Graudiņa: Labi saprotam, ka ar pludmales volejbolu par miljonārēm nekļūsim…

Ne tikai sportisti pārstāv valsti, bet to dara ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzskata pasaules čempione pludmales volejbolā Tīna Graudiņa. Tāpēc intervijā žurnāla “Sporta Avīze” janvāra numurā viņa pauda novēlējumu cilvēkiem būt drosmīgākam un Latviju pārstāvēt ar lepnumu.

Tīna Graudiņa pārī ar Anastasiju Samoilovu pagājušā gada izskaņā sasniedza lielisku panākumu, izcīnot zelta medaļas pasaules čempionātā pludmales volejbolā. Tas ļāva sportistēm triumfēt Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā, kurā tika noteikti labākie Latvijas sportā 2025. gadā, un bez pārsteigumiem saņemt Trīs zvaigžņu balvu kā gada mazā sporta komanda.

“Nebija tā, ka mēs rādītu kaut ko pārdabisku vai pēkšņi spēlētu divreiz labāk, vai lēktu divreiz augstāk. Mēs noturējām savu līmeni, kādu bijām rādījušas arī iepriekš. Galvenā atšķirība, ka mums to izdevās parādīt katrā spēlē visa turnīra garumā. Īpaši jau izšķirošajās spēlēs. Stabilitāte mūs atšķīra no pārējām komandām, kurām arī bija izcilas spēles, bet mums to līmeni izdevās noturēt cauri visam turnīram,” tagad secina Tīna. “Kā tas izdevās, tur jau būtu vērts veselu pētījumu veikt. Cik liela loma tur bija mūsu psiholoģiskajai un mentālajai gatavībai, cik ļoti palīdzēja iekšējais mikroklimats komandā, ko treneris Denijs kopā ar Elizabeti un Mišu (fizioterapeite Elizabete Gapone un treneris Mihails Samoilovs – aut.) bija veidojis, cik ļoti palīdzēja vietējo atbalsts vai mūsu pašu noskaņošanās “kā būs, tā būs…”. Tur bija ļoti daudz mazu puzles gabaliņu, kas salikās kopā un šoreiz veidoja izcilu rezultātu.”

Graudiņa uzsver, ka sportistes pasaules čempionātā laukumā devušās neuzlikušas sev mērķi, ka derēs tikai zelts un nekas cits nebūs labs. “Ļāvāmies procesam, baudījām katru punktu, lieki neiespringām. Pašas smējāmies, ka iespringstot nekas nesanāk, bet neiespringstot – nekā nebūs (smejas). Mums kaut kā sanāca noķert to sajūtu, ko var raksturot kā brīvo fokusu.”

Milzīgs prieks sportistei ir par to, ka cilvēki viņai nāk klāt, stāstot, ka skatījušies pasaules čempionāta spēles un atbalstījuši Latvijas pāri. “Pat pārsteigums, ka tik daudz cilvēku sekoja tam līdzi. Ne tikai Latvijā, jo daudzi apsveica arī no citām valstīm – gan pazīstamie, gan mazliet attālāk zināmi volejbola cilvēki. Tas nozīmē, ka mēs ar Nastju esam paveikušas ko tādu, kas pamanīts plašākā mērogā.”

Daļa jau sāk rēķināt, cik lielas prēmijas pludmales volejbolistes saņems, un Tīna uzskata, ka šāda interese ir tikai dabiska. “Tam arī ir jānotiek publiski, un jābūt skaidram procesam. Ja godīgi, pat nezinu, kāda šobrīd ir tā prēmēšanas sistēma, neesmu skatījusies. Kā būs, tā būs. Kā mūsu sniegumu novērtēs, par to būsim pateicīgas. Atbalsts no valsts jau tā mums ir bijis liels daudzu gadu garumā. Man ir paveicies, ka gada laikā sanāk sakrāt pietiekami daudz no turnīru balvu fonda naudām, tāpēc finansiālo stabilitāti man tas ļoti nemainīs. Tas tomēr ir mans darbs, bet prēmija – tas ir bonuss. Es to tā arī uztveru. Ne jau kā kaut ko, kas man pienākas. Mēs šajā sporta veidā neesam naudas dēļ. Labi saprotam, ka ar pludmales volejbolu par miljonārēm nekļūsim un pēc karjeras beigām nevarēsim dzīvot nost un nedomāt par iztiku. Būs mums pēc sporta jāstrādā un jāatrod citi ienākumu avoti.”

Runājot par nākotni, Tīna izsaka pieņēmumu, ka 2026. gadā varētu uzspēlēt Amerikas nacionālajā līgā pludmales volejbolā jeb AVP, tomēr tas noteikti tiks saskaņots ar Pasaules tūres kalendāru.

Tīnai Graudiņai ir politikas zinātnes grāds un viņa secinājusi, ka sportu no politikas nošķirt nav iespējams. Līdz ar to pludmales volejbolistei nav saprotams, kāpēc šobrīd tiek runāts par iespējamu Krievijas atlētu atgriešanos starptautiskās sacensībās.

“Ir ļoti svarīgi cilvēkiem beidzot saprast, ka sports un politika jau saknē ir savīti kopā. Mēs kā sportisti taču arī pārstāvam savu valsti, ar himnām, karogiem, ar cīņu pret citām valstīm. Sports un politika ir mūsdienu arēnas savstarpējām cīņām,” viņa pauž. “Sāpīgi just, ka pasaule lēnām pieņem šādu virzienu, ka krievi spēj pārliecināt par savu nevainīgumu. Pat upura statusu šajā situācijā, kaut gan realitāte ir pavisam pretēja! Nekas jau nav mainījies kopš viņu iebrukuma pirmās dienas. Joprojām katru dienu tiek pieņemts lēmums šaut raķetes un dronus uz Ukrainu. Ja pirms gada vai diviem mums šķita normāli, ka šādā situācijā nevar viņu sportistiem ļaut piedalīties starptautiskās sacensībās, tad kas šobrīd ir mainījies?”

Pasaules čempione novēl latviešiem būt drosmīgākiem un ar lepnumu pārstāvēt Latviju. “Mums visiem, jo ne tikai mēs, sportisti, pārstāvam savu valsti. To dara ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šajos laikos tas ir īpaši svarīgi. Tie nav viegli, un mēs bieži esam spiesti uzdot nekomfortablus jautājumus sev kā sabiedrībai. Līdz šim ir bijis daudz jautājumu, no kuriem mēs esam izvairījušies, kurus varbūt pat ignorējuši, meklējot vieglākos ceļus, taču tagad ārējie apstākļi mūs vienkārši piespiež būt uzņēmīgākiem un drosmīgākiem, runājot par svarīgām lietām – valodas jautājumiem, par sliežu noņemšanu uz Krieviju. Tie nav viegli jautājumi, tāpēc ir svarīgi, lai mums būtu spēcīga vadība valstī, lai būtu diskusijas sabiedrībā. Man tāpēc ļoti patīk, kā strādā Latvijas mediji. Īpaši pēc tā laika, ko pavadīju Amerikā, kur es nejutu tik lielu publisko diskusiju, kas notiek valstī vai štatā. Atbraucot uz Latviju, vienmēr visas ziņas, diskusijas, pētnieciskā žurnālistika tur pulsu uz to, kas notiek mums apkārt. Tas ir ļoti svarīgi.”

Pilnu interviju ar Tīnu Graudiņu lasiet žurnāla “Sporta Avīze” janvāra numurā, kas labākajās preses tirdzniecības vietās atrodams vēl pēdējo nedēļu.