Hokeja čempionāta brīvprātīgā: Latviešu fani mēdz būt pārāk draudzīgi

Pasākumi nav iedomājami bez brīvprātīgo cilvēku palīdzības, tie ir ļaudis, kuri bez finansiālas atlīdzības sniedz savu atbalstu pasākuma rīkošanā. Viens no brīvprātīgajiem hokeja čempionāta laikā Herningā ir latviete Solvita Nielsena, kura Dānijā dzīvo jau 12 gadus. Viņa ir ieguvusi augstāko izglītību biznesa menedžmenta un sporta fakultātē tepat Dānijā, tāpēc tagad savas zināšanas pielieto praksē.

-Kāpēc izdomājāt kļūt par brīvprātīgo palīgu čempionāta laikā?

-Tāpēc, ka esmu mācījusies bakalauru Dānijā biznesa menedžmenta un sporta fakultātē. Iesākumā biju brīvprātīgā pasaules čempionātā kērlingā, tad biju akreditācijas vadītāja Eiropas čempionātā, palīdzēju arī šeit turnīrā rokas bumbā. Protams, manai latviešu dvēselei vajadzēja vēl hokeju. Tā ir profesionāla interese tieši par sportu.

Solvita pie čempionāta reklāmas stenda.
Foto: no personīgā arhīva

-Jūs Dānijā dzīvojat pastāvīgi?

-Dzīvoju šeit jau 12 gadus.

-Kāpēc mācījāties tieši sporta novirzienu?

-Man interesē pasākumu organizēšana. Tas viss beidzās ar sportu, jo nebija neviena skolotāja, kurš zinātu par kultūras pasākumiem. Pēc tam mācījos vēl maģistratūrā, bet es neesmu dāniete un man nav desmit gadu pieredzes, tāpēc darba iespējas nav tik lielas.

-Kāpēc turpināt dzīvot Dānijā?

-Mēs Dānijā dzīvojam jau 12 gadus, doma bija, ka būsim šeit trīs līdz četrus gadus. Joprojām ir tāda pati ideja, pašlaik mums ir divi jaunieša vecuma bērni, kuriem ir jāizaug. Pēc tam, kad viņi paliks šeit, tad ar vīru, kurš ir dānis, pārcelsimies atpakaļ uz Latviju. Tagad mums uz vietas ir pārāk daudz kredītu, ar ko jātiek galā. Mēs abi ļoti gribam pārcelties atpakaļ uz Latviju, jo mans vīrs arī mīl Latviju. Domāju, ka es Latvijai esmu vairāk vajadzīga nekā Dānijai.

-Kādi pienākumi jums ir čempionāta laikā?

-Iesākumā strādāju akreditācijā, kad tur vairāk nebija tik daudz darba, tad sāku staigāt apkārt un aptaujāt cilvēkus. Starptautiskā hokeja federācija grib zināt, cik daudz fanu ir gatavi upurēties, lai čempionāts būtu videi draudzīgāks. Dažādi jautājumi, ko cilvēki paši dara un vai viņi gribētu maksāt vairāk, ja būtu videi draudzīga pieeja.

-Kāpēc nāca tāds uzstādījums no hokeja federācijas?

-Tur strādā dažādas komisijas, viena no tām strādā ar šiem jautājumiem. Viņi sadarbojas ar hallēm un organizatoriem. Tiek daudz domāts, ko būtu nepieciešams darīt federācijai, tas it īpaši attiecas uz ledus sagatavošanu, jo tur aiziet daudz ūdens un enerģijas. Šī arēna nav ledus halle, tāpēc daudz kas ir pārtaisīts, tas viss atstāj iespaidu uz vidi. Federācija saprot, ka viņi ir lieli spēlētāji pasaules līmenī, tāpēc viņiem ir jādomā par vidi. Protams, tas nav tik vienkārši no vienas dienas uz otru. Īpaši svarīgs jautājums, vai fani ir gatavi maksāt vairāk un vai līdzjutējiem ir kādas idejas, ko darīt. Pagājušajā gadā organizācijas komitejai bija velosipēdi, ar kuriem varēja pārvietoties. Herningā tas ir nedaudz sarežģīti, jo pilsēta nav pārāk liela un cilvēki dzīvo tālu no šejienes.

-Cilvēki ir atsaucīgi uz aptauju pildīšanu?

-Līdzjutēji ir atsaucīgi, jo viņiem par aizpildīšanu iedod balviņu [čempionāta nozīmīti]. Man patīk runāties ar cilvēkiem un sajust klātbūtnes atmosfēru. Uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, kopumā, cilvēki ir diezgan atsaucīgi. Vakardien kolēģei, ar kuru gāju apkārt, galīgi tā nelikās. Cilvēki varbūt dažreiz atsaka, jo aptauja ir diezgan gara.

-Daudz kas ir atkarīgs ar kādu pieeju brīvprātīgais iet pie cilvēkiem.

-Atkarīgs arī no tā, cik ļoti fani ir iedzēruši.

-Latvieši ir atsaucīgi?

-Jā, bet, kuri ir daudz iedzēruši, tie mēdz būtu pārāk draudzīgi.