Gulbis: Pēc stāšanās amatā LTS kase bija tukša, sieviešu izlasi uz turnīru biju gatavs sūtīt par savu naudu
Latvijas tenisa savienības (LTS) prezidents Ernests Gulbis intervijā “Sporta Studijai” pastāstījis par tenisa pieejamību Latviju, prioritāšu noteikšanu un finansējuma piesaistīšanu tenisam.
“Uzskatu, ka teniss ir ļoti pieejams sporta veids un mans mērķis ir padarīt to par vēl pieejamāku. Pēdējais pusgads bijis interesants un intensīvs. Viss sākās ar to, ka uzzināju, ka Savickis vairs nevar būt LTS prezidents. Mani uzrunāja daži cilvēki ar piedāvājumu kandidēt uz šo amatu. Mana pirmā reakcija bija, ka es negribu, jo man nekad nav bijis mērķis ieņemt kādu oficiālu amatu. Ilgi apdomāju, pirms piekritu. Uzklausot visus viedokļus, izveidoju stratēģisku plānu astoņiem gadiem, cilvēki tam noticēja, par ko viņiem paldies,” teica Gulbis.
“Manuprāt, jādomā nedaudz plašāk, jo viss sākas no prioritātēm. Man ir skaidras, kādas ir prioritātes tenisā – bērni, jaunieši un treneri, tā ir bāze. Zinu, ka tas bijis mūžīgais jautājums arī visā Latvijas sportā, jo grūti noteikt prioritātes, katras federācijas vadītājs cīnās par savu sporta veidu. Bet kā noteikt šīs prioritātes? Mans utopisks ieteikums būtu – ja nevar vienoties, tad iedod uz balsošanu tautai. Vismaz būs skaidrs, no kā atsperties – noteiksim 10-15 sporta veidus, kuri ir svarīgi mūsu tautai, nevis cilvēku grupai. Uz tā pamata varam kaut ko veikt. Ja mums ir 100 prioritātes, tad mums vienkārši nav prioritāšu,” uzskata LTS prezidents.
“Daudzām federācijām finansējums atkarīgs no viņu draugu un paziņu loka. Tas var strādāt līdz kaut kādam noteiktam līmeni, bet neprasīsi jau visu laiku to naudu. Tas pats Deivisa kauss un Billijas Džīnas kauss, es neuzskatu, federācijai būtu no sava budžeta jāapmaksā lielākā daļa no izdevumiem, lai rīkotu šos pasākumus. Ja ir līdzfinansējums no valsts vai pašvaldības, tad var rīkot. Bet atkal – mana prioritāte ir bērni, jaunieši un treneri, es negribu rīkot naudu no LTS budžeta dažādu kausu rīkošanai,” saka funkcionārs.
“Stājoties amatā, LTS kase bija tukša. Ja visus galus savelk kopā, tad varētu sanākt neliels mīnuss. Man uzreiz pēc kļūšanas par LTS prezidentu, mums bija jāsūta sieviešu izlase uz Billijas Džīnas kausu, bet ar kasi bija tāds stāvoklis, ka biju gatavs to darīt par savu naudu. Man tas šķiet pilnīgs absurds, beigās gan viss sakrita, sarunāju ar starptautisko federāciju, lai viņu mums naudu atsūta nedaudz ātrāk. Tad bija jāsavāc budžets uz jauniešu izlases došanos uz ziemas komandu čempionātiem, ko mēs arī izdarījām. Process aizgājis, bet sākumā gan bija daudz nezināma.”
