nav spīdoša. Kā viņš man sacīja, viņš visai pasaulei vēlējās parādīt, ka dzīve turpinās. Respektēju viņa ambīcijas, jo šādos apstākļos piesaistīt spēlētājus nav viegli, jo daudzi no viņiem baidās šeit braukt. Kā nekā tikai mēs un [Kijivas] “Budivelnik” turpina savu darbību un cenšas kaut ko panākt. Par laimi mums izdevās parakstīt līgumus ar jauniem basketbolistiem, noturēt Ukrainas spēlētāju kodolu, kā arī atgriezt komandā Deividu Džonu “D.J.” Kenediju un Dalentu Džameralu “D.J.” Stīvensu [abi basketbolisti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā devās prom, bet šovasar atgriezās klubā – aut.]. Tas vien parāda viņu uzticību klubam un tā sistēmai.

Kāpēc tika veikts lēmums pamest FIBA Basketbola Čempionu līgu un startēt Eirokausā?

Pagājušajā gadā mēs lieliski spēlējām Čempionu līgā, taču tāpēc, ka Ukraina valstu rangā bija zemā vietā, FIBA mums nevarēja garantēt vietu grupu turnīrā [garantēta dalība turnīra grupu turnīrā ir atkarīga no kluba vai valsts izcīnītajiem punktiem iepriekšējos gados – aut.]. Pagājušajā gadā to darījām, bet tas nav patīkami, ka augustā un septembrī vēl nevari zināt, vai varēsi spēlēt turnīrā. Tādu risku šogad atkal nevarējām uzņemties – ja mēs izkristu kvalifikācijā, sezonas laikā Latvijas- Igaunijas līgā mums būtu tikai 30 spēles, kas nav pietiekami. Tāpēc izvēlējāmies doties uz Eirokausu. Tas ir ļoti labs turnīrs, un tie ir papildus garantēti 18 mači, kas ir ļoti patīkami.

Vai dalība Eirokausā, tavuprāt, atviegloja spēlētāju piesaistīšanas procesu? Kā šādā situācijā pasaulē vispār var pārliecināt basketbolistus, lai spēlētu “Prometey” rindās?

Pat teiktu, ka piesaistīt labus spēlētājus pērn bija grūtāk, nekā šogad. Neviens par “Prometey” nezināja. Šogad bija nedaudz vieglāk tādā ziņā, ka Džans Klavels iepriekšējā sezonā spēlēja “Budivelnyk“ vienībā un par mums zināja, Stīvenss un Kenedijs mūs jau pazina, tāpat Ondržejs Balvins manā vadībā vairākus gadus spēlējis Čehijas izlasē. Tādā ziņā starpsezona nebija tik grūta, kā varbūt varēja iedomāties, taču piekritīšu, ka dalība Eirokausos spēlētājiem bija neliels motivācijas faktors. 

Par Latvijas – Igaunijas līgu – kāds ir tavs viedoklis par līgu? Kad klubs piedāvāja iespēju startēt šajā čempionātā, ko par to domāji?

Kad prezidents piedāvāja tādu iespēju, biju ļoti priecīgs. Zināju, ka Latvijā basketbols ir populārs. Par pašu līgu man nav ļoti daudz informācijas, zinu nedaudz par klubiem un spēlētājiem, pret kuriem iepriekš esmu spēkojies Eiropas klubu un “EuroBasket” turnīros. Starpsezonā piesaistījām trenera asistentu un fiziskās sagatavotības speciālistu, kuri abi ir lietuvieši un labi zina šo čempionātu. Ja ir jāizvēlas, vai spēlēt šeit, vai, piemēram Čehijā, labāk izvēlos Latvijas – Igaunijas līgu, jo šīs sacensības ir daudz spēcīgākas.

Ronens Ginzburgs

Ronens Ginzburgs Latvijas – Igaunijas Basketbola līgas preses konferencē | Foto: Edijs Pālens / LETA

Kādi ir “Prometey” šīs sezonas mērķi?

Eirokausā, domāju, varēsim cīnīties par piekto, sesto vietu grupā, kas dotu vietu izslēgšanas spēlēs, kur jebkas var notikt. Latvijas – Igaunijas līgā mērķi nav tik skaidri, centīsimies tikt labāko četriniekā, un tad redzēsim, kā viss atrisināsies.

Cik ilgi esi bijis Rīgā? Kas ir tava iecienītākā lieta saisībā ar Latviju?

Iepriekš jau “EuroBasket 2015” turnīra laikā biju Latvijā. Tagad Rīgā ar “Prometey” esmu pabijis tikai nedaudz vairāk kā nedēļu, kuras laikā tāpat sanāca doties uz Turciju, tā kā nevaru vienu tādu lietu nosaukt. Pārāk daudz laika esmu pavadījis zālē, tā kā uz šo jautājumu varēšu atbildēt pēc kāda mēneša.

    Pagaidām neviens nav komentējis
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām