Hārtlijs un dopinga skandāls. Vai trenerim nāksies atgriezties NHL?

Bobs Hārtlijs, sportazinas.com
Bobs Hārtlijs Foto: hawk.ru

Vakar mūsu platuma grādu hokeja pasauli pāršalca karsta ziņa – Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs iesaistīts dopinga skandālā, kas var noslēgties ar pamatīgu diskvalifikāciju. Kas, tad īsti ir noticis Omskas “Avangard” ģērbtuvēs, vai bargais sods ir reāls?

Krievijas mediji, kuru rīcībā ir arī Krievijas antidopinga kontroles (RUSADA) dokumenta kopija par konkrēto notikumu, vēsta, ka Hārtlijs nav ļāvis kontrolei veikt tās likumiskās darbības: jebkurā brīdi doties pie sportistiem, lai saņemtu vajadzīgo informāciju, veiktu analīzes.

Notikumu attīstības ķēdīte esot sekojoša. Pēc kādas no KHL finālsērijas spēlēm ar Maskavas CSKA dopinga kontrole vēlējusies “tikt klāt” pie Omskas uzbrucēja Denisa Zernova, kuram, iespējams, jau bijis konstatēts dopings kādā no iepriekšējām pārbaudēm. Pēc RUSADA paustā izriet, ka Hārtlijs un komandas ārsts Dmitrijs Batušenko aizturējuši kontrolierus, kamēr hokejistam izdevies aizbēgt no inspektora, kurš viņu pavadījis uz analīžu veikšanu. “Avangard” dots laiks līdz 30.aprīlim, lai paskaidrotu šādas darbības. Trenerim, ārstam un hokejistam par šādām aktivitātem draud līdz četru gadu piespiedu pauze no hokeja.

Tiek vēstīts, Batušenko teicis, ka kontrolei jāuzgaida aiz ģērbtuves durvīm, kamēr beigsies komandas sapulce, bet, kā zināms, klubam nav ne mazāko tiesību ierobežot kontroles darbu. Tāda prakse ir ne tikai KHL, bet visā pasaules sportā kopumā. Uz pieprasījumiem tikt ielaistiem komandas ģērbtuvē atbildējis arī Hārtlijs, kurš savā dzimtajā valodā inspektorus pasūtījis pāris mājas tālāk. Vēl zīmīgāku šo epopeju padara fakts, ka inspektori dienu iepriekš bija ieradušies Omskas vienības treniņā un arī palikuši ar garu degunu, jo fiziski nav bijis iespējams pie hokejistiem nokļūt…

“Avangard” vadība aizstāv savējos, kādreizējais Krievijas izlases uzbrucējs, tagad Omskas hokeja kluba galvenais funkcionārs Maksims Sušinskis notikušo dēvē par lielu pārpratumu, norādot, ka dopinga kontroles attieksme šajā gadījumā, iespējams, bijusi pelnījusi kādu rupjāku vārdu no Hārtlija puses. “Runa nav par to, ka mēs būtu aizlieguši ņemt dopinga proves, bet gan par kontrolieru uzvedību. Ja hokejistam ir obligātais treniņš, viņam tas ir jāapmeklē, taču [antidopinga pārstāvji] to neļauj darīt,” sarunā ar Krievijas medijiem sacīja Sušinskis.

Tomēr pats fakts par KHL hokejistu regulāru pārbaudīšanu nav noslēpums arī “Avangard” treneru štābam, kas kotrolieru darbu piedzīvo ar zināmu regularitāti. Neskatoties uz sērijas ar CSKA svarīgumu, kontrolieru darbībām nevajadzētu nākt kā pārsteigumam, kas vēl vairāk savelk aizdomu ēnu pār “Avangard” mundieri. Pretoties anti-dopinga kontroles darbam nav atļauts – to lieliski zināja arī Omskas pārstāvji…

Skaidrs, ka sekos padziļināta izmeklēšana, neskaitāmas sēdes un komentāri. Tomēr scenārijs ar diskvalifikāciju ir reāls. Ko tas nozīmē? Noteikti, tās būs kanādieša darba beigas KHL, tomēr Ziemeļamerikā RUSADA sankcijas nedarbojas. To izbaudījuši arī citi nosodītie. Piemēram, Hārtlija izlasē nokļūt alkstošais Vitālijs Pavlovs, kurš pirms pāris gadiem savu diskābeli izcieta, spēlējot ECHL.

Šis nav pirmais KHL dopinga skandāls. Pirms septiņiem gadiem iekrita toreizējais Omskas aizsargs Antons Belovs, kuram bez hokeja nācas iztikt trīs vasaras mēnešus. Skaļākais un publiski zināmākais noteikti ir leģendārā Danisa Zaripova gadījums, kuram pirms diviem gadiem tika piešķirta divu gadu diskvalifikācija, tomēr soda mērs tika samazināts līdz četriem mēnešiem. Hokejistu pārstāvji cīnījās un pierādīja, ka viņu vaina ir mazāka kā uzskata RUSADA, tomēr Zernova-Hārtlija gadījumā eļļu ugunij pielej izvairīšanās no kontroles, nevis pagaidām publiski nezināmu rezultātu interpretācija un vainīgo meklēšana.

NHL nav sadarbības līguma ar dopinga kontrolētājiem un to pierādītie pārkāpumi Omskā vai Balašihā netraucē tikt pie sulīga darba līguma Ņujorkā vai Vašingtonā. Tas pats attiecas uz 23 gadus veco Zernovu, kurš, saņemot diskvalifikāciju, var doties prom no Eiropas, lai turpinātu karjeru pāri okeānam.

Bet, kā ar Latvijas izlasi? Vai potenciālā diskvalifikācija pārvelk strīpu pār Hārtlija iesākto darbu Latvijas hokeja druvā? Visticamāk, ka jā. Jo Latvija ir Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) dalībniece, bet zobārsta Renē Fāzela vadītā IIHF ir labos draugos ar starptautisko normu ievērošanu. Hārtlijs oficiāli nevarēs vadīt komandu, bet neoficiāla konsultanta loma viņam nebūtu saistoša.

Jāatceras, ka notikumi norisinās mūsu lielajā kaimiņzemē, kur bieži tiek lietots vārdu salikums: “iespējams tikai Krievijā”. KHL ir stipri politisks veidojums, bet RUSADA pēdējo gadu tēls ir tāls no neatkarības koncepta, kas nozīmē, ka visai ticami, ka Stenlija kausa čempionu Hārtliju līgai vajadzēs vairāk kā starptautisku publicitāti dopinga sakarā. Tikpat ticami, ka visam tiks piekārta “pārpratuma” birka…

Medijs: Latvijas hokeja izlases trenerim Hārtlijam draud vairāku gadu diskvalifikācija

Tavs viedoklis

1 Komentāri rakstam "Hārtlijs un dopinga skandāls. Vai trenerim nāksies atgriezties NHL?"

Paziņot par
avatar
Šķirot pēc:   jaunākie | vecākie | vērtētākais
Kristaps
Viesis

Par virsrakstu – pilnīgi spēju ieodmāties, kā viņš nelaimīgs nopūšas – ai, nāksies vien man atgriezties NHL, bet mans sapnis tak KHL… 😀