Jaunups: Tas ir absurds – par rēķiniem atbild Šneps

Kā zināms, piektdien, 9.martā, Latvijas basketbola vidi pāršalca skandāls – bijušais izlašu direktors Māris Jučmanis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), vainojot Latvijas Basketbola savienību (LBS) ar tās ģenerālsekretāru Edgaru Šnepu priekšgalā šantāžā un mēģinājumos izspiest Ministru kabineta piešķirto prēmiju par izciliem sasniegumiem sportā, kas viņam pienācās par darbošanos “3×3” basketbola izlases delegācijā. Gan Šneps, gan LBS prezidents Valdis Voins izteiktās apsūdzības noraida.

Sportazinas.com sazinājās ar vienu no LBS valdes locekļiem Edgaru Jaunupu, lai gūtu skaidrību LBS notiekošajos procesos – kā tiek pieņemts budžets, kurš to pārrauga un vai institūcijā pastāv nerakstītie likumi.

Iesākumā Jūs varētu “vidējam” basketbola līdzjutējam izskaidrot budžeta pieņemšanas procedūru LBS?

Ar budžeta projektu klajā nāk LBS ģenerālsekretārs un finanšu direktors, kas to ir sastādījuši konsultējoties ar atbildīgo sfēru pārstāvjiem, piemēram, izlašu direktoru, jaunatnes izlašu direktoru, LBL direktoru, u.t.t. Budžeta projektu skatām vairākās kārtās – sākumā iepazīstamies ar pašu projektu, tad ir papildinājumi un tad tas tiek pieņemts galējā lasījumā. Runājot par budžeta izpildi, tad to mēs skatām ik pēc trīs mēnešiem. Tas saistīts ar to, ka pagātnē ir bijušas reizes, kad LBS budžeta izpilde bijusi ar ievērojamu pārtēriņu, ko toreiz ģenerālsekretārs skaidrojis ar to, ka nav iespējams to visu efektīvi izkontrolēt, tāpēc tika pieņemta šobrīd spēkā esošā kārtība. Parasti budžeta izpilde var nobīdīties par aptuveni pieciem procentiem, kas ir normāli, bet esošajā situācijā, kad pusgadu pēc izlašu ciklu noslēguma septembrī var parādīties tāda apjoma pārtēriņš, liecina, ka situācija nav normāla.

Valdes locekļi informāciju par budžeta izpildi saņem četras reizes gadā un ir kā kontrolmehānisms, bet visu atlikušo laiku par tā izpildi atbildīgs ir ģenerālsekretārs kopā ar attiecīgo jomu pārstāvjiem, kuri šo naudu tērē.

Daļa budžeta nāk no valsts kases. Kā tā kontrolē naudas izlietojumu?

Mūs kontrolē vispārējā kārtībā. Ik pa laikam ir valsts kontroles izvērtējumi un citas procesuālās darbības, bet vēlētos teikt, ka liela daļa finansējuma nāk arī no nevalstiskām organizācijām, sponsoru līgumiem un vēl citiem avotiem. Bet uzsveru, ka neatkarīgi no tā, no kurienes nāk nauda, nav pieļaujama tāda situācija, ka pusgadu pēc izlašu ciklu noslēguma mēs runājam par iztrūkumiem tik lielos apmēros.

Publiski tika minēts “3% standarts”, proti, ka no piešķirtās prēmijas sev (šajā gadījumā Jučmanim) drīkst paturēt 3%, bet atlikusī daļa jāpārskaita LBS. Vai esiet dzirdējis par šādu sistēmu iekš LBS?

Tas ir pilnīgs absurds. Man tā ir pirmā dzirdēšana un tā ir absolūti nepieņemama situācija. Jau iepriekš personīgi esmu paudis uzskatu, ja kaut daļa no tā ir patiesība, tad, kā minimums, vainīgajiem ir jāzaudē darbs.

Minējāt arī, ka Voina kungam ir jārīkojās. Vai viņš to ir izdarījis?

Voina kungs ir rīkojies. Viņš ir sasaucis ārkārtas valdes sēdi, kas norisināsies 16.martā (trešdien – red.). Tajā iespēja izteikties tiks dota visām iesaistītajām pusēm, kā arī valdes locekļiem būs tiesības pieprasīt papildus informāciju, tai skaitā no grāmatvedības, tāpēc uzskatu, ka dotajā brīdī, kad ir pagājis tik mazs laiks kopš tas nācis gaismā, tas ir pietiekami. Ir jāiepazīstās ar informāciju, lai varētu izdarīt kādus tālejošus spriedumus. Ja ir pamatotas aizdomas par nelikumībām, valde var atstādināt amatpersonu no pienākumu pildīšanas.

KNAB nodevis lietu izskatīšanai Valsts policijā. Vai policija jau ir vērsusies LBS ar pieprasījumu sniegt kādu informāciju?

Manā rīcībā šobrīd nav tādas informācijas, ka būtu bijuši kādi papildus pieprasījumi.

Citēšu Jūs: “Valde drīzāk ir kā padome, kas lemj par stratēģiju.” Paskaidrojiet varbūt lasītājiem, kā tas realizējas praksē.

Tā ir. LBS ikdienas darbu neorganizē valde. Ar to nodarbojas ģenerālsekretārs un atbildīgie apakšinstitūciju cilvēki. Valdes locekļi par darbību tajā nesaņem atalgojumu, bet strādā pēc brīvprātības principa. Mēs lemjam vairāk par stratēģiskiem mērķiem, apstiprinam budžetu, nākam klajā ar savām iniciatīvām, kā uzlabot darbu. Valde nepiedalās LBS ikdienas darbā. Tā ir tikai un vienīgi ģenerālsekretāra kompetence. Valde pieņem budžetu, bet par to, kurš rēķins un par cik jāatmaksā, par to izlemj ģenerālsekretārs un citas attiecīgās personas.

Skatoties uz šo situāciju no malas, vai vispār praksē ir iespējama tāda situācija, kad izlašu direktors viens pats ir spējīgs pārtērēt 53 tūkstošus trīs mēnešu laikā? Vai viņam vispār ir tieša pieeja tik apjomīgiem finanšu līdzekļiem?

Teorētiski, visticamāk, tas ir iespējams. Cits jautājums – vai tas ir pieļaujams. Un atbilde ir – nē, tas absolūti un kategoriski nav pieļaujams! Nevēlos izteikt nekādus pieņēmumus, kamēr neesmu redzējis attiecīgos dokumentus. Summa ir liela un tas ir fakts. Ir mulsinoši dzirdēt tādu summu.

Noslēgumā vēlos pateikt, ka domāju, ka LBS darbu vērtēs pēc tā, kā mēs šajā situācijā rīkosimies. Ja spēsim pieņemt attiecīgos lēmumus, kas atbilst situācijai, respektīvi, sodīt tos, kuri ir par to atbildīgi, nevis izlikties, ka nekādu problēmu nav, tad mūsu darbs tiks novērtēts pozitīvi. Mums jābūt atvērtiem un jāspēj šo situāciju izskaidrot sabiedrībai un ir stingri jāreāģē. Pats par sevi šis skandāls ir ļoti nepatīkams un nozīmīgs, bet tas nav nekas tāds, kas varētu nogalināt basketbolu.