Jaunās zvaigznes, kas izniekoja savu talantu – NHL draftu TOP 3 lielākās vilšanās pēdējā desmitgadē

Nails Jakupovs, Olli Juolevi, GrifinsReinhārts, sportazinas.com
Nails Jakupovs, Olli Juolevi un Grifins Reinhārts (no kreisās uz labo pusi)

Nacionālās hokeja līgas (NHL) drafts ir viens no jauno spēlētāju vissvarīgākajiem dzīves notikumiem. Pareizi veiktas ģenerālmenedžeru izvēles nākotnē var sekmēties ne ar vienu vien virs galvas celtu Stenlija kausu, savukārt dažkārt pat ar augstu numuru draftēti hokejisti var sagādāt negaidītu vilšanos. Ceremonijai, kurai šogad bija jānorisinās 26. un 27.jūnijā Monreālā, sezonas pārtraukšanas koronavīrusa pandēmijas dēļ ir pārcelta uz nenoteiktu laiku, tāpēc tagad piedāvājam atskatīties uz pēdējās desmitgades NHL drafta lielākajām neveiksmēm – visaugstāk draftētajiem hokejistiem, kuri tā arī nekļuva par zvaigznēm.

3. – 2016.gada drafta 5.numurs – Vankūveras “Canucks”

Olli Juolevi, sportazinas.com
Olli Juolevi | Foto: NHL

Juolevi 2016. gada NHL draftā  ar piekto numuru izvēlējās Vankūveras “Canucks”, kas tolaik 17 gadus vecajā somu aizsargā saskatīja franšīzes pirmās maiņas aizsarga dotības. Tomēr līdz pat šai dienai jaunais somu talants savu NHL debiju vēl nav piedzīvojis.

Kāpēc tieši Juolevi? 2015./2016. gada pirmsdrafta sezonā aizsargs pārstāvēja Ontārio hokeja līgas (OHL) klubu Londonas “Knights”, 57 regulārā čempionāta spēlēs atdodot 33 rezultatīvas piespēles un gūstot 9 vārtus jeb 0,74 punktus mačā. Jaunais somu talants turpināja spīdēt arī “play-off” spēlēs, palīdzot savai komandai izcīnīt Memoriāla kausu un ar 14 punktiem 18 mačos kļūstot par otro punktiem bagātāko izslēgšanas spēļu aizsargu.

Londonas "Knights" hokejisti, sportazinas.com
Londonas “Knights” 2016.gada Memoriāla kausa ieguvēji | Foto: CHL Memorial Cup

“Juolevi ir daudzpusīgs aizsargs, kurš var palīdzēt komandai gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Viņš ir prasmīgs slidotājs, kurš var viegli izvest ripu cauri neitrālajai zonai. Juolevi prot izmantot savas auguma priekšrocības, taču zina arī savas spēju robežas. Tā vietā, lai spēlētu pārāk fiziski, viņš padara savu klātbūtni zināmu, demonstrējot savas augstākās klases ripas pārvaldīšanas spējas. Kopumā perspektīvs aizsargs, kurš plaukst zem spiediena un kuram var uzticēties visās situācijās,” tā pirms drafta ceremonijas par somu hokejistu rakstīja “Eliteproscpect” apskatnieks Kurts Džo.

Pēc drafta jaunais somu talants turpināja smelties pieredzi “Knights” rindās, kur vienu sezonu iepriekš pievērsa sev hokeja vērotāju uzmanību un izpelnījās augsto drafta numuru. Aizargs turpināja demonstrēt iespaidīgu spēli un stabilu sniegumu, tomēr somu hokejista gadījumā stabili ne vienmēr nozīmē labi. Visi, kas sekoja viņa gaitām, sagaidīja, ka jaunais somu talants turpinās progresēt, taču tā vietā pēcdrafta sezonas 58 spēlēs viņš guva tos pašus pagājušās sezonas 42 rezultativitātes punktus. Lai arī Juolevi nekrita zemāk par savu līmeni, apskatniekiem un skautiem tas nozīmēja progresa trūkumu un stagnāciju.

Pēc diviem OHL aizvadītiem gadiem, kad nebija atlicis nekas cits ko iemācīties junioru līmenī, jaunais somu talants atgriezās dzimtenē, lai spēlētu pieaugušo hokeju Turku TPS komandā Somijas spēcīgākajā hokeja līgā. Juolevi bija nepieciešams laiks, lai pielāgotos pieaugušo hokejam, tāpēc 38 regulārā čempionāta spēlēs tika gūti nesliktie, bet nebūt ne iespaidīgie 19 rezultativitātes punkti.

Tālāk sekoja divas sezonas AHL klubā Jūtikas “Comets”. Aizvadītās 2019./2020. sezonas 45 spēlēs “Comets” kluba rindās bijušajam NHL drafta piektajam numuram izdevās gūt vien 25 punktus. Lai arī tie nav slikti rādītāji, tas nebūt nav sniegums, lai cerētu uz NHL izsaukumu.

2016. gada drafts “Canucks” bija pretrunu pilns. Daudzi paredzēja, ka klubs no Vankūveras ar piekto kārtas numuru izvēlēsies Juolevi “Knights” laiku komandas biedru Metjū Tkačuku vai talantīgo Mihailu Sergačovu – no šodienas perspektīvas raugoties, rezultatīvus, stabilus un NHL līmeņa spēlētājus. Tomēr “Canucks” domāja citādi un izvēlējās Juolevi. Ņemot vērā, ka somu hokejists vēl nemaz nav debitējis NHL, var apgalvot, ka 2016.gada dienā Vankūvera izdarīja nepareizo izvēli.

Kopš dienas, kad tika draftēts, Juolevi ir cīnījies savainojumiem, taču tas nemaina faktu, ka gandrīz četrus gadus pēc svarīgā notikuma aizsargs vēl ne reizi nav kāpis uz NHL ledus. Viņš ir vienīgais tāds hokejists pēdējos 48 drafta gados, neņemot vērā tos, kas tika izvēlēti pēdējās divās ceremonijās. Jaunajam somu talantam vajadzēja kļūt par franšīzes līmeņa aizsargu un, visticamāk, viņam vēl būs iespēja sevi pierādīt pasaules spēcīgākās hokeja līgas laukumos, jo visaugstāk draftētajiem hokejistiem parasti šāda iespēja tiek dota. Juolevi ir tikai 21 gads, tāpēc viņam vēl ir laiks pierādīt savu piederību NHL hokejam. Taču skaidrs ir viens – aizsargs pie debijas nav ticis ne tā pat vien, un par NHL zvaigzni vairs, visticamākais, vairs nekļūs.

2. – 2012.gada drafta 4.numurs – Ņujorkas “Islanders”

Grifins Reinhārts, sportazinas.com
Grifins Reinhārts | Foto: Hockeysfuture

Reinhārtu 2012. gada NHL draftā  ar ceturto numuru izvēlējās Ņujorkas “Islanders”, kas atzinīgi novērtēja aizsarga divu sezonu laikā demonstrēto sniegumu Rietumu hokeja līgas (WHL) komandā Edmontonas “Oil Kings”.

Reinhārts savas pirmās WHL sezonas 45 spēlēs tika pie 25 rezultativitātes punktiem, kļūstot par punktiem bagātāko komandas aizsargu, savukārt sezonu pirms liktenīgā NHL drafta 58 mačos guva 12 vārtus un atdeva 24 rezultatīvas piespēles.

2012./2013. gada pēcdrafta sezonā debitēt NHL aizsargam tomēr neizdevās. Reinhārts vēl divas sezonas turpināja smelties pieredzi “Oils Kings” rindās, kur tolaik spēlēja tādi latviešu hokejisti kā Kristiāns Pelšs un Edgars Kulda. Kanādietis ik sezonu bija starp trīs rezultatīvākajiem komandas aizsardzības spēlētājiem, savukārt 2013./2014. gada sezonā kā kluba kapteinis palīdzēja “Oil Kings” celt virs galvas Memoriāla kausu.

Grifins Reinhārts, sportazinas.com
Grifins Reinhārts | Foto: https://twitter.com/EdmontonOilers

Savas NHL debijas priekšvakarā Reinhārts WHL bija aizvadījis piecas sezonas, 209 spēlēs gūstot 111 punktus un iekrājot iespaidīgo +83 lietderības koeficientu.

“Reinhārts ir ražens aizsargs ar stabilām prasmēm abos laukuma galos. Spēcīgs spēlētājs, kuram ir visas iespējas vēl vairāk uzlabot savu fizisko spēli. Labs aizsardzībā. Viņam ir laba pirmā piespēle un labs slidojums, ņemot vērā viņa prāvo augumu. Nav paaudzes spēlētājs, taču visaptverošs talants, kurš NHL spēs izcīnīt lielu spēles laiku,” tā 193 centimetrus garo 2012. gada drafta ceturto numuru pirms ceremonijas aprakstīja somu žurnālists Matiass Stroziks.

Iespēju debitēt pasaules spēcīgākajā hokeja līgā aizsargs izpelnījās 2014./2015. gada sezonā, taču nostiprināties “Islanders” rindās Reinhārtam neizdevās – astoņās regulārā čempionāta spēlēs tika atdota tikai viena rezultatīva piespēle. Lielāko sezonas daļu jeb 59 spēles viņš aizvadīja Amerikas hokeja līgas (AHL) komandā Bridžportas “Sound Tigers”, savukārt sezonas noslēgumā kļuva skaidrs, ka ar augsto ceturto numuru draftētais kanādiešu aizsargs Ņujorkas klubam vairs nav vajadzīgs.

Neilgi pēc neveiksmīgās NHL debijas sezonas Reinhārts tika aizmainīts uz Edmontonas “Oilers” vienību, “Islanders” pretī saņemot 2015. gada drafta pirmās un otrās kārtas izvēli.

No šī brīža savulaik augstu draftētā Reinhārta iespējas aizķerties NHL ik gadu kļuva ar vien sliktākas. 2015./2016. gada sezonas 29 spēlēs kanādietis spēja tikai vienreiz asistēt vārtu guvumā, savukārt nākamajā regulārajā sezonā “Oilers” rindās laukumā nemaz nedevās, sezonu aizvadot Emontonas komandas fārmklubā Beikersfildas “Condors”.

“Nav pārsteigums, ka Reinhārts tika nosūtīts uz fārmklubu. Esmu pārsteigts par to, ka viņš nav attīstījies vairāk. Vienmēr domāju, ka viņš varētu būt drafta ceturtā numura cienīgs aizsargs. Viņam jāgrib vairāk,” tolaik par kanādieti viedokli pauda “Oilers” kluba radio analītiķis Bobs Staufers.

Vērts pieminēt, ka 2017. gadā notika NHL paplašināšanās drafts, kurā līgas jaunpienācēja Vegasas “Golden Knights” izvēlējās pa vienam spēlētājam no katras vienības. No visiem Edmontonas “Oilers” neaizsargātajiem hokejistiem ar 23. numuru klubs no Vegasas izvēlējās tieši Reinhārtu. Kanādietim, kurš trīs NHL gadu laikā tā arī nespēja atrast sev vietu pamatsastāvā, nu bija iespēja nostiprināties līgas jaunpienācējas rindās, jo jaunizveidotā komandā to paveikt ir vienkāršāk nekā lielākajā daļā citu vienību. Taču Reinhārts neizturēja treniņnometni un tika nosūtīts uz AHL vienību Čikāgas “Wolves”, kur divās sezonās 135 regulārā čempionāta spēlēs tika pie 28 rezultativitātes punktiem, un faktiski parakstīja savas NHL karjeras beigas. Ar to kanādieša gaitas Ziemeļamerikā bija beigušās.

Aizvadītajā 2019./2020. gada sezonā Reinhārts kļuva par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Pekinas “Kunlun Red Star” hokejistu, sezonu noslēdzot tikai ar divām rezultatīvām piespēlēm 33 regulārā čempionāta mačos.

Sezonas ievadā ekskluzīvā intervijā ar portālu “Sportazinas.com” Reinhārts atklāja, ka hokejs Krievijā ir mazliet savādāks nekā Ziemeļamerikā: ”KHL noteikti ir mazāk fiziskās spēles, bet NHL mači ir vairāk paredzami un tā ir viena no lietām, pie kā man šeit jāpierod.”

“Sabres” talanta Reinhārta brālis: Forši, ka skatītāji nāk uz Rīgas “Dinamo” spēlēm

No Ņujorkas līdz Pekinai – straujš kritiens hokejistam, kurš kā kapteinis palīdzēja savai komandai iegūt Memoriāla kausu un tika draftēts, lai kļūtu par nākamo Ņujorkas kluba pirmās maiņas aizsargu. Reinhārta neveiksmēs, kā izrādījās, vainojama viņa neatbilstība līmenim, kādam tika draftēts – aizsargs, tā arī nekad nespēja attīstīt savas uzbrukuma prasmes, lai sniegtu komandai pienesumu arī otrā laukuma galā. WHL Reinhārts bija “Oil Kings” zvaigzne, taču sava lēnā slidojuma dēļ nespēja pielāgoties NHL hokejam un tā ātrumiem. Turklāt tik augumā raženu, aizsardzības spēlētāju kā viņu nebija grūti apspēlēt.

Aizsargi Morgans Railijs un Hampuss Lindholms, kas 2012. gadā tika draftēti tūlīt aiz Reinhārta, aizvada savu septīto NHL sezonu, Toronto “Maple Leafs” un Anaheimas “Ducks” rindās laukumā dodoties jau vairāk kā 500 mačos. Reinhārta tēvs pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija stabils Kalgarī “Flames” aizsargs un Vankūveras “Canucks” kapteinis, 11 NHL sezonās palīdzot komandai 648 spēlēs.

Kanādiešu hokejista jaunāko brāli Semu 2014. gada NHL draftā ar kopējo otro numuru izvēlējās Bufalo “Sabres”, talantīgajam uzbrucējam kļūstot par vienu no trīs stabili labākajiem un punktiem bagātākajiem komandas uzbrucējiem. Bet pats Grifins Reinhārts tagad spēlē KHL, turklāt gaužām neveiksmīgi – ņemot vērā augsto ceturto numuru, ar kuru tika draftēts.

1. Nails Jakupovs – 2012. gada drafta 1. numurs – Edmontonas “Oilers”

Nails Jakupovs, sportazinas.com
Nails Jakupovs | Foto: Sportingnews

Jakupovu 2012. gada NHL draftā  ar pirmo numuru izvēlējās Edmontonas “Oilers”, uzbrucējam kļūstot par tikai trešo šādu krievu spēlētāju. Līdz šim visaugstāko drafta numuru bija izpelnījušies tikai divi krievu hokejisti – Iļja Kovaļčuks 2001. gadā un Aleksandrs Ovečkins 2004. gada draftā.

Kāpēc tieši Jakupovs? Pirms debijas NHL Ņižņekamskas hokeja skolas audzēknis divas sezonas pavadīja Ontārio hokeja līgas (OHL) klubā Sarnijas “Sting”, abās sezonās kļūstot par vienu no visas līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. Savā pirmajā 2010./2011. gada sezonā Ziemeļamerikā uzbrucējs 65 regulārā čempionāta spēlēs guva 59 vārtus un atdeva 52 rezultatīvas piespēles, ar vidēji 1,55 punktiem spēlē kļūstot par līgas labāko debitantu.

Savā otrajā OHL sezonā Jakupovs savu sniegumu uzlaboja, 42 mačos atdodot 38 rezultatīvas piespēles un gūstot 31 vārtus jeb 1,64 punktus spēlē. “Jakupovs būs NHL zvaigzne, viņš viens pats var izlemt mača iznākumu,” pirms drafta rakstīja par jauno krievu hokejistu, kurš uzreiz nokļuva NHL skautu redzeslokā.

Taču par zvaigzni Jakupovs tā arī nekļuva. Savā 2012./2013. gada NHL debijas sezonā, kas rezultātā kļuva par labāko hokejista neilgajā aizjūras karjerā, Jakupovs 48 regulārā čempionāta mačos izcēlās ar 17 vārtiem un 14 rezultatīvām piespēlēm. Arī turpmākajos gados krievu uzbrucējs bija starp rezultatīvākajiem komandas spēlētājiem, taču 25 gūti vārti 144 mačos turpmākajās divās sezonās nav sniegums, ko sagaidi no visaugstāk draftētā uzbrucēja.

Salīdzinājumam – 2015. gada draftā ar pirmo numuru “Oilers” izvēlējās Konoru Makdeividu – centra uzbrucēju, kurš uzreiz nodemonstrēja drafta pirmās izvēles cienīgu sniegumu. Savā debijas sezonā kanādietis guva 16 vārtus un izdarīja 32 rezultatīvas piespēles, savukārt nākamās trīs sezonas noslēdza ar vismaz 30 gūtiem vārtiem un 100 rezultativitātes punktiem.

2015./2016. gada sezonu, kas Jakupovam kļuva par pēdējo “Oilers” kluba rindās, var droši uzskatīt par uzbrucēja NHL karjeras norieta sākumu. 60 regulārā čempionāta mačos hokejists guva vien astoņus vārtus un 15 reizes asistēja vārtu guvumos. Jakupovs neattaisnoja uz sevi liktās cerības, tāpēc pēc neveiksmīgās sezonas Edmontonas klubs viņu aizmainīja uz Sentluisas “Blues”.

Taču arī tur uzbrucējs nespēja sevi pilnībā parādīt, 40 spēlēs izceļoties ar pagalam neizteiksmīgajiem trīs vārtiem un sešām rezultatīvām piespēlēm. Savas karjeras lejupslīdes turpinājumā 2017. gada vasarā Jakupovs noslēdza viena gada līgumu ar Kolorādo “Avalanche”, taču ar deviņiem vārtiem un septiņām piespēlēm 58 čempionāta mačos arī tur izrādījās nevajadzīgs un jau gadu vēlāk atgriezās Eiropā.

NHL žurnālists Braiens Bērks pirms gada atzina, ka viņam ar Jakupovu bijusi visu laiku sliktākā pirms-drafta intervija. “Viens no svarīgākajiem jautājumiem jaunajam spēlētājam, ko uzdodam, ir par viņa spilgtākajām atmiņām hokejā. Ikviens sagaida, ka tās būs saistītas ar kādu komandas panākumu, piemēram, uzvaru turnīrā, bet ja puisis atbild, ka viņa spilgtākās atmiņas ir tādas, ka viņš guvis 60 punktus sezonā, liecina, ka viņš nav uz komandu orientēts spēlētājs,” sacīja pieredzējušais žurnālists Bērks.

Atstājot “Oilers” un divus gadus klīstot pa NHL klubiem, Jakupovs savu karjeru tā arī nespēja reanimēt. Hokejists neizturēja uz viņu radīto spiedienu, kāds parasti tiek izdarīts uz NHL drafta vērtīgāko spēlētāju. Kā atzīst NHL apskatnieki, Jakupovs tā arī nekad nespēja attīstīt savas aizsardzības spēles prasmes, kā rezultātā trīs komandās un sešās NHL aizvadītajās sezonās uz ledus spēlē vidēji pavadīja vien 13 minūtes un 36 sekundes. Salīdzinājumam, vidēja kalibra NHL spēlētāji laukumā pavada vidēji 22–24 minūtes spēlē, kamēr komandu līderiem šis rādītājs var sasniegt līdz pat 28–30 minūtēm.

Respektablais krievu hokeja apskatnieks un “Sport-Express” žurnālists Aleksejs Ševčenko uzskata, ka Jakupovs ir meistarīgs spēlētājs, taču NHL nav spējis atrast kopīgu valodu ar treneriem un komandas biedriem, jo uzskatījis, ka netiek pienācīgi novērtēts. Uzbrucējs esot vēlējies lielāku spēles laiku, savukārt treneri uzskatījuši, ka vieta laukumā ir jānopelna. “Viņam ir labs metiens, taču kā spēlētājs, kurš spēlē nevis savā, bet gan komandas labā, ir slikts. Hokejs ir mainījies un tīrie snaiperi paliek pagātnē,” uzskata apskatnieks.

Lai arī 136 punkti 350 karjeras spēlēs pasaules spēcīgākajā hokeja līgā nešķiet apkaunojoši, tie tomēr nav rādītāji, kas tiek sagaidīti no drafta pirmās izvēles – skaitļi un sniegums, ko rādīja uzbrucējs, vienkārši neatbilda kluba, skautu un treneru cerībām. Rezultātā Jakupovs NHL aizvadīja vismazāko spēļu skaitu starp visiem ceremonijas pirmajiem numuriem kopš drafta izveidošanas 1963.gadā. Tagad Ņižņekamskas hokeja skolas audzēknis tiek uzskatīts par visu laiku sliktāko Edmontonas “Oilers” drafta izvēli un spēlē KHL.

Jakupovs 2018. gadā paplidināja Sanktpēterburgas SKA rindas – vienu no spēcīgākajām KHL komandām. Sākumā atgriešanās dzimtenē izrādījās veiksmīga, jo 47 spēlēs izdevās gūt 23 vārtus un atdot 10 piespēles, kas ļāva uzbrucējam pagarināt līgumu ar klubu vēl uz gadu.

Portāls “Sportazinas.com” aizvadītajā sezonā novēroja, ka vienā no SKA izbraukuma spēlēm pret Rīgas “Dinamo” Jakupovs uzstājīgi aicināja žurnālistus nerunāt ar “dinamiešu” vārtsargu Andreju Makarovu, jo viņš nebija ilgi saticies ar Makarovu un gribēja ar viņu vienkārši aprunāties, tādējādi nerespektējot atnākušo žurnālistu vēlmes, kuri darīja savu darbu.

 

View this post on Instagram

 

Nail #Yakupov scores his first goal of the #KHL season while falling to his knees 👀 •• (🎥: @khl)

A post shared by TSN (@tsn_official) on

Pagājušajā KHL regulārajā sezonā 26 gadus vecais uzbrucējs 46 mačos guva 10 vārtus un 10 reizes rezultatīvi piespēlēja, sezonas noslēgumā kļūstot nevajadzīgs arī Sanktpēterburgas komandai. Klubs uzbrucēju aizmainīja uz Maskavas apgabala “Vityaz”, pretī iegūstot tiesības uz NHL vienības Filadelfijas “Flyers” sistēmas spēlētāju Germanu Rubcovu un jauno “Vityaz” uzbrucēju Pāvelu Koltiginu.

“Vityaz” – Jauns izaicinājums un Jakupova līmeņa klubs?

Pats hokejists atzīst, ka pievienošanos Maskavas apgabala klubam uztver kā jaunu izaicinājumu, tomēr savu karjeras svarīgāko iespēju Jakupovs noteikti ir palaidis garām. “Mēs vēlreiz pārliecināmies, ka “Vityaz” ir SKA fārmklubs,” uzskata krievu hokeja apskatnieks Ševčenko, kurš apstirpina KHL žurnālistu un līdzjutēju aprindās valdošo uzskatu. “Par tādu naudu (70 miljoniem rubļu divās sezonās) Jakupovs “Vityaz” nav vajadzīgs. SKA vienkārši atbrīvojās no sev nevajadzīga spēlētāja, kaut arī godīgāk būtu lauzt ar viņu līgumu, nevis uzbāzt Maskavas apgabala klubam. Kāpēc līgums netika lauzts? SKA nav pieradusi tāpat vien atbrīvoties no hokejistiem. Gadījumā, ja uzbrucējs komandai tomēr izrādīsies vajadzīgs, viņu atgriezīs par naudas kompensāciju.” Šāds darījums liecina, ka tā varētu būt slēptā īre – situācija, kad spēlētājs uz laiku tiek nosūtīts uz citu klubu spēļu prakses iegūšanai, bet tiesības uz viņu neformāli saglabā cita komanda.

Tāpat Ševčenko uzskata, ka tādā komandā kā “Vityaz” bijušais NHL drafta pirmais numurs būs galvas tiesu labāks par daudziem citiem komandas biedriem:” Jakupovs viennozīmīgi spēlēs pirmajā vai otrajā maiņā, kā arī noteikti redzēsim viņu vairākumos. “Neftehimik” un “Vityaz” ir Jakupova līmeņa klubi, tāpēc sagaidu no viņa lielāku spēles laiku un vairāk pienesuma komandai.” Uz hokejistu, kam karjeras sākumā bija visas iespējas kļūt par NHL zvaigzni, nu vairs netiek liktas cerības pat KHL.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par