Holivudas stāsts latviešu gaumē – kā Balinskis sezonas laikā tika pie Stenlija kausa

Vēl pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai viens hokejists, kuram karjeras laikā bija izdevies tikt pie Stenlija kausa – leģendārais Sandis Ozoliņš. Laikam ejot, saka šķist, ka viņš tā arī paliks vienīgais mūsu valsts pārstāvis ar ierakstu “Stenlija kausa ieguvējs”. Tomēr situācija strauji mainījusies – pērn to paveica Teodors Bļugers, bet šosezon – Uvis Balinskis, kura ceļš vispār ir unikāls.

Ja pēc 2022./2023. gada sezonas, kura noslēdzās ar Bļugera pārstāvētās Vegasas “Golden Knights” triumfu, man būtu jāprognozē nākamais Stenlija kausa ieguvējs no Latvijas, es stipri aizdomātos, bet esmu pārliecināts, ka nenosauktu Balinski. Godīgi sakot, viņa došanās uz NHL līdz noteiktām brīdim vispār šķita joks, bet, kad dažas dienas līdz sezonas sākumam aizsargs joprojām atradās pamatsastāvā, joprojām nepameta sajūta, ka notiek kaut kas nereāls. Vai tiešām 26 gadus vecais nedraftētais aizsargs ar Rīgas “Dinamo” un Čehijas hokeja līgas pieredzi var tā vienkārši ielēkt NHL vilcienā un spēlēt vienā no labākajām komandām?

Kā izrādījās, tad var. Šķiet, ka pats Balinskis līdz galam nezināja, vai pavilks šo līmeni, tomēr viena lieta, ko varēja redzēt uzreiz – latvietis braucienu uz “Panthers” uztvēra kā iespēju pārbaudīt savu iespēju robežu, nevis uzskata sevi par baigo zvaigzni, kurai kāds būtu kaut ko garantējis. “Tagad būs iespēja sevi pierādīt, un es uzzināšu, vai tur varu spēlēt vai tomēr ne. Būs interesanti. Taču arī uz Floridu braukšu un vienkārši izbaudīšu visu, kas ar mani notiks. Bez spriedzes,” teica aizsargs pērnā gada augustā.

Balinskis: Uz Floridu braukšu un vienkārši izbaudīšu visu, kas ar mani notiks

Tuvojoties sezonas sākumam, pakāpeniski samazinājās arī aizsargu skaits “Panthers” treniņnometnē. Tas gan neattiecās uz Balinski, kurš beigās tika iekļauts starp septiņiem šī ampluā spēlētājiem, kuri gatavojās 2023./2024. gada sezonas pirmajai spēlei, savukārt komandas galvenais treneris Pols Morīss izcēla latvieša briedumu. “Viņš ir nedaudz vecāks, tāpēc visām lietām, kas būtu jāpiedzīvo jaunam spēlētājam, viņš jau ir ticis cauri. Viņš ir nedaudz spēcīgāks, ne tik kautrīgs, lai kļūdītos. Balinskis ir aizvadījis daudz maču profesionālā līmenī, tāpēc viņš ir gatavs spēlēt.”

Neaizrausimies ar pārdomām no sērijas “kas būtu, ja būtu”, bet Balinska gadījumā jāpiemin arī tāds faktors kā veiksme. Proti, kad latvietis izcīnīja savu vietu zem Floridas saules, “Panthers” bija savainoti divi aizsardzības līderi no iepriekšējās sezonas – Ārons Ekblads un Brendons Montūrs, kas noteikti paātrināja latviešu hokejista debiju pasaules spēcīgākajā līgā. Tas parāda, ka veiksme, it īpaši runājot par NHL, arī ir nepieciešama un, nonākot īstajā laikā īstajā vietā, Balinskis tika pie iespējas, par kuru sapņo lielākā daļa no profesionāliem hokejistiem – debitēt NHL.

Par Balinska pirmo spēli līgā kļuva mačs pret Minesotas “Wild” (0:2), kurā latvietis laukumā pavadīja 12,5 minūtes, saņēma divus noraidījumus, pielietoja divus spēka paņēmienus un bloķēja vienu pretinieku metienu. Sajūsmā par latvieti bija gan treneris, gan viņa komandas biedri. “Panthers” kapteinis Aleksandrs Barkovs raksturoja Balinski kā gudru un prasmīgu spēlētāju.

Savā trešajā spēlē līgā aizsargs tika pie pirmās uzvaras (4:3 pret Ņūdžersijas “Devils”), bet savā 11. mačā – pie pirmā vārtu guvuma, iemetot ripu pret Karolīnas “Hurricanes” (5:2).

Ja pirmo mēnesi Balinskis stabili spēlēja “Panthers” sastāvā, izlaižot vien dažus mačus, tad turpinājumā viņa vieta komandā vairs nebija tik stabila, kas sakrita ar abu iepriekš pieminēto aizsargu atgriešanos. Ja no 12. oktobra līdz 16. novembrim latvietis laukumā parādījās 14 spēlēs, tad turpinājumā līdz gada beigām aizsargs laukumā gāja vien četros mačos, savukārt decembrī viņš tika nosūtīts uz fārmklubu.

Tas bija acīmredzams un paredzams solis. Pirmkārt, latvietis kādu laiku nespēlēja, bet viņam bija nepieciešama spēļu prakse. Otrkārt, līguma situācija – tobrīd Balinskis bija vienīgais no “Panthers” aizsargiem, kuru varēja nosūtīt uz AHL bez riska viņu zaudēt. “Uvim nav vajadzīgas profesionālas spēles – viņam vienkārši vajag ritmu. Es šim puisim ļoti ticu. Mums šobrīd ir patiešām liela greznība – dažreiz arī izaicinājums – tikt galā ar šādu situāciju [ar tik daudz labiem spēlētājiem],” lēmumu par Balinska nosūtīšanu uz fārmklubu komentēja “Panthers” galvenais treneris, kurš sezonas turpinājumā vairākkārt uzsvēra – Balinskis ir NHL līmeņa aizsargs, vienkārši vietu skaits sastāvā ir ierobežots.

“Panthers” treneris par Balinska nosūtīšanu uz AHL: Viņam vienkārši vajag ritmu

Gada sākumā atnāca vēl viena patīkama ziņa – pussezonas laikā Balinskis ar savu sniegumu pārliecināja, ka viņš var spēlēt šajā līmenī, izpelnoties līguma pagarinājumu uz vēl divām sezonām. Turklāt jaunais līgums bija jau vienvirziena, kas nozīmēja, ka otrajā sezonā latvietis pat spēlējot fārmklubā pelnīs tādu pašu naudu, kā NHL, bet trešajā sezonā viņu uz AHL nosūtīt vairs nevarēs. Līdz ar to katrā no nākamajām divām sezonām latvietis nopelnīs pa 850 tūkstošiem dolāru.

Zināmas Balinska jaunā līguma detaļas

Nākamā iespēja NHL bija jāgaida līdz pat martam, un līdz pamatturnīra beigām latvietis laukumā parādījās vēl astoņās spēlēs, savu sezonas pēdējo maču aizvadot naktī uz 17. aprīli pret Toronto “Maple Leafs” (5:2).

Gan pirms sezonas, gan pirms “play-off” turnīra “Panthers” tika uzskatīta par vienu no galvenajām pretendentēm uz Stenlija kausu. Savukārt latvietis tika iekļauts Floridas komandas rezervistu grupā – tie ir hokejisti, kuri visur ir ar komandu, piedalās treniņos un ir gatavi iesaistīties cīņā, ja kāds no pamatsastāva spēlētājiem gūst savainojumu. Tā bija slikta ziņa Latvijas izlasei, kurai aizvadītajā pasaules čempionāta tiešām pietrūka tāds spēlētājs kā Balinskis, tomēr PČ bronza hokejistam jau ir, bet tagad viņam ir arī Stenlija kauss.

Panteru ceļš līdz finālam sanāca tāds, ka nevienā no sērijām nebija nepieciešamas septiņas spēles – 4-1 pret Tampabejas “Lightning”, 4-2 pret Bostonas “Bruins” un 4-2 pret Ņujorkas “Rangers”. “Tas ir nereāli,” par būšanu Stenlija kausa izcīņas finālā izteicās Balinskis. “Nespēju noticēt, ka šobrīd esmu šeit un daļa no šīs komandas. Esmu priecīgs, ka latvieši seko līdzi un cer, ka “Panthers” izcīnīs Stenlija kausu.”

Balinskis pirms Stenlija kausa fināla: Nespēju noticēt, ka šobrīd esmu šeit

Kad Florida svinēja uzvaras pirmajos trīs mačos, visi jau gatavojās kronēt Balinski par Stenlija kausa ieguvēju. Edmontonai gan bija savi plāni, un, ja NBA finālā Dalasas “Mavericks” uzvara sērijas ceturtajā mačā tā arī palika par vienīgo sērijā, tad Edmontonas “Oilers” demonstrēja raksturu un panāca neizšķirtu sērijā. Tādējādi pastāvēja iespēja, ka Balinskis sezonu noslēgs nevis ar trofeju rokās, bet rezervists komandā, kura varēja kļūt par pirmo NHL vēsturē Stenlija kausa finālā zaudējumu piedzīvojošo vienību, pirms tam esot vadībā ar 3-0.

“Panthers” tomēr saņēmās uz septīto spēli un, pateicoties Sema Reinhārta vārtiem otrajā periodā, tomēr izmocīja to nepieciešamo uzvaru un uzreiz pēc sirēnas visa Florida varēja gavilēt. Uz ledus devās arī rezervisti, un pienāca brīdis, kad kausu savās rokās saņēma arī Balinskis. Vai varat to iedomāties? Hokejists, kurš pirms gada spēlēja Čehijas ne tajā spēcīgākajā komandā, virs galvas tur Stenlija kausu!

Arī Balinskis dodas laukumā un virs galvas ceļ Stenlija kausu

Sporta līdzjutējiem ļoti patīk Pelnrušķītes stāsti, un mūsu hokejā divu gadu laikā tādi ir vairāki – pērn izlase izcīnīja bronzu, bet šogad pie Stenlija kausa ticis latviešu hokejists, kuru pavisam nesen vispār bija grūti iedomāties okeāna otrajā krastā, nemaz nerunājot par NHL. Un varam tikai papriecāties par latviešu aizsargu, kurš šo triumfu izbauda pēc pilnās programmas. Dienā, kad lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem mēģina pārslēgties uz darba režīmu pēc līgošanas, Balinskis publicē bildes no baseina ar Stenlija kausu rokās. Jo svinēt arī ir jāprot!