Izmantota iespēja, Zīles pieteikums “Dzelzs vīram” un Toronto gaisotne – septiņi novērojumi par spēli Latvija – Šveice

24/05/2023 11:20
Nokopēts
Kristaps Zīle un Artūrs Šilovs

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā aizvadīs vēl vismaz vienu spēli. Izcīnot uzvaru papildlaikā pret Šveici, mājinieki nodrošināja sev vietu ceturtdaļfinālā, atstājot aiz B grupas četrinieka sīkstos slovākus, kuriem tika zaudēts otrajā mačā. Pirms izšķirošā mača Latvijai bija skaidrs uzdevums – tikt pie viena punkta. Taču spēles gaitā iespējamo punktu skaits variējās no trīs līdz nullei, attiecīgi izraisot līdzjutējiem visdažādākās emocijas.

Kad raksturs ir svarīgāks par taktiku

“Negribu runāt par to, cik skaista bija vai nebija šī spēle, bet tas bija rakstura mačs. Svarīgā momentā, kad mēs zinām, ka vajag, varam atrast nepieciešamos spēkus un uzvarēt kā komanda,” pēc spēles izteicās treneris. Un šeit viņam ir grūti nepiekrist. Lai kāda būtu taktika uz šo spēli, treneris nevar piespiest hokejistus bloķēt metienus vai cīnīties par atlēkušajām ripām – to var darīt tikai paši hokejisti.

Rakstura ziņā šī bija izcila komanda un, godīgi sakot, es šaubos, ka tādā tempā ir iespējams izturēt visu turnīru. Nav noslēpums, ka hokejisti spēlē ar traumām, bet atrast tādu, kuram nav zilumu, droši vien būtu grūtāk nekā atrast brīvu vietu mašīnai “Arēnas Rīga” tuvumā. Ir brīži, kad tā cīņa vairāk izskatās pēc bezjēdzīgas grūstīšanās. Vakar tā noteikti nebija.

Vai esam ņēmuši piemēru no basketbola?

Latvijas izlase šajā turnīrā ir piecas uzvaras, no tām četras – ar vienu vārtu starpību. Gan Čehija, gan Šveice pieveikti papildlaikā, par ko dod mazāk punktu, bet uzvara ir un paliek uzvara. Par to, vai tiešām ir mainījusies izlases mentalitāte, vai arī šogad komandai blakus stāv neticama veiksme, varēsim spriest nākamajos turnīros. Bet vismaz pagaidām Latvijas hokeja izlase atgādina basketbola valstsvienību – Luka Banki no pieejamiem resursiem un ar dažiem ne acīmredzamiem lēmumiem izspiež maksimumu, ko šogad dara arī Harijs Vītoliņš.

Gluži kā basketbola izlasei PČ atlasē, arī hokeja komandai nevar palīdzēt vairāki vadošie spēlētāji, kas gan netraucē sasniegt tādu rezultātu, kādu iepriekš neizdevās sasniegt arī ar šiem hokejistiem sastāvā.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by @latvijashokejafederacija

Zīles pieteikums “Dzelzs cilvēka” balvai

Vienmēr gribētos redzēt labāku sniegumu no katra spēlētāja, un Kristaps Zīle nav izņēmums. Bet šī hokejista pašatdevi gan varam apskaust. Te viņš vienā no spēlēm saskrienas ar Balceru un viņam tā sāp, ka laukumu aizsargs atstāj tikai ar partneru palīdzību. Tad pret Šveici viņš vārda tiešā nozīmē noķer ripu ar seju. Šķita, ka laukumā viņu vairs neredzēsim, bet Kristaps bija atpakaļ jau tajā pašā periodā! Visu cieņu aizsargam, kurš no komandas noteikti pelnījis dāvanu karti uz kādu no masāžas iestādēm.

Šveicieši met vairāk, latvieši – gudrāk

Čempionātam ieejot izšķirošajā fāzē, Latvijas aizsargi arvien biežāk sāk apgāzt tēzi par to, ka viņi neprot mest no zilās līnijas. Šoreiz precīzs bija Ralfs Freibergs, kurš pirmos vārtus valstsvienības rindās pasaules čempionātos guva savā 48. spēlē. Nu gan bija vērts visus šos gadus mest garām, lai iemestu tajā spēlē, kad tas tiešām bija vajadzīgs.

Kopumā pēc metienu kartes var redzēt, ka šoreiz uzvarēja tā komanda, kura meta mazāk, ja neskaita papildlaiku. Šveici nekautrējās mest no visdažādākajām distancēm, iespējams arī ar domu, ka mājinieki daudz bloķēs un līdz ar to arī nogurs. Vienā brīdī šķita, ka plāns arī nostrādājis, par laimi, Latvijas hokejistiem bija arī spēka rezerves.

Kur palikuši iemetieni?

Arī pēc šādas emocionālas uzvaras ir daži jautājumi, atbildes uz kurām ļoti gribētu zināt. Viens no tiem ir – kur palikuši iemetieni? Uzvara varētu atnākt ar mazāku cenu, ja nebūtu tik daudz zaudēto iemetienu gan savā, gan pretinieku zonā. Un, ja Rodrigo Ābolam skaitļi nav tik drausmīgi – 12 no 26 jeb 46,15%, tad pārējiem situācija ir krietni sliktāka – Oskaram Batņam trīs no 14, Denisam Smirnovam viens no desmit, Danam Ločmelim abi zaudēti, Mikam Indrašim viens uzvarēts un viens zaudēts. Ceturtdaļfinālā pretī nāk zviedri, kuri būs pilnā sastāvā un spēlēs ar pilnu atdevi. Un ar tik lielu zaudēto iemetienu skaitu mēs sevi varam nostādīt situācijā, kad pat milzīga pašatdeve neglābs no sliktām sekām, kādas rodas pēc neveiksmīgām cīņām uz punkta.

Izmantot iespēju arī jāprot

Tā kā Šveicei šī spēle neko mainīt nevarēja un pirmā vieta grupā tāpat bija garantēta, Šveices treneris Patriks Fišers pieņēma lēmumu atpūtināt vairākus līderus – Nino Nīderraiteru, Niko Hišīru, Denisu Malginu un Dīnu Kukanu, savukārt vārtu drošība tika uzticēta Jorenam van Potelbergem, kuram tā bija debija pasaules čempionātos.

Uzreiz varēja redzēt komentārus par to, ka šveicieši šo spēli mums atdos, jo to no viņiem gandrīz vai pieprasījusi IIHF. Un šie komentāri nāca ne tikai no kaimiņzemes portāliem, bet arī no vietējiem hokeja faniem. Tika prognozēts, ka Latvija izcīnīs uzvaru pēc noteiktā scenārija, un man ir jautājums šiem cilvēkiem – vai šajā scenārijā bija ierakstīta arī ripas noķeršana ar seju Zīles izpildījumā? Un Dzierkala bloķētie metieni, kad viņš vienā no epizodēm uz sevis noķēra vairākus? Un gan jau, ka trešos vārtus bija jāgūst nevienam citam, ka Daugaviņam, lai, tā teikt, scenārijs būtu kino cienīgs?

Ja nopietni, tad pat bez vairākiem līderiem Šveice ir laba komanda. Protams, ka viņi negulās zem katras ripas, un droši vien galvenie vārdi pirms spēles no viņu trenera bija tādi, ka jāiztiek bez traumām. Bet katra iespēja jāprot izmantot, jo slovākiem arī bija iespēja spēlēt ceturtdaļfinālā, uzvarot Kazahstānu. Bet viņi to izdarīt nespēja.

Gaisotne kā Toronto

Tas, kas vakar notika arēnā un tās tuvumā, ir grūti aprakstāms. Dažas brīvas vietiņas gan palika, taču kopumā arēna bija piepildīta. Piepildīta bija gan mediju tribīne, gan ložas, gan arī fanu zona, kurā notiekošais atgādināja “play-off” spēles Toronto, kad cilvēki arēnas tuvumā pie ekrāna spēli vēro ar tikpat lielu emocionālo iesaisti, kā tie, kuriem paveicies tikt pie biļetes un to visu vērot klātiene. Kopā ar komandu iešūpojušies arī tās atbalstītāji, kas, protams, priecē un beidzot tas viss tiešām izskatās pēc hokeja svētkiem.

Un kas notika fanu zonā pēc spēles.. Ja jūs tur nebijāt, tad, iespējams, palaidāt garām vienu no jaudīgākajiem ballītēm, kādas notikušas Rīgā pēdējos gados. Līdz Rīgai bija aizbraucis arī Kristaps Porziņģis, kā arī tribīnēs varēja redzēt Zemgu Girgensonu, Artūru Kuldu un daudzus citus.

TOP notikumi
1
X
2
5
3.4
1.77
3.1
3.1
2.4
1.55
4.1
6
1.28
5.5
11
2.05
3.75
3.3
1.5
5
4.6
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām