Jauno “Mavericks” kumeļu dzīve bez Dirka

Pateicoties Ņujorkas “Knicks” ambīcijām brīvo aģentu tirgū piesaistīt visus pieejamos spēka uzbrucējus, 2019. gada 31. janvāris kļuva par dienu, kad ikviens Dalasas “Mavericks” fans kļuva mazliet neciešamāks draugu un tuvinieku burziņos. Maiņas darījumā no Ņujorkas uz Dalasu pārcēlās neviens cits kā Latvijas vienradzis Kristaps Porziņģis, kļūstot par NBA 2018./19. gada sezonas maiņu loga skaļāko darījumu.

“Knicks” fani un funkcionāri ar asaru aizmiglotām acīm centās maiņu pamatot ar daudz lielākām ambīcijām nākotnē, saskābušajām attiecībām un Porziņģa neskaidro veselības stāvokli, kamēr citi saskatīja potenciālu, kas pat NBA ir pārāk reta prece, lai neriskētu. “Mavericks” šo risku uzņēmās.

Gandrīz deviņus mēnešus un 158 miljonus dolāru vēlāk esam “Mavericks” jaunās ēras priekšvakarā. Divi no šībrīža līgas labākajiem eiropiešiem turpmāk plecu pie pleca noteiks Dalasas basketbola kursu, centīsies aizpildīt visnotaļ lielās iepriekšējo “American Airlines Center” saimnieku kurpes un mēģinās līmeni celt par kārtu augstāk. Abi vēl pat nav sasnieguši 25 gadu vecumu.

Porziņģis nākamsezon piedalīsies Zvaigžņu spēlē

[post_bet]

“Betsafe” bukmeikeri Porziņģa iespējas pirmajā NBA nedēļā sakrāt vismaz 60 punktus vērtē ar koeficientu 3.00, bet sezonas pirmajā mačā pret Dāvja Bertāna Vašingtonas “Wizards” iespēja, ka Kristaps gūs vismaz 20 punktus ir 2.50, bet, ka negūs koeficients ir 1.48. Vairāk “Betsafe” īpašās likmes meklē ŠEIT.

2018./19. gada sezona

Bilance: 33-49 (14. vieta Rietumu konferencē)

Uzbrukuma reitings: 108,7 (20. vieta)

Aizsardzības reitings: 110,1 (18. vieta)

Kā redzams, aizvadītajā sezonā Dalasas “Mavericks”, lai arī brīžiem tika pieminēta vienā teikumā ar izslēgšanas spēlēm, bija NBA apakšgala komanda galvenajos snieguma rādītājos. Loģiski un pamatoti, jo, lai arī kopainu teorētiski varēja uzlabot, Kristaps vairākkārt izteicies, ka jau martā bija gatavs atgriezties laukumā, šis Dalasas komandai primāri bija gads, kas paredzēts Lukas Dončiča iespēlēšanai, sagādājot jaunajam slovēnim pelnītu “Gada debitants” titulu. Nebija vajadzības riskēt ar Kristapa ilgtermiņa veselību, lai saglabātu marginālas izredzes uz iekļūšanu izslēgšanas spēlēs.

2019. gads – jaunā cerība

Pirmssezonas bilance: 2-3

Pamatsastāvs: Delons Raits (#55), Luka Dončičs (#77), Tims Hārdavejs (#11) vai Džastins Džeksons (#44), Kristaps Porziņģis (#6) un Dvaits Pauels (#7).

Nozīmīgākie rezervisti: Hosē Huans Barea (#5), Sets Karijs (#30), Maksi Klebers (#42), Dorians Finijs Smits (#10) un Džeilens Bransons (#13).

Dirka mantinieki – KP un Luka

Lai arī cik ļoti “Mavericks” galvenais treneris Riks Kārlails censtos mazināt arvien pieaugošo ažiotāžu par KP un Dončiča duetu, ikvienam ir skaidrs, ka šie divi jaunekļi ir kroņa dārgakmeņi. Visi citi, izņemot pašu Kārlailu un kluba dvēseli Dirku, ir aizstājami otrā, trešā un pēdējā plāna aktieri.

Par spīti tam, ka vairāk nekā divdesmit mēnešus Kristaps nav aizvadījis pilnvērtīgas basketbola spēles, viņa 2017./18. gada “Knicks” sezonu ir grūti aizmirst. 48 spēlēs vidēji 22,7 punkti, 6,6 atlēcošās bumbas, 2,4 bloķēti metieni un 39,5% precizitāte no trīspunktu līnijas, izpildot vidēji 4,8 tālmetienus spēlē. Jāatzīmē, ka KP ir vienīgais spēlētājs NBA vēsturē, kam izdevies izcelties ar šādu statistikas kopumu, vienlaicīgi izpildot daudz trīspunktu metienu ar augstu precizitāti. Iespaidīgākais? Viss liecināja par to, ka no Porziņģa varam gaidīt vēl vairāk.

Visgarāko šaubu ēnu Kristapa spožajā karjerā šobrīd met tieši veselības likstas. Arī pirms līdz šim nopietnākā savainojuma – krustenisko saišu plīsuma – KP no reizes uz reizi cīnījies ar dažādiem savainojumiem, savā otrajā sezonā nospēlējot vien 66 spēles. Šobrīd, protams, uzmanības centrā būs Kristapa kreisais ceļgals. Ja kādreiz krustenisko saišu plīsums bija basketbolista ļaunākais murgs un, iespējams, karjeras beigas, tad mūsdienās, attīstoties medicīnai un rehabilitācijas procedūrām, šāda situācija vairumā gadījumu nebūt nenozīmē tumšus laikus.

Tiesa, garo spēlētāju karjeras šāda trauma mēdz ietekmēt vairāk nekā aizsargus. Fakts, ka “Mavericks” izturējās piesardzīgi un nesteidzināja Porziņģi atgriezties laukumā, ļaujot aizvadīt rehabilitācijas procesu un atlabt ilgāk nekā tas pat šādam savainojumam teorētiski būtu nepieciešams, liek nākotnē raudzīties pozitīvi. Pats Kristaps žurnālistiem pirms jaunās sezonas sākuma apstiprinājis, ka jūtas lieliski un par celi vairs nedomājot.

Paredzams, ka Kristaps sezonu iesāks piesardzīgi, lai mazinātu risku pārslogot traumēto celi. Šobrīd tiek prognozēts, ka KP varētu izlaist no 15 līdz 20 spēlēm sezonas gaitā, izvairoties no spēlēm divas dienas pēc kārtas (back-to-back). Spilgtākais piemērs šādai taktikai ir Kavai Lenarda 2018./19. gada sezona Toronto “Raptors” sastāvā. Ja “Raptors” tas neliedza sakrāt otro labāko bilanci visā NBA, tad “Mavericks”, visticamāk, Kristapa neesamību izjutīs daudz skarbāk.

Sekojot jaunākajām NBA modes tendencēm, Kristaps Porziņģis divu gadu laikā no stiegraina bāleliņa ir kļuvis par nelielu kalnu grēdu, ar savu jauno fizisko formu uz mirkli pat sašūpojot internetu. Taču svarīgāks ir fakts, ka tagad KP būs mazāk sašūpināms aizsardzībā un grūtāk apturams uzbrukumā. Pirmssezonas spēlē pret Detroitas “Pistons” Bleiks Grifins, sedzot KP, izskatījās pēc Braiena Skalabrīni. Pieliktie kilogrami, cerams, palīdzēs arī cīņā ar īsajiem un gruntīgajiem aizsargiem, kas kādreiz Kristapam mēdza sagādāt neērtus brīžus soda laukumā.

Varu apliecināt, ka par spīti lielākam bicītim, Porziņģis nav zaudējis metiena formu. Tas joprojām ir mīksts kā korgija pēcpuse.

Ja Kristapa stāstā galvenais jautājums, uz kuru ceram rast atbildes gaidāmās sezonas laikā, ir veselības noturība, tad Lukas Dončiča gadījumā tas ir par spēju savu spēli pacelt vēl vienu līmeni augstāk pēc, nepārspīlējot, leģendāras debijas pasaules spēcīgākajā basketbola līgā.

Dončiča 21,2 punkti, 7,8 atlēcošās bumbas un sešas rezultatīvas piespēles vidēji spēlē debijas sezonā iepaliek vien no leģendārā Oskara Robertsona. Tiesa, Oskars Robertsons nav tas spēlētājs, kam Dončičs ar savu spēles stilu līdzinās.

Lukam drīzāk varētu piedēvēt Džeisona Kida un Īrvina “Maģiskā” Džonsona ņuhu. Lai arī Dončičs aizvadītajā sezonā sevi pierādīja kā elites punktu guvēju, realizējot ne vienu vien izšķirošu metienu spēļu galotnēs, viņa lielākā vērtība ir spēja lasīt un veidot spēli, kā arī padarīt labākus komandas biedrus sev apkārt.

Grūti iedomāties Dončiča prasmēm piemērotāku partneri par Porziņģi. Abi spēlētāji viens otru gluži vai perfekti papildina – spēles veidotājs un punktu guvējs, kas spēj realizēt metienus no jebkuras vietas laukumā.

Dončiča un Porziņģa pikenrola un pikenpopa sadarbības šobrīd ir jebkura NBA fana slapjākās fantāzijas. Lai arī pirmssezonas spēlēs tās neredzējām tik bieži, cik gribētos, var droši teikt, ka sezonas gaitā tās redzēsim gana, jo Kārlailam tīri labi patīk izmantot Dončiču pikenrola izspēlēs. Šāda stratēģija, pateicoties respektam pret Porziņģa tālmetienu, gan atbrīvos vietu zem groza, jo Porziņga sedzējs nevarēs atļauties nosēsties, kā arī iniciēs Dalasai parocīgas sedzēju maiņas, atstājot KP viens pret vienu ar īsāku sedzēju vai riskējot atstāt nepiesegtu kādu no metējiem, sūtot palīdzību. Pirmssezonā bija patīkami novērot, ka šajā sakarā Kristaps ir pielicis gan driblā, gan spēles veidošanā un saspēlē.

Kas var noiet greizi? Tas, ka KP vai Dončičam (vai abiem) metieni nekrīt ar gana augstu precizitāti.

Kristaps līdz šim NBA karjerā ir bijis 36,1% trīspunktu metienu izpildītājs, tikai savā karjeras trešajā gadā realizējot tālmetienus ar precizitāti virs līgas vidējā līmeņa – 39,5%. Trijās līdz šim aizvadītajās pirmssezonas spēlēs KP no 25 (sastādot 48% no visiem metieniem no spēles) izpildītajiem tālmetieniem realizējis 7 jeb 28%. Lielākā daļa no tiem – brīvi catch-and-shoot metieni.

Luka Dončičs, lai arī pirmssezonā trāpījis 9 no 22 tālmetieniem (40,9%), aizvadītās regulārās sezonas laikā spējis realizēt vien 32,7% no visiem trejačiem.

Tomēr ir pamats cerēt, ka skats nākotnē ir visnotaļ pozitīvs. Pirmkārt, Kristaps īstu basketbolu nav spēlējis gandrīz divus gadus, loģiski, ka metiena izjūta vēl jāatgūst, taču no mehānikas viedokļa metiens izskatās labāks kā jebkad.

Otrkārt, aizvadītajā sezonā Luka Dončičs ar bumbu rokā pavadīja vairāk laika nekā jebkurš rūkijs jebkad, uzņemoties gan spēles veidotāja, gan galvenā punktu guvēja statusu, bieži vien izpildot metienus, ko pat Kobe atzītu par zemas kvalitātes metieniem. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ “Mavericks” sastāvā vietu šogad atradis Delons Raits. Viņa spēja veidot spēli noņems slodzi un atbrīvos rokas Dončičam, izkārtojot vieglākus un brīvākus metienus. Arī Dončiča un Porziņģa sadarbībām teorijā vajadzētu nodrošināt augstas kvalitātes metienus. Luka catch-and-shoot trīspunktu metienus aizvadītajā sezonā spēja realizēt ar 37,4% precizitāti, izpildot vien vidēji 1,8 tādu metienu spēlē no saviem 7,2 trīspunktu metieniem.

Galu galā, neviens saprātīgs sedzējs spēles epizodēs apzināti neatstās Porziņģi un Dončiču bez uzraudzības aiz tālmetienu līnijas, lai vai kāda būtu abu tālmetienu precizitāte konkrētajā sezonas nogrieznī. Abi jebkurā gadījumā ir metēji, un metēji metīs.

Iedvesmojošs ir fakts, ka Dončičs varētu būt uzlabojis savu soda metienu precizitāti, pirmssezonas spēlēs realizējot 75% no vidēji spēlē izmestiem 10 soda metieniem. Arī šis ir viens no faktoriem, kas “Mavericks” sagādāja problēmas aizvadītajā sezonā – 5. vieta līgā izpildīto soda metienu skaita ziņā, 25. vieta – precizitātē.

Tālmetienu lietus ir neizbēgams

Varbūt kādam tas šķitīs pārsteidzoši, taču Dalasas “Mavericks” pēdējo gadu laikā noteikti pieskaitāma līgas progresīvāko komandu lokam. Iespējams, asins paraugu analizēšana, lai paredzētu traumu risku un sastādītu labākas uztura un treniņu programmas saviem spēlētājiem, pagaidām vairāk līdzinās futūristiskam PR projektam, taču tas daudz stāsta par komandas inovatīvo pieeju procesiem. Arī Haralabosa Vulgarisa iecelšana “kvantitatīvās izpētes un attīstības” direktora amatā ir skaļš signāls.

Ja paskatāmies uz ierastākām tendencēm, kas liecina par basketbola attīstības virzienu, tad redzams, ka Dalasa jau septiņus gadus pēc kārtas stabili audzējusi trīspunktu metiena nozīmi komandas uzbrukuma arsenālā. Ja 2012./13. gada sezonā trīspunktu metieni sastādīja 24% no izpildītajiem metieniem, tad aizvadītajā sezonā tie jau bija 42% (līgas vidējais rādītājs – 36%).

Bez jau pieminētā KP un Dončiča dueta arī Timam Hārdavejam un Džastinam Džeksonam roka drīkstēs notrīcēt retāk nekā aizvadītajā sezonā. Setam Karijam no medusmēneša Portlendā jāatgriežas Dalasā, lai aizstāvētu savu 45% trīspunktu metēja slavu daudz nozīmīgākā lomā un augstākā frekvencē.

Aizvadītajā sezonā Dalasa ieņēma 4. vietu līgā izpildīto tālmetienu skaita ziņā, taču vienlaikus bija arī ceturtā neprecīzākā komanda līgā. To pēdējo pozīciju nāksies krietni uzlabot, lai cerētu uz labiem rezultātiem.

Aizsardzība jāsāk uztvert nopietni?

Par spīti tam, ka Luka Dončičs ir pārstājis katru dienu ēst makaronus, nometis deviņus kilogramus un Markam Kjūbanam apsolījis sešpaku, realitāte joprojām ir tāda, ka Lukas galvenais pienākums būs uzbrukums, bet aizsardzībā viņš tiks piekabināts pretinieku komandu mazāk bīstamajiem spēlētājiem.

Tai gan nevajadzētu būt pārāk lielai problēmai, jo rūpes par drošību zem groza, paredzams, tiks uzticētas KP. Ja var ticēt FiveThirtyEight cipargalvām, tad Kristaps ar savu augumu, kustību dinamiku un ožu uz blokiem ir viens no līgas labākajiem aizsargiem. Nav pamata ar skepsi uztvert KP “gada aizsardzības spēlētāja” (DPOY) ambīcijas.

Lai arī “Mavericks” lieti noderētu tāds aizsardzības speciālists un veterāns kā Andrē Igudala, arī ar šībrīža sastāvu un Rika Kārlaila svētību vajadzētu pietikt, lai sezonas garumā noturētos līgas pirmajā piecpadsmitniekā aizsardzības rādītājos. Lielu lomu spēlēs Delona Raita spēja neitralizēt pretinieku vadošo saspēlēs vadītāju. Noderēs arī Maksi Klebera spēja mainīties un segt perimetra spēlētājus.

Var gadīties, ka jaunajā sezonā piedzīvojam nelielu garo spēlētāju renesansi un lomu pieaugumu. Varbūt pat redzēsim “Bobi + Tobi” spinofu “Bobi + Prozi”.

Riks Kārlails medijiem vairākkārt izteicies, ka aizsardzība viņa trenētajai komandai šobrīd vēl neesot līmenī, kādā viņš to gribētu redzētu, taču pie tā intensīvi tiek strādāts.

Stāstu līnijas otrajā plānā

Mazliet pat žēl, ka 27 gadus vecā Tima Hārdaveja vārdu biežāk nākas dzirdēt kopā ar apzīmētāju “pārmaksāts”, nevis “lietderīgs”. Skaidrs, ka tā nav spēlētāja vaina, ka “Knicks” organizācijas vadība uz visiem dala pēdējās piecas smadzeņu šūnas un ka Porziņģa maiņas ietvaros iesmērēja līgumu Dalasai, taču Hārdavejam nāksies pielikt visas pūles, lai naratīvu iegrieztu “lietderības” virzienā.

Lai arī nav garantijas, ka Hārdavejs spēles sāks pamatsastāvā, kas, kā viņš pats apgalvo, nebūšot problēma, tomēr viņš var izrādīties “Mavericks” trešais svarīgākais spēlētājs. Iespējams, ka no uzbrūkošā aizsarga tiks prasīta mazāka punktu artava, taču viņa pienesumam ir jāveidojas ar augstāku efektivitāti nekā 39,3% metienos no spēles.

Vai Delons Raits pēc uzplaiksnījuma (12,2 pts – 5,4 reb – 5,3 ast – 1,6 stl) aizvadītās sezonas otrajā pusē Mefisas “Grizzlies” sastāvā spēs uzņemties pamatsastāva saspēles vadītāja lomu?

Vai Kortnija Lī vairāk nekā 12 miljonus dolāru vērto līguma pēdējo gadu iespējams sezonas gaitā iekļaut maiņas darījumā, pretī saņemot kādu noderīgu aizsardzības speciālistu, kas ideālā gadījumā spēj realizēt arī tālmetienu?

Ko sagaidīt?

Noslēdzoties 2018./19. gada NBA sezonai, savai 21 gadu ilgajai karjerai punktu lika arī Dalasas “Mavericks” krusttēvs un lielākā leģenda Driks Novickis. Šī notikuma tuvošanās draudēja radīt pamatīgu vakuumu Dalasas basketbola scēnā, taču, pateicoties komandas galveno lēmēju prātīgajām darbībām un nelielai veiksmei, “Mavericks” 2019./20. gada sezonas priekšvakarā ir nostājušies uz ļoti gaišas nākotnes pirmā pakāpiena.

“Mavericks” faniem ir pamats nemierīgi ekstāzē dīdīties par komandas potenciālu, taču šobrīd svarīgi ir nepārdegt ar ekspektācijām. Šī nebūs sezona, kad no komandas vajadzētu prasīt augstus mērķus, ņemot vērā to, cik spēcīga šogad būs Rietumu konference.

Gaidāmās sezonas galvenie uzdevumi ir ķīmijas kultivēšana un nostiprināšana komandas “Lielā trijnieka” – Porziņģa, Dončiča un Kārlaila – starpā. Lai vai kā Kristapa faniem gribētos domāt citādi, šī ir un būs Dončiča komanda, tādēļ visai attīstībai ir jānotiek ar šādu priekšnosacījumu. Kristapam ir jāiekārtojas un jāspēj sniegt labākais iespējamais pienesums kā Lukas labajai rokai un, iespējams, padomdevējam. Pozitīvi, ka Riks Kārlails šobrīd tiek uzskatīts par vienu no neaizskaramākajiem treneriem līgā (Kārlailam ir noslēgts līgums ar “Mavericks” līdz 2022./23. gada sezonas beigām), kas noņem lieku spriedzi agrīnajos posmos, kad uzvaru skaits vēl nav galvenā komandas mēraukla.

“Mavericks” turpmāko divu sezonu laikā no pelavām jāatsijā komandai lietderīgākie spēlētāji, gudri jāizmanto sava 2020. gada drafta pirmās kārtas izvēle un jāgatavojas ar pārdomātu plānu startēt 2021. gada brīvo aģentu tirgū. Tas būs punkts, pēc kura no komandas tiks prasīts maksimums, tad ar skaistām acīm vairs nepietiks.

Līdz tam? Jācer uz vislabāko veselību Kristapam, jāvēro, kā Luka Dončičs kļūst par All-star un jābauda basketbols. Ne velti viens no spožākajiem basketbola apskatniekiem Zaks Lovs Dalasas “Mavericks” ierindojis 6. vietā aizraujošāko komandu topā, kam sekot līdzi sezonas gaitā.

Svarīgākie datumi:

• 23.10. (naktī uz 24.10.) sezonas pirmā spēle pret Dāvja Bertāna Vašingtonas “Wizards”
• 14.11. (naktī uz 15.11.) Kristaps Porziņģis atgriežas Ņujorkā ar spēli pret “Knicks”

Reālistiska prognoze: 37 uzvaras

Optimistiska prognoze: izslēgšanas spēles (kā septītā vai astotā vieta)