Gutkovskis: Bija sāpīgi skatīties izlases spēles, jo nevarēju palīdzēt komandai

Latvijas futbola izlases uzbrucējs Vladislavs Gutkovskis sarunā ar Latvijas futbola federācijas (LFF) preses dienestu komentējis atgriešanos izlasē pēc deviņu mēnešu pauzes, dalījās iespaidos par darbu ar jaunu galveno treneri Paolo Nikolato, kā arī paudis viedokli par izlases gaidāmajiem mačiem.

“Izlasē pēdējo reizi biju pagājušā gada jūnijā, kad mums bija spēle Rīgā ar Turciju un izbraukumā pret Armēniju. Ir ļoti patīkami atgriezties. Redzams, ka daudz kas ir izmainījies izlasē. Tāpēc ļoti labi, ka varēju ierasties jau pirmajā treniņnometnē pie jaunā trenera. Domāju, būs daudz jaunas informācijas, taktiskie uzstādījumi būs citi. Jāatzīst, ka pirms nometnes bija neliels satraukums, jo deviņus mēnešus nebiju saticis nevienu no komandas. Gribējās ātrāk atgriezties, palīdzēt izlasei, iedot savu artavu komandas labā,” teica futbolists.

“Kad uzzināju, ka man nepieciešama operācija, pirmā doma galvā bija tāda, ka nevarēšu būt ar izlasi septembra, oktobra un novembra nometnēs. Kad tikko pārcēlos uz Dienvidkoreju, man galvā visu laiku bija tā doma – ja arī būs ļoti grūti jaunā valstī, tad drīz būs izlases nometne, un es varēšu atbraukt mājās un atjaunot enerģiju. Biju mentāli noskaņojies, ka visu laiku braukšu turp un atpakaļ, ka nebūs nemaz tik grūti.

Kad uzzināju par operāciju, bija tāds neziņas periods – kas būs tālāk, kā būs tālāk? Labi, ka klubs palīdzēja no savas puses, varēju taisīt operāciju Polijā, arī rehabilitācijas kursu trīs mēnešus pavadīju tur, ko varu saukt par savām otrajām mājām. Tas visu atviegloja. Tikai pirmā nedēļa pēc traumas bija psiholoģiski sarežģīta, kad valdīja neziņa. Pēc tam, kad viss jau nostabilizējās un viss plāns kļuva skaidrāks, tad kļuva mierīgāk ap sirdi. Pēc operācijas visgrūtākās bija pirmās pāris nedēļas, kad visu laiku biju mājās, neko daudz nevarēju darīt. Labi, ka visu to laiku blakus bija sieva,” uzsver uzbrucējs.

“Biju arī Rīgā uz spēlēm, skatījos visus mačus. Protams, ka bija sāpīgi skatīties. Ne par to, ka čaļi visu laiku zaudēja, bet par to, ka nevarēju būt kopā ar viņiem un palīdzēt komandai. Zinu, ka mūsu izlase var sasniegt labu rezultātu tikai tad, ja visi vienpadsmit džeki laukumā cīnīsies par simt procentiem. Neuzdrošināšos teikt, ka komandai bija grūti bez manis, bet, protams, gribējās būt ar komandu un kaut kā palīdzēt čaļiem, visai komandai. Neko darīt. Tas cikls ir jau pagātnē, tagad jādomā par nākotni un jāgatavojas šī gada spēlēm. Visas svarīgākās spēles mums vēl ir priekšā.

Domāju, ka nedaudz pietrūka veiksmes. Ja skatāmies uz spēli Armēnijā, pirms tam Rīgā pret Turciju… par tām spēlēm palika nepadarīta darba sajūta. Bija iespējas paņemt punktiņus. Taču tā jau ir vēsture. Manuprāt, nedaudz nepaveicās. Plus vēl tas, ka pēdējās minūtēs zaudējām koncentrēšanos. Tas, pēc manām domām, ir ļoti svarīgi. Mēs nedrīkstam ne uz mirkli atslēgties un pazaudēt koncentrēšanos. Jāspēlē ar maksimālu koncentrēšanos līdz beigu svilpei. Un, protams, pašatdevei jābūt maksimālā līmenī. Tas mums ir svarīgākais, un pārējais jāpieliek bonusā,” pārliecināts Gutkovskis.

“Jau uzreiz pirmajā treniņā bija redzams, ka treneris ir ļoti emocionāls, “iededzies” procesā. Vakar treniņā daļa spēlētāju trenējās kopējā grupā, varējām viņus pavērot. Redzēju, cik emocionāls ir Nikolato. Domāju, tas mums arī var būt svarīgi, ka treneris dos visu savu enerģiju. Varbūt katram iedos vēl piecus desmit procentiņus. Gaidām treniņus pilnā sastāvā ar visu komandu, lai iepazītos ar trenera jaunajiem uzstādījumiem, viņa stilu. Pirmajās dienās, kā jau vienmēr ar jauna trenera ienākšanu, ir tāda neliela taustīšanās. Tagad tikai iepazīstam viens otru. Ļoti labi, ka ir pārbaudes spēles. Mums ir vēl laiks, lai sagatavotos, lai saprastu trenera prasības. Tas ir bonuss, ka mums ir šāds “ieskriešanās ceļš” pirms Nāciju līgas,” saka spēlētājs.

“Uzskatu, ka mums ir pa spēkam abās marta spēlēs cīnīties par uzvaru. Tas būtu svarīgi – iegūt pozitīvu devu, pārliecību. Vasarā būs vēl arī Baltijas kauss, bet Kipra ir izteikta dienvidu komanda, līdzīga Armēnijai. Varbūt individuāli un tehniski viņu spēlētāji ir pārāki, bet kā komanda, uzskatu, mēs esam labāki. Ar pašatdevi, fizisko spēli. Taču svarīgi ir arī saprast jaunos uzstādījumus. Kā jau minēju, ir atnācis jauns treneris, tāpēc ir svarīgi saprast, kā mēs plānojam spēlēt rudenī, ko mēs gribēsim izdarīt laukumā.”