Hārtlija ceļš līdz Gagarina kausam – 0-4 debijā, kritika un glābējs par 11 miljoniem rubļu

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Omskas “Avangard” galvenais treneris Bobs Hārtlijs kļuvis par otro speciālistu, kurš savas komandas spējis aizvadīt gan līdz Stenlija, gan līdz Gagarina kausam. Ceļš līdz titulam KHL nebija viegls, un tajā netrūka problēmu – gan ar sastāvu, gan arī attiecībās ar apkārtējiem. Bobu daudz kritizēja – gan pamatoti, nepamatoti, tomēr beigās viņš veiksmīgi tika galā ar šo situāciju, spēja atzīt un, kas galvenais, izlabot savas kļūdas, lai beigās triumfētu arī okeāna otrajā krastā.

2018. gadā “Avangard” Hārtliju prezentēja kā treneri, kurš uzvarējis visos turnīros. Kanādiešu speciālista trofeju plauktā bija Centrālās Kanādas hokeja līgas (CJHL), Kvebekas augstākās hokeja līgas (QMJHL), Amerikas hokeja līgas (AHL), Šveices hokeja līgas un NHL čempiona tituli – visai iespaidīgs CV. Kanādietis uz Omsku tika uzaicināts kā cilvēks, kurš varētu sakārtot sistēmu, izmantojot gan pieaicinātos hokejistus, gan spēlētājus no akadēmijas. Pirms Hārtlija atnākšanas “Avangard” uzskatīja par nolādēto vietu, proti, komanda vienmēr sevi uztvēra kā titula pretendenti, taču kopš KHL dibināšanas Omskas klubam bija tikai viens fināls un Cerības kauss, bet ap klubu bieži vien notika skandāli. Hokeja vidē valdīja uzskats, ka Hārtlija tipa ārzemnieks nespēs darboties šajā vidē. Trīs gadu laikā kanādietis parādīja, ko iespējams sasniegt ar sakārtotu sistēmu, disciplīnu un uzticību no vadības puses.

Piespiedu emigrācija, lielisks sākums un 0-4 finālā

Iepazīt kaimiņzemes skarbo realitāti Hārtlijam sanāca diezgan ātri. Mēnesi pirms 2018./2019. gada čempionāta sākuma noskaidrojās, ka pirms desmit gadiem uzcelta Omskas arēna atrodas avārijas stāvokli un aizvadīt KHL mačus šajā ledus hallē nav iespējams. “Avangard” bija steidzami jāmeklē alternatīva. Apsekojot tuvāko apkārtni tika pieņemts visai radikāls lēmums – pārcelties uz Maskavas apgabala pilsētu Balašihu, kura atrodas vairāk nekā 2 500 kilometru attālumā no Omskas.

“Tas, ka nevarēsim spēlēt Omskā, ir ļoti slikta ziņa. Tā nevajadzētu būt, ka salūzt arēna, kurai ir vien desmit gadi. Un vēl jo vairāk – tai nav jābrūk. Tas ir ļoti skumji, ņemot vērā Omskas līdzjutēju attieksmi pret mani kopš pirmās dienas. Diemžēl, situācija ar arēnu bija ārpus mūsu kontroles. Nekad neesmu bijis Balašihā, un, protams, spēlēšana tur būs papildus grūtība, kura mums būs jāpārvar. Tā tomēr nav “Avangard” teritorija,” savu sašutumu sarunā ar “Sport-Express” pauda Hārtlijs.

Šāda nestandarta situācija gan neizsita kanādiešu speciālistu no līdzsvara. Viņam blakus bija ilggadējais un uzticams palīgs Žaks Klutjē, tāpat komandai piesaistīja vēl vienu kanādieti Maiku Pelino, kurš lieliski zināja vietējo realitāti un bija ar uzvarētāja pieredzi, jo, strādājot Magņitogorskas “Metallurg” vienībā, viņš divas reizes kļuva par čempionu. Blakus Hārtlijam bija arī daži vietējie speciālistu, tāpat kanādietis par videotreneri uzaicināja Latvijas izlasē iepazīto Aldi Āboliņu. Pazls bija salikts un šovs varēja sākties.

KHL Hārtlijs debitēja ar 4:0 pret Jaroslavļas “Lokomotiv” un turpināja ar 5:1 pret Maskavas “Dynamo”. Sezonas laikā neiztika bez vājuma brīžiem, bet bija arī veiksmīgi posmi, piemēram, astoņu uzvaru sērija. Kanādieša piedāvātais hokejs kļuva par pārsteigumu daudzām komandām – Hārtlija “Avangard” spēlēja ļoti aktīvi un agresīvi, daudz skrēja, pielietoja daudz spēka paņēmienu un arī bloķēja daudz metienu.

Bobs Hārtlijs | Foto: Omskas “Avangard”

Hārtlijs ātri sakārtoja sistēmu un padarīja “Avangard” par nopietnu organizāciju. “Pat salīdzinājumā ar citiem treneriem no Ziemeļamerikas viņam ir cita attieksme pret disciplīnu. Viss ir saplānots pa sekundēm. Ģērbtuvē viņš vienmēr ienāk noteiktā laikā un visi to zina. Ēdināšana, ceļošana – viņš cenšas padarīt mūsu ikdienu tādu, kāda tā ir NHL. Protams, ir sīkumi, kuri viņu pārsteidz. Piemēram, NHL nekad izbraukumā neņem dvieļus, šampūni, līmlenti, jo ir noteikumi un pārliecība, ka tas viss būs uz vietas. Krievijā tas ir nedaudz savādāk,” par darbu ar kanādieti stāstīja “Avangard” pamatvārtsargs Igors Bobkovs.

Omskas klubam noteikti nebija spēcīgākais sastāvs Austrumos, un ceturtā vieta konferencē izskatījās likumsakarīgi. Pēdējos gados tā nav izplatīta situācija KHL, kad klubs no tik zemas vietas aizcīnās līdz finālam, bet Hārtlijs kārtējo reizi pierādīja, ka pamatturnīrs ir tikai gatavošanās posms izslēgšanas mačiem. Jau pirmajā kārtā tika pazemots Kazaņas “Ak Bars” ar titulēto Zinetulu Biļaletdinovu pie komandas stūres – 4-0. Šajā sērijā “Avangard” izskatījās kā komanda no citas planētas – Hārtlija hokejisti bija ātrāki visos elementos. Īpaši iespaidīga sanāca pirmā spēle, kurā Omskas klubs svinēja uzvaru ar 6:0. “Pat trakākajos sapņos nevarēju iedomāties uzvaru četros mačos,” sērijas gaitu komentēja Hārtlijs.

Arī “play-off” turpinājums bija veiksmīgs – 4-1 pret Nursultanas “Barys” un 4-2 pret Ufas “Salavat Yulaev”. Finālā gan nācās samierināties ar zaudējumu 0-4. Daudz kas kļuva skaidrs pēc 2:5 pirmajā spēlē, kad Hārtlijs bija ļoti neapmierināts ar tiesnešu darbu. “Komentāri par noteikumiem nav manā kompetencē, bet es katru nedēļu ieslēdzu KHL-TV, lai ieraudzītu Aņisimova kungu [KHL galvenais arbitrs, sportazinas.com] un uzzinātu kaut ko jaunu par noteikumiem,” dusmīgs bija Hārtlijs.

Bezierunu zaudējums nedaudz sabojāja iespaidu par debijas sezonu, tomēr kļuva skaidrs, ka Hārtlijs labi iepazinis situāciju un ir konkurētspējīgs arī šajā tirgū. “Tagad mani sagaida gari vasaras vakari, kuru laikā es meklēšu veidus, kā apspēlēt CSKA. Skaidrs, ka plāns uz nākamo gadu ir atkal iekļūt finālā un izcīnīt kausu. Bet jāsaprot, ka vairākas komandas kļūs stiprākas un arī vēlēsies spēlēt finālā. Ja tu esi profesionāls, otrā vieta nevar būt tavs mērķis,” sezonas rezultātus apkopoja treneris.

Situācija kļūst saspringta – netieša kritika no vadības un zaudējums pirmajā kārtā

Otro sezonu uzsākot ar uzvarām par CSKA un “Jokerit”, Hārtlija komanda negaidīti cieta sagrāvi ar 1:5 pret Čerepovecas “Severstal”, kas bija laba mācību stunda. Jāatzīmē, ka starpsezonā izmaiņas skāra ne tikai komandas sastāvu, bet arī treneru kolektīvu, proti, uz Jaroslavļas “Lokomotiv””aizgāja Pelino, viņa vietu ieņemot Vjačeslavam Kozlovam. Kā viens no komandas galvenajiem papildinājumiem tika prezentēts Svens Andrigetto – šveicietis ar NHL pieredzi. Mēģinot atrisināt otrā numuru problēmu, Omskas klubs piesaistīja Aleksandru Sudņicinu, kurš vēlāk tika nomainīts uz Emīlu Garipovu. Sastāvu papildināja arī vairāki citi pieredzējušie hokejisti, savukārt Hārtlijs pirmo reizi saskarās ar kritiku par to, ka pie viņa netiek dota iespēja “Avangard” akadēmijas lielākajiem talantiem – it īpaši Jegoram Činahovam.

Gaisotne komandā vairs nebija tik laba, kā pirmajā gadā. Aizgājušo hokejistu aizvietotāji ne vienmēr demonstrēja laba līmeņa sniegumu. Piemēram, Ņikitam Šerbakam, kurš tika piesaistīts kā uz Toronto “Maple Leafs” aizgājušā Iļjas Mihejeva aizvietotājs, divas reizes samazināja algu, bet tāpat pieņēma lēmumu šķirties no viņa. Daudz labāku sniegumu gaidīja no Andrigetto, arī par vārtsargu spēli rādās jautājumi. “Avangard” tā brīža prezidents Maksims Sušinskis publiskajā vidē nekautrējās paust viedokli, ka komanda nevar savākties. “Pagaidām neredzu to, kas bija pagājušajā sezonā,” teica funkcionārs brīdī, kad “Avangard” pēc 16 spēlēm ieņēma trešo vietu Austrumos. Komandas sniegumu ietekmēja arī savainojumu vilnis, kas izraisīja jautājumus par fiziskās sagatavotības trenera kompetenci.

“Savā trenera karjerā nekad neesmu saskaries ar tik milzīgu savainojumu skaitu,” 2019. gada novembrī teica pats Hārtlijs. Uz komandas neveiksmju fona parādījās baumas par Monreālas “Canadiens” ģenerālmenedžera tikšanos ar treneri, taču informācija tā arī neguva apstiprinājumu. Iespējams, tā bija spēle no paša kanādieša vai viņa aģenta, jo mēnesi vēlāk “Avangard” paziņoja par līguma pagarināšanu ar Hārtliju līdz par 2022. gadam. “Man zvanīja pieci vai seši klubi, bet es ar tiem pat nerunāju,” jaunu kontraktu komentēja “Avangard” stūrmanis.

#Хартли2022 pic.twitter.com/eRJO9zjTx5

— ХК Авангард (@hcavangardomsk) December 21, 2019

Par spīti visām problēmām, komanda ilgu laiku atradās otrajā vietā Austrumos, beigās tomēr zaudējot cīņā par šo pozīciju Nursultanas “Barys” vienībai. Meklējot papildinājumu pirms “play-off”, no Rīgas “Dinamo” tika pārvilināts Brendons Makmilans, kurš gan par īstu glābēju tā arī nekļuva. Tiesa, pretenzijas bija pret visas komandas sniegumu, jo nepieredzējušā trenera Ņikolaja Culigina vadītā Ufas “Salavat Yulaev” parūpējās par pārsteigumu, jau pirmajā kārtā izsitot Hārtliju no cīņas par Gagarina kausu. Hārtlijs mēģināja taisnoties ar to, ka pretiniekiem bija labāks sastāvs – “Ufai ir pasaules līmeņa spēlētāji, no kuriem vienmēr sagaidi briesmas”, taču pēc vienas no spēlēm viņš atzina, ka “Avangard” vienkārši pašiznīcinājās.

Hārtlijs izgāzās par prieku vietējiem hokeja veterāniem, kuri allaž bijuši pret ārzemju trenerim. Par laimi, kluba vadība vairāk uzticējās savām sajūtām, nevis pirms 30-40 gadiem karjeru noslēgušajiem cilvēkiem, kuri vēl joprojām dzīvo PSRS čempionāta laikos un realitātē. Iespējams, savu lomu nospēlēja arī kontraktā ierakstīta liela kompensācija par atlaišanu, taču diez vai tas bija galvenais iemesls Hārtlija palikšanai – “Avangard” naudu īpaši neskaita, ko pierāda arī Hārtlija alga – vairāk nekā viens miljons eiro par sezonu un, kā vēstīja Krievijas mediji, neviens “Avangard” spēlētājs nesaņēma lielāku naudu nekā treneris – diezgan reta situācija elītes līgās komandas sporta veidos.

AHL snaiperis, CSKA nevajadzīgais uzbrucējs un glābējs no “Kunlun Red Star”

Krievijas žurnālists Dmitrijs Jerikalovs saskaitījis, ka tikai četri hokejisti no “Avangard” čempionkomandas spēlēja arī 2019. gada finālā. Tas parāda, cik strauji mainījās komanda divu sezonu laikā. Kovida starpsezonā tika veikti vairāki svarīgi darījumi – piesaistīts viens no AHL labākajiem vārtu guvējiem Rīds Bušē, kuru Hārtlijs prasīja nepalaist garām, tāpat uz “Avangard” pārgāja CSKA nevajadzīgais Sergejs Tolčinskis, kurš, pēc Maskavas kluba vadītāju domām, prasīja neadekvāti lielu algu. Sastāvā krietni biežāk parādījās 2020. gada draftā ar 21. numuru izvēlētais Činahovs, arī citi jaunieši saņēma lielāku spēles laiku. Bet, kas ir pats galvenais, šoreiz tika uzminēts praktiski ar visiem leģionāriem.

“Avangard” ĢM Aleksejs Volkovs atzina, ka 2019./2020. gada sezona tika atzīta par neveiksmīgu, un kā tika veikta sastāva analīze. Tas arī deva rezultātu – komandas sniegums bija stabilāks un varēja redzēt, ka katrs hokejists saprot savu lomu. Sezonas laikā komandu papildināja arī Nails Jakupovs, kuram Hārtlijs cerēja palīdzēt restartēt karjeru, un pieredzējušais Iļja Kovaļčuks, kura īpašības Bobs uzzināja vēl Atlantas “Trashers”. Tomēr patiesi izšāva transfērs, no kura tas vispār netika sagaidīts. Novembra sākumā uz “Avangard” pārgāja Pekinas “Kunlun Red Star” vārtsargs Šimons Hrubecs, kurš līdz 2019. gadam spēlēja tikai Čehijā. Klubs izpelnījā kritiku par vārtsarga piesaistīšanu, bet “Avangard” vispār neko nezaudēja – līgums līdz sezonas beigām bija vien 11 miljonu rubļu (ap 120 tūkstošiem) vērts, kas KHL mērogā vispār neskaitās par naudu.

Pamatturnīra beigas un arī “play-off” turnīra sākumu Hrubecs pavadīja uz soliņa, vēl reizi liekot aizdomāties par viņa nepieciešamību komandai. Bet kopš konferences ceturtdaļfināla sērijas pret Jekaterinburgas “Avtomobilist” čehs spēlēja bez pārtraukumiem un, lai arī neiztika bez kļūdām par prieku nelabvēļiem, kopā viņš demonstrēja visai cienīgu sniegumu, izslēgšanas turnīrā aizvadot piecas sausās spēles, tajā skaitā divas – finālā.

“Avtomobilist” pretestība tika salauzta piecos mačos, bet īpaši vērtīga uzvara tika gūta otrajā spēle, kurā kārtējo reizi tika gūts apliecinājums, cik svarīgs ir katrs elements. “Avagnard” iemeta četrus vārtus, “Avtomobilist” – piecus, bet Omskas klubs uzvarēja. Kā tas ir iespējams? Pateicoties komandas videotreneriem Aldim Āboliņam un Pēterim Gromam, kuri vajadzīgajos brīžos pateica, ka pirms vārtu guvuma bija aizmugure. Hārtlijs vērsās pie tiesnešiem un divi pretinieku vārti tika atcelti.

“Play-off” laikā bija vairāki svarīgi punkti. Viens no tiem ir 1:7 pret Magņitorskas “Metallurg” otrās kārtas ceturtajā spēlē. “Aizvadījām ļoti sliktu maču, izslēgšanas turnīrā tā rīkoties nedrīkst.” Sagrāve netraucēja uzvarēt arī šajā sērijā (4-2) un iekļūt konferences finālā, bet Hārtlijs atzina, ka viņa komandai tas bija labs sitiens pa pakaļu.

Sērija pret Kazaņas “Ak Bars” bija tik emocionāla, ka, pēc paša Hārtlija vārdiem, tā varētu kļūt par kādas filmas sižetu. Jau sākumā komanda palika bez kapteiņa Alekseja Jemeļina, par kuru nedēļas laikā parādījās tik daudz baumu, ka vienā brīdī neviens īsti nesaprata, kas tad ir noticis ar kapteini. Sērija noslēdzās visai dramatiski – ar uzvaru septītās spēles papildlaikā, līdz ar ko “Avangard” varēja gatavoties revanšam.

“Cienu CSKA, bet mēs nebaidāmies, jo zinām, uz ko esam spējīgi. Ja ticēt ekspertiem, tad mums bija jāzaudē gan “Metallurg”, gan “Ak Bars”. Pagātni nevar izmainīt, bet kopā mēs varam uzbūvēt nākotni,” teica Hārtlijs pirms fināla. Tiešām nebija daudz ekspertu, kuri ticēja “Avangard” izredzēm, bet pēc uzvaras ar 4:1 pirmajā mačā daži no skeptiķiem apklusa. Pēc 2:5 otrajā mačā viņi atkal atdzīvinājās, tomēr bija redzams, ka “Avangard” daudz ko iemācījies no iepriekšējām sezonām un komanda vairs nav tik bezspēcīga. Hārtlijam izdevās apturēt CSKA mašīnu, jo pēdējās divās spēlēs Maskavas kluba hokejisti nespēja gūt nevienus vārtus. Sērijas pēdējās sekundes sanāca visai saspringtas, bet līdz ar sirēnu “Avangard” varēja gavilēt.

3, 2, 1…#GagarinCupFinal pic.twitter.com/41XFuYFZKV

— KHL (@khl_eng) April 29, 2021

“Izcīnīt Gagarina kausu bija mans personīgs izaicinājums. Esmu dzimis zem laimīgās zvaigznes, izcīnot sešus titulus sešās līgās. Bet šajos gados mēs visi esam izauguši, tas nav mans tituls, tas ir “Avangard” tituls,” laimīgs bija Hārtlijs. Pēc trofejas izcīnīšanas “Avangard” devās uz Omsku, kur svinēja kausa izcīnīšanu ar vietējiem līdzjutējiem, vēlāk iespēja izbaudīt laimes brīžus bija arī Balašihas līdzjutējiem.

Jau nākamnedēļ Hārtijs atgriezīsies Latvijā, lai pievienotos izlasei. Jautājums ir, vai 60 gadus vecajam speciālistam palikušas emocijas, lai mēneša laikā uzturētu tās vajadzīgā līmenī.

Bobs Hārtlijs | Foto: Omskas “Avangard”