Izlase pāri visam – Rodions Kurucs pērn OS kvalifikācijā spēlēja ar nopietnu traumu

Latvijas basketbola izlases aizsardzības balsts Rodions Kurucs pērn vasarā notikušo olimpisko kvalifikācijas turnīru aizvadījis ar lauztu roku, spēlētājs atklāja plašā intervijā žurnālam “Sporta Avīze“. Cēsnieks ir pārliecināts, ka valstsvienība būs mācījusies no pagājušās vasaras un šoruden gaidāmajā Eiropas čempionātā nospēlēs labāk.

Pagājušajā sezonā Rodiona un viņa brāļa Artūra Kuruca pārstāvētā Mursijas UCAM komanda sensacionāli sasniedza Spānijas čempionāta finālsēriju. Līdz ar to spēlētājiem klubu sezona noslēdzās vien 12. jūnijā, bet jau pēc nepilnām trim nedēļām Rīgā sākās cīņa par olimpisko ceļazīmi.

“Pēc veiksmīga Pasaules kausa bija pozitīvas emocijas sezonai Spānijā, bet izslēgšanas turnīrs bija fiziski un emocionāli prasīgs. Mēs visu laiku bijām nosacīti vājākā komanda, turklāt nekādi nevarējām uzvarēt savās mājās. Uzvaras izbraukumā prasa ļoti daudz. Teikšu godīgi, pēc tāda izslēgšanas turnīra uz izlasi vasarā ierados ļoti piekusis,” spēlētājs atceras notikumus pirms gada.

Olimpiskajā kvalifikācijā Latvija grupu turnīrā pieveica Gruziju un zaudēja Filipīnām, pēc tam pusfinālā pārspēja Kamerūnu, bet izšķirošajā mačā par ceļazīmi uz Parīzi piekāpās Brazīlijai. “Mums bija iespēja, bet izšķirošajā spēlē pietrūka gan spēka, gan veiksmes. Tādus metienus, kādi viņiem izdevās jau spēles pirmajā pusē, ne katru dienu var trāpīt. Tas viņiem deva arvien lielāku pārliecību. Nevaru teikt, ka mums būtu nolaidušās rokas vai būtu padevušies, bet mentāli bija ļoti grūti atspēlēties,” stāsta Rodions Kurucs.

Viņš salīdzina, ka gadu pirms tam notikušajā Pasaules kausā, kur Latvija sensacionāli izcīnīja piekto vietu, spiediens bija mazāks. “Pasaules kausā pret Franciju, Spāniju, arī Brazīliju tik liela spiediena nebija. Vai tad kāds būtu pārmetis, ja mēs tur šos pretiniekus neuzvarētu? Tāpat olimpiskajā kvalifikācijā mazliet varēja just to, ka ir iespēja sasniegt kaut ko nebijušu. Ļoti gribējām to izdarīt. Kaut vai Daira un Jankas (Bertāns un Strēlnieks – aut.) dēļ, jo zinājām, ko tas nozīmē viņiem. Man vēl būs iespēja šo sapni piepildīt, bet viņi to tiešām bija pelnījuši par gadiem, kurus atdevuši Latvijas basketbolam. Joprojām uzskatu, ka bijām pelnījuši būt šajās olimpiskajās spēlēs, taču tāds ir sports un sanāca tā, kā sanāca.”

Turklāt Rodions Kurucs atklāj, ka olimpisko kvalifikāciju aizvadījis ar lauztu roku pēc tam, kad kritienā ieplīsis rokas kauls. Šīs problēmas vēl joprojām laiku pa laikam dod par sevi manīt.

Šogad Latvijas izlase atkal spēlēs savās mājās – no 27. augusta līdz 14. septembrim šeit notiks Eiropas čempionāta finālturnīrs.

“Es domāju, ka čempionātā nebūs tāda spiediena. Pirmkārt, mums ir ļoti daudz labu mācību no pagājušās vasaras. Otrkārt, tas vairs nebūs kas nebijis. Eiropas čempionātā vairums no mums ne reizi vien jau ir spēlējuši. Protams, savu skatītāju priekšā tas mazliet atšķirsies no ierastā, taču līdz šim līdzjutēji mājās mūs ir dzinuši uz priekšu. Esmu pārliecināts, ka spēsim parādīt smuku spēli. Galvenais, lai visi ir veseli. (Piesit pie koka.) Cerams, KeiPī (Kristaps Porziņģis – aut.) varēs spēlēt, būsim laba komanda,” saka basketbolists. “Šoreiz nebūs tā, kā bija pirms olimpiskās kvalifikācijas, kur katrs ieradās atšķirīgā laikā un gatavībā. Jau teicu, ka es pēc Spānijas fināliem biju beigts. Emocionāli un fiziski. Šovasar tas būs citādi.”

Apakšgrupu turnīrā Latvijai pretim stāsies Serbija, Turcija, Igaunija, Čehija un Portugāle. Rodions atzīst, ka viņam nav viedokļa vai gribējies vieglu apakšgrupu vai uzreiz pretī spēcīgus pretiniekus.

“Zinu, ja nofokusējamies un labi sagatavojamies, mēs varam labi spēlēt pret ikvienu. Atceries taču, ko runāja pirms Pasaules kausa, ka esam «nāves grupā», ka nav lielu izredžu tikt tālāk. Mums uz to nav jākoncentrējas. Grupa kā grupa. Ir stipras komandas, ir ne tik stipras, taču arī tās vēl būs jāuzvar. Man vairāk svarīgi ir koncentrēties uz mūsu komandu. Kā paši sagatavosimies, kā strādās mūsu spēles sistēma. Ja ar mums pašiem viss būs kārtībā, tad nebaidos arī no Serbijas un Francijas. Vēl tagad atceros, kā ierakstā skatījos spēles galotni Pasaules kausā pret Franciju, kur Silvēns Fransisko ar pēdējo sekunžu tālmetienu varēja mums atņemt uzvaru, bet Luka laukuma malā ar saķertu galvu un izmisuma pilnu seju stāvēja. Es tā smējos par to situāciju!” atceras Rodions Kurucs.

Plašu sarunu ar Rodionu Kurucu par viņa karjeru, ģimeni un daudzām citām tēmām lasi žurnāla “Sporta Avīze” jūnija numurā, kas vēl līdz šī mēneša pēdējai dienai atrodams labākajās preses tirdzniecības vietās.