Latvijas hokeja vārtsargs Kristaps Gudļevskis sarunā “Delfi.lv” raidījumā “D sektors” komentējis gaidāmo olimpisko spēļu turnīru un atskatījies uz savu sezonu.
Gudļevskis oktobra beigās guva nopietnu savainojuma, kura dēļ bija spiests izlaist vairākus mēnešus. Iepriekšējā nedēļā viņš atgriezās uz ledus, Vācijas komandas treniņos. Jāatgādina, ka Gudļevskis ir iekļauts Latvijas valstsvienības olimpisko spēļu sastāvā un jau trenējas Rīgā.
“Tas bija nelaimes gadījums, sakritība. Tas bija treniņš un tā beigās mēs spēlējam izgājienus un situācijā centos izsist ripu, kaut kā trāpīju spēlētājam slidā, man pavilka plecu un sanāca, ka man vienkārši tas izkrita un neiekrita atpakaļ vietā,” par savu savainojuma gūšanu atklāja Gudļevskis. “Pēc tam ar ārstu konsultējoties, tika pieņemts lēmums, ka drošāk būtu plecu izoperēt un tad ir skaidrs, ka tas būs kārtībā.”
“Plecs ir sadzijis, viss ir kārtībā,” norādījis vārtsargs. “Lielākais šķērslis, ko šobrīd saprotu treniņos, ir mentālais, kā pēc jebkuras traumas, ka gribi nedaudz pasaudzēt. Pagaidām pirmais un cerams pēdējais šāds ilgtermiņa savainojums. Paldies manai komandai, jo tā atļāva rehabilitācijas procesu veikt arī Latvijā. Tas arī mentāli ir vieglāk.”
Gudļevskis atzina, ka pēc traumas gūšanas un noteiktā rehabilitācijas laika, viņš uzreiz domāja par olimpiskajām spēlēm. “Tā bija mana pirmā doma [ka olimpiāde varētu aiziet secen], tas arī bija mans sāpīgākais jautājums, par ko visvairāk satraucos, lai varētu būt gatavs līdz tam un varētu cīnīties par iekļūšanu sastāvā. Daudz kas bija arī atkarīgs no paša.”
“Pirmkārt, man noskaņojums ir lielisks, jo sen neesmu bijis daļa no komandas un varu būt atkal ar izlasi,” izteicies Gudļevskis. “Skaidrs, ka loma būs tāda, kāda būs. Man ir bijusi pieredze būt izlases pirmajam, otrajam un arī trešajam numuram. Domāju, ka esmu sevi pierādījis visās šajās lomās pietiekami profesionāli, tāpēc arī treneri man uzticas. Man būs jārāda labs piemērs gan jaunajiem, gan vecajiem ar savu attieksmi un darba spējām. Jācenšas dzīt uz priekšu abus NHL vīrus, lai viņi parādītu maksimāli labāko sniegumu. Latvijai ir milzīga privilēģija, ka mums ir divi pilna laika NHL vārtsargi. Nedzīvoju ilūzijās… Gribētu būt sarunā, lai tiktu apspriests par spēlēšanu, bet saprotu, ka dienas beigās šie vārtsargi ir NHL, jo viņi ir labi vārtsargi. Olimpiskajās spēlēs, ja nenotiek kaut kādi negadījumi, tad tīri fiziski nav laika neko īsti pierādīt.”