Irbe neslēpj sašutumu par SOK: Tāda pasaule šobrīd ir izveidojusies – ka nauda nesmird
Latvijas hokeja leģenda un tagadējais valstsvienības vārtsargu treneris Artūrs Irbe asi kritizējis Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) par Ukrainas skeletonista Vladislava Heraskeviča diskvalikāciju.
Jāatgādina, ka vakar vienā no pēdējo laiku lielākajiem skandāliem SOK īsi pirms olimpiskajām skeletona sacensībām diskvalificēja Heraskeviču, kurš atteicās mainīt ķiveri, uz kuras attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti okupantu uzsāktajā karā. Heraskevičs tāpat vērsās Sporta Arbitrāžas tiesā, kur viņa prasība tika noraidīta.
“Fakti runā paši par sevi – Ukrainas teritorijā notiek karadarbība un tiek nogalināti cilvēki. Ne tikai karavīri, bet arī civilie iedzīvotāji. Bojā iet gan bērni, gan ģimenes, gan sportisti, gan treneri. Šobrīd vajadzētu būt “olimpiskajam pamieram”, kā tas notika Senajā Grieķijā. Tā tas vairāk nenotiek, un laiki un apstākļi ir mainījušies,” stāstīja Irbe. “Man ir jautājums – ja Elvim [Merzļikinam] uz ķiveres ir piemiņas zīme Kivi – [Matīsam] Kivleniekam -, tad tā ir jāņem nost? Tas ir pārkāpums? Nu tāds retorisks jautājums.”
“Šie cilvēki ir aizgājuši bojā, viņš [Heraskevičs] godina viņu piemiņu – es teiktu, ka nevainīgu agresijas upuru piemiņu. Es personīgi to redzu kā nesaprotamu divkosību no kustības, kuru mēs šeit pārstāvam olimpiskajās spēlēs. Mēs pārstāvam Latvijas hokeja izlasi, mēs pārstāvam Latvijas Olimpisko komiteju un līdz ar to arī savu valsti. Tā ir divkosība, ka vienkārši nevari pieminēt savus kritušos, sev tuvus cilvēkus. Kāpēc tādus lēmumus SOK pieņem? Pakļaujas Bobsleja un skeletona federācijai? Un ko saka bobsleja un skeletona federācija? Ka pakļaujas SOK noteikumiem? Tā ir atbildības neuzņemšanās un novelšana. Tās ir “spēles” – un tās nav olimpiskās spēles,” pauda Irbe.
“Man izskatās, ka tāda pasaule šobrīd ir izveidojusies – ka nauda nesmird. Cilvēki pieņem lēmumus, kas ir izdevīgākie attiecībā uz savu nākamo vēlēšanu platformu un savu nākamo darba nodrošinājumu. Jo acīmredzot šie cilvēki, kas šos lēmumus pieņem, nav noteicēji, bet, visdrīzāk, ir pērkami darbinieki. Tas [pērkams] nav lamuvārds – es arī esmu pērkams, jo man maksā par šo [trenera] darbu. Kāpēc un kādu mērķu vārdā es to daru, to man varat jautāt. Mēs visi tādi esam! Bet viņi domā par savām kabatiņām, nākotni un pārticību, jo pasaule, kurā mēs dzīvojam, nav vērtību pasaule. Šī ir ļoti merkantila pasaule – saprotu, ka nauda runā, nauda nesmird,” atzina Latvijas hokeja leģenda.
Vakar tāpat klajā nāca citas ziņas – proti, Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidents Liks Tārdifs vēlētos pēc iespējas ātrāku agresorvalstu hokejistu atgriešanos. “Jāsaka, ka esmu gandarīts, ka neesmu kompānijā, kur man būtu par šādiem lēmumiem jādiskutē, jāpieņem, jābūt vienam no līdzatbildīgajiem. Karš nav beidzies, cilvēku nogalināšana nav beigusies. Tie ir procesi, kuros cilvēki un nācijas savas ambīcijas piepilda. Kāds vienmēr būs pakļautais un kāds būs pakļāvējs – tas ir vērtību jautājums.”
“Laikam jau jārunā atklāta valoda – tas ir fakts, ka Starptautiskajā Hokeja federācijā cilvēki dzīvoja zaļāk un pārtikušāk, kad tur bija “Gazprom” un pārējo sponsoru nauda, kas nāk no austrumiem. Tas nav noslēpums, tas ir dzirdēts šaurajos koridoros un viņi to neslēpj. Katram savs mētelītis ir tuvāks, kamēr tev pašam nazis nav pie rīkles,” atzina Irbe.”
“Mana trenera karjera ir beigusies – to es varu pateikt,” uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja agresorvalstis atgriezīsies apritē, atbildēja Irbe. “Protams, visus nevar ielikt vienā plauktā, jo man ir kaut kāda personīgā neatkarība, kas palīdz. Ir ļoti grūti, ja mājās ir bērni, ko vajag pabarot. Un uz to tiek spēlēts. Vasaļi tāpat darīs to, kas jādara, jo viņiem ģimenes jābaro. Un mūsu ģimenes mums ir vistuvākās – ja par tām nerūpējamies, tad ir grūti runāt par augstākiem ideāliem.”
