“Ja izlasē tiek pielietota pazemošanas prakse..” – Ukrainas zvaigzne neplāno spēlēt Bagatska vadībā

Ukrainas izlases spēlētājs Svjatoslavs Mihaiļuks sarunā ar mediju “Base of Ukrainian sports” atklājis savus plānus par spēlēšanu izlasē tuvākajā laikā, kā arī dalījās pārdomās par Ainara Bagatska izteikumiem.

Iepriekš vēstīts, ka Ukrainas izlases galvenais treneris Bagatskis pēc uzvaras pār Slovākiju FIBA Pasaules kausa priekškvalifikācijas spēlē skarbi kritizēja Ziemeļamerikā spēlējošus ukraiņus, kuri atteica valstsvienībai. “Es biju Ukrainā, mēs spēlējām basketbolu dažādos izlašu līmeņos, spēlējām Eirolīgā un Eirokausā, tās bija izpārdotās zāles, daudz skatītāju. Gribās atgriezties [Ukrainā] pēc iespējas ātrāk tieši šo puišu dēļ,” teica Bagatskis, pēc tam paņemot pauzi, lai savaldītu asaras. “Viņi atdod sevi izlasei, atbrauc, trenējas, cīnās. Bet daži, piedodiet [lamuvārds], viņi neierodas,” uzsvēra treneris sava monologa beigās.

“Man nepatīk sniegt skaļus komentārus, bet šajā situācijā klusēt nozīmētu piekrist tam, kas notiek. Tas, kas noticis šovasar, nav vienīgais gadījumu, jo katru gadu kāds nevar atbraukt dažādu iemeslu dēļ. Un bieži vien tā vietā, lai kaut skaidrotu, spēlētāji parasti tiek apvainoti, tā tas notika arī šoreiz.

“Gribu, lai visi saprastu kontekstu. 2022. gadā es atbraucu uz kvalifikācijas mačiem, kad man bija problēmas ar veselību un neskaidrība par kontraktu uz nākamo gadu. Tad es apzināti riskēju ar savu karjeru, saprotot, cik svarīgi tajos grūtajos brīžos, kad valstī ir karš, būt kopā ar izlasi.

Nekad neesmu izvairījies no aicinājumiem – gluži pretēji. Katru reizi, kad man bija iespēja, es biju ar izlasi. Ne tāpēc, ka kāds piespieda vai manipulēja ar manu lēmumu, bet tāpēc, ka uzvilkt izlases kreklu man vienmēr bija liels gods. Esmu pārliecināts, ka arī citiem spēlētājiem ir tāda paša pozīcija.

Šovasar es pats piezvanīju trenerim un teicu, ka gribu atbraukt un palīdzēt. Ar federācijas pārstāvi apspriedām mana lidojuma detaļas. Mans aģents uzturēja sakarus gan ar treneri, gan ar [izlases] menedžeri. Kad saasinājās problēma ar veselību, es personīgi paziņoju par to trenerim, kā arī uzklausīju no viņa atveseļošanās novēlējumus.

Bet vēlāk publiskajā vidē atskanēja cita versija – it kā es būtu ignorējis izsaukumu, kas ir pretrunā ar to, ko treneris man teica personīgi. Pats fakts jau ir trauksmes signāls, bet sāpīgāks ir pat nevis pats izteiciens, bet tas, kādā tonī tas tika izziņots – preses konferencēs un intervijās treneris atļāvās aizvainojošus komentārus par tiem spēlētājiem, kuri neatbrauca. Tur bija pat necenzētie izteikumi – un tas viss publiski.

Publiskie paziņojumi nevieno – tie iznīcina vienotību. Es mīlu savu izlasi un esmu gatavs atdot tai visus spēkus, bet es nevaru iedomāties efektīvu darbu, kad attiecības ar spēlētājiem tiek būvētas šādi. Ja nacionālajā komandā tiek pielietota publiskās pazemošanas prakse, tas ir nopietnāks signāls nekā jebkādi rezultātu. Es necenšos eskalēt situāciju, bet uzskatu, ka ir nepieciešams pateikt patiesību – kas notika un kādas bija sekas. Vienmēr esmu gatavs spēlēt izlasē, ja man ir tāda iespēja, bet pagaidām man ir grūti iztēloties turpmāko sadarbību ar cilvēku, kurš atļaujas publiski pazemot tos, kuri gadiem atdeva izlasei daļu no savas dzīves,” izteicās Mihaiļuks.