Bijušais Latvijas hokejists Jēkabs Rēdlihs sarunā ar Latvijas Televīziju atskatījies uz savu sportista karjeru, kā arī atklāti runājis par grūtībām pēc karjeras noslēgšanas.
“Vai [Rīgas] “Dinamo” bija laime? Jā un nē. “Dinamo” asociējas ar daudzām labām, pozitīvām lietām, un ar daudzām ne tik pozitīvām lietām. Tie pirmie gadi bija superīgi, kad visi gribēja. Tie mači, tās pirmās pāris sezonas bija superīgas. Pēc tam, protams, mēs visi zinām, ka bija visādas peripetijas un tā tālāk, bet tieši man lielākais klupšanas akmens bija, ka tas bija posms, kurā es sevi iedzinu, es negribu teikt kapā, bet iedzinu sevi bedrē,” atzina Rēdlihs.
Tāpat bijušais hokejists izteicās par dzīvi pēc hokejista karjeras beigām. “Ja tu nesaproti, ja neesi sevī ieskatījies un paskatījies, kas notiek lācītim vēderā, tu būsi rozetē visu laiku. Līdz brīdim, kad tev vienkārši noklapēs tā veselība tā, ka nu diemžēl vairs neko,” atzina Jēkabs. “Tu esi, kā es saku, miskaste. Tu vienkārši esi guļošs, bez spēka, bez enerģijas, bez vēlmes, bez nekā. Tevī ir pilnīgs tukšums.”
“Man bija iespēja vadīt halli, un paldies cilvēkam, kurš man deva šo iespēju, bet nekas nemainījās. Kā jebkurš normāls boss, viņš kaut ko tev aizrāda, kaut ko pasaka, un es sāku trīcēt, es sāku stresot, es biju 24/7 rozetē. Protams, varu vainot gan “Dinamo” vadību, gan halles vadītāju, gan visus pārējos, nu, kā tad tā? Bet tā ir mana atbildība. Es biju tas, kas iebāza savu štekeri rozetē un neņēma ārā. Es biju tas, kurš par jebkurām lietām visu laiku stresoja, ņēmās un kratījās. Es savu pasauli nebiju sakārtojis. Nebiju emocionāli stiprs. Nebiju par sevi pārliecināts,” atzina Jēkabs.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu