K.Helmanis par došanos uz Meksiku, saindēšanos pirmajā nedēļā un satiksmi bez noteikumiem

Meksikas komandas “Diablos Rojos” spēlētājs Krišs Helmanis sarunā ar “Latvijas Avīzi” dalījās pārdomās par basketbola līmeni un sadzīvi šajā valstī.

Aizvadītajā sezonā Helmanis pārstāvēja Latvijas-Igaunijas basketbola līgas (LIBL) komandu “Rīgas Zeļļi”, bet pēc sezonas beigām viņš devās uz Meksiku. “Ar aģentu runājām par iespējām spēlēt vasarā, par izlasi. Sekoja piedāvājums no Meksikas, aprunājos ar izlases galveno treneri Luku Banki, kurš teica, ka varu trenēties un mēģināt tikt sastāvā, bet daudziem saprotams, ka šobrīd man priekšā ir spēlētāji, kuri var dot vairāk, lielāku pieredzi, un Eiropas čempionātā treneri novērtēs stabilitāti. Banki uzskata, ka Meksika man ir laba opcija pieredzei,” stāsta Helmanis.

“Kamēr esmu jaunāks un ķermenis atļauj, gribēju paskatīties interesantākas vietas. Fiziski varu pavilkt. Ja ir piedāvājums no Meksikas, divreiz jāpadomā, vai braukt, jo šī tomēr ir jauna pasaule, pat nezinu, vai kāds latvietis bez Ilzes Jākobsones te ir spēlējis. Labs izaicinājums. Citu opciju vēl kādā pasaules galā nebija. 

Sportiskais līmenis ir diezgan augsts, labi leģionāri, vienā komandā spēlē Brendons Pols, ar kuru kopā pabiju Badalonas sistēmā Spānijā, viņam ir pieredze arī Nacionālajā basketbola asociācijā un Eirolīgā. Tādi spēlētāji ir ne viens vien,” atklāj latvietis.

Sākums latviešiem eksotiskā valstī Helmanim gan nebija tas labākais. “Pirmās dienas Meksikā bija diezgan grūtas, atbraucu ar sievu un meitu, te ir pilnīgi cita pasaule, nekā bijām pieraduši. Kultūra, ēdiens, ikdienas dzīve – viss kājām gaisā, satiksme norit gandrīz bez noteikumiem. Pirmajā nedēļā mazliet saindējāmies, jo nepareizā vietā pasūtījām ēdienu. Ar krāna ūdeni neiesaka mazgāt zobus, varbūt arī no tā bija slikti, es trīs dienas diezgan mocījos.

Nu jau esam apraduši un saprotam, kur var iet un kur labāk nevajadzētu, man ir basketbola režīms, visa komanda dzīvojam četru zvaigžņu viesnīcā, un mūs kopā ved ar busiņu, šķiet, arī neviens vietējais nav no Mehiko. Dzīvošanu un ēdināšanu apmaksā klubs.”

Helmanis arī pastāstīja, kāda ir basketbola sistēma Meksikas līgā. “Komandā var būt astoņi leģionāri, un parasti tie ir amerikāņi, līdz ar to dominē viens pret vienu basketbols. Ļoti augsts temps, jau biju pieradis spēlēt komandās, kur daudz skrien, bet te ir vēl intensīvāk, skrien visas 40 minūtes, dažreiz netieku pāri centra līnijai, kad jau jāskrien atpakaļ aizsardzībā. Man ļoti patīk mūsu komandas situācija, trenera vīzija, viņš jau pirms braukšanas teica, ka redz mani kā spēlētāju, kurš upurē savu statistiku, lai komandai būtu labāk, un tā arī ir, jūtu, ka viņš saprot manu spēles stilu.

Komandas rezultāti rāda, ka ir diezgan labi, es neesmu ātrākais spēlētājs, bet savu vietu sistēmā atrodu. Spēlēju aptuveni 15–25 minūtes, metu astoņus līdz desmit punktus mačā. Komandai ir daudz rezultatīvo piespēļu, rotējam sastāvu, skrienam ātrajos uzbrukumos, šādu stilu pagaidām grūti apturēt.”