Gulbis par “VEF Rīga” sezonu: Uzņemos pilnīgu atbildību par visu, kas šobrīd notiek
“Optibet” Latvijas-Igaunijas līgas čempionvienības “VEF Rīga” galvenais treneris Mārtiņš Gulbis kluba veidotajā “Instagram” tiešraidē komentējis šīs sezonas sniegumu.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļas nogalē “Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola” “Užavas” Latvijas kausā basketbolā apturēja “VEF Rīga” komandu, līdz ar to turnīrā būs jauna čempione. Valmierieši ceturtdaļfināla atbildes spēlē viesos guva virsroku ar 88:70 un divu maču summā uzvarēja ar 197:165.
“Gribu pateikt to, ka tas, kas šobrīd notiek VEF nav bijis sen,” izteicās Gulbis. “Tas, kā mēs performējam, galvenokārt, jāattiecina pašam uz sevi, kā mēs darbojamies treneru korpuss un attiecīgi es. Uzņemos pilnīgu atbildību par visu, kas šobrīd notiek. Manuprāt, ka savas karjeras laikā esmu pierādījis, ka no grūtām situācijām esmu ticis ārā. Pēdējo sešu gadu laikā šī bija pirmā sērija, kuru Latvijā esmu zaudējis. Tie nav attaisnojumi, bet tā ir ticība savam un organizācijas darbam. Grūtos brīžos nemeklējam attaisnojumus un kādu nevainojam, bet meklējam risinājumus.”
“Pirms divām nedēļām spēlē zaudējām 20 atlēkušās bumbas. Mēs pirmajā spēlē Valmierā skatāmies viens uz otru, kurš būs tas cilvēks, kurš savāks bumbas. Pirms iepriekšējās spēles pret Valmieru mēs zaudējām otru pamatcentru [Rostislavu Novicki] un kopš tās reizes, iesildīšanās pēdējā minūtē puse cilvēku iet malā un baidās vispār kontaktā,” norādījis treneris. “Neteiktu, ka kāds negrib un necīnās, bet tas viss izskatās smagnēji un grūti, kaut kur nedaudz par lēnu.”
“Mēs vairāk esam cīnījušies ar sevi, meklējuši savu identitāti, spēli, kuru mēs gribam spēlēt 40 minūšu garumā,” atzina Gulbis. “Neteiktu, ka kāds mūs ir ļoti pārsteidzis. Lielākā galvassāpe ir tā, ka mēs paši esam sev ienaidnieki. Neierasti, ka šī komanda, salīdzinot ar iepriekšējo, trenējas četras reizes labāk. Skaidrs, ka mums nav tik lielu personību un varbūt tik lielas kvalitātes, bet treniņu process un kultūra ir augstā līmenī. Man pašam tā ir galvassāpe. Arī ar Andreju Gražuli runāju un viņš teica, ja mēs spēlētu tā, kā trenējamies, tad te būtu pavisam cits rezultāts. Tas ir tas, ko visvairāk sev pārmetu – kā tas ir iespējams, ka komanda trenējas labi, bet spēlē slikti.”
