Kā KHL grands kļuva par viena izlutināta cilvēka rotaļlietu

16/01/2022 18:42
Nokopēts
Romāns Rotenbergs

Šī gada sākumā hokeja sabiedrību pārsteidza Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienība Sanktpēterburgas SKA, par galveno treneri pašam sevi nozīmējot kluba viceprezidentam Romānam Rotenbergam. Pēdējos gados par šo organizāciju jau tā tika runāts visai daudz – spēlētāju un treneru pārvilināšana, neformālas attiecības ar “Sochi”, Maskavas apgabala “Vityaz” un KHL tiesnešiem, kā arī iespējama algu griestu pārkāpšana. Taču Rotenberga kļūšana par stūrmani kļuva par pēdējo apstiprinājumu tam, ka SKA ir viena cilvēka dārga rotaļlieta.

Tagad grūti noticēt, bet KHL pirmssākumos Sanktpēterburgas vienība bija parasta vidusmēra vienība, taču ar granda ambīcijām. 2008./2009. gada sezonā izcīnīta astotā vieta līgā (tad vēl neeksistēja sadalījums konferencēs), “play-off” pirmajā kārtā zaudējot Maskavas “Spartak” ar 0-3. Nākamajā sezonā bija pārliecinošs triumfs Rietumu konferencē, bet atkal neveiksme, šoreiz krietni sāpīgāka – šoreiz pirmajā kārtā ar 1-3 pret Rīgas “Dinamo”. Vēl gadu vēlāk SKA konferencē kļuva par trešo labāko vienību un pat pārvarēja konferences ceturtdaļfinālu, bet pat izstāšanos otrajā kārtā diez vai varēja uzskatīt par panākumu.

2011. gads kļuva īpašs, jo darbu klubā uzsāka tobrīd 30 gadus vecais Rotenbergs – viņš kļuva par mārketinga viceprezidentu. Šajā amatā krievu miljardiera Borisa Rotenberga dēlam veicās diezgan labi. Viņam izdevās panākt mārketinga budžeta palielināšanu, un rezultāti nelika sevi gaidīt – SKA kļuva par vienu no atpazīstamākajiem hokeja brendiem visā līgā, biļetes un atribūtika tika notirgotas vērienīgā ātrumā, savukārt pirmsspēļu šovi kļuva par atsevišķu mākslas žanru.

Ņemot vērā Rotenberga panākumus, pakāpeniski auga viņa loma SKA hierarhijā. “Kādreizējā KHL prezidenta Aleksandra Medvedeva ietekme vairs nebija tik liela, savukārt kluba prezidents Genādijs Timčenko neiedziļinājās visos procesos. Viss noslēdzās ar to, ka kopš 2014./2015. gada sezonas, kad SKA izcīnīja pirmo Gagarina kausu, Rotenbergs patstāvīgi pieņēma visus galvenos lēmumus par sastāvu un treneriem,” raksta “Sport-Express” žurnālists Mihails Skriļs.

Šī nebūt nav reta situācija, kad klubā spēlē prezidenta vai īpašnieka dēls, vai, piemēram, kad par ģenerālmenedžeri nozīmē kādu cilvēku, kura lielākais nopelns ir nevis viņa CV, bet gan radniecība ar bagāto cilvēku. Rotenbergs šajā gadījumā nav izņēmums, taču, kā vēlāk izrādīsies, ar to viņa ambīcijas nebeidzās, jo bija vēl viens nepiepildīts sapnis – kļūšana par SKA stūrmani.

Līdz oficiālajai atzīšanai gan bija nepieciešams laiks, ko topošais treneris izmantoja diezgan lietderīgi, palielinot savu un kluba ietekmi Krievijas hokejā. Sakari palīdzēja Rotenbergam pārņemt vadību arī Krievijas hokeja federācijā, faktiski nostumjot no lēmumu pieņemšanas tās prezidentu, hokeja leģendu Vladislavu Tretjaku. Rezultātā bijušais vārtsargs, mača pret kuru savulaik neiespējamo paveica Helmuts Balderis, iemetot četras ripas, kļuva par tā saukto “kāzu ģenerāli”, kurš retajās preses konferencēs paziņo “partijas līniju”.

Tik liela ietekme noveda pie tā, ka Rotenbergs pārrunās ar hokejistiem varēja šantažēt viņus ar spēlēšanu izlasē, proti, ja spēlētāju uzstājīgi aicināja uz SKA, bet viņš nevēlējās pāriet uz Sanktpēterburgas vienību, kurā pat iepriekšējā komandā 61 punktu sezonas laikā sakrājušie spēlētāji ne vienmēr spēja iekļūt sastāvā, tad par valstsvienību varēja aizmirst, kamēr tās sastāvā katru gadu tika iekļauti ne tie acīmredzamākie kandidāti, kuri pārstāvēja pareizās krāsas.

2017. gadā SKA Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa vadībā izcīnīja otro Gagarina kausu, bet nākamajā gadā abu speciālistu trenētā Krievijas olimpisko sportistu (OAR) komanda triumfēja Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Šīs turnīrs kļuva par izšķirošo momentu, jo pēdējo reizi SKA vadīja speciālisti, kurus nevar saukt par “kabatas” treneriem. Turpinājumā arvien biežāk tika redzēta situācija, ka uz SKA soliņa kāds no treneriem stāv ar austiņu un saņem komandas. Visai ierasta situācija mūsdienu hokejā, ar vienu bet – šīs komandas deva nevis videotreneris no augšas, bet Rotenbergs, kurš stāvēja pie apmales un diktēja, kā jāspēlē noteiktā situācijā, kādi virknējumi jālaiž laukumā un tā tālāk. 2018./2019. gada sezonā situācija kļuva par absurdu, kad SKA vienā komandā savāca trīs laba līmeņa trenerus, taču lēmumus tāpat pieņēma Rotenbergs, kurš izmantoja sev tik tīkamo austiņu.

Paralēli SKA “trenēšanai”, funkcionārs ieguva trenera izglītību, 2019. gada maijā saņemot Augstākās treneru skolas diplomu Omskā. Apmācība ilga astoņus mēnešus, pats Rotenbergs gan uzsvēra, ka viņš mācās krietni ilgāk. “Varētu teikt, ka mana trenera skola turpinās visu dzīvi. Kopš desmit gadu vecuma esmu darbojies ar dažādiem treneriem dažādās valstīs, piedalījos turnīros ASV un Kanādā, visu dzīvi atrodos treniņu procesā,” skaidrojās trenera diplomu ieguvušais Rotenbergs, kurš pusaudža gados trenējās hokejā.

Iespējams, līdz savu ambīciju apliecināšanai būtu jāgaida arī ilgāk, taču “palīdzēja” Covid-19. Proti, 2020. gada septembrī koronavīrusa dēļ komandai nebija pieejama lielākā daļa no pamatsastāva spēlētājiem, kā arī saslima vairāki treneri. Rotenbergs parādījās uz komandas soliņa. Sākotnēji viņš skaitījās kā “štāba vadītājs” un šoreiz pats uzklausīja kaut kādus padomus austiņā, taču vēlāk situācija mainījās un viņš tika “paaugstināts”.

“Situācija tā attīstījusies, ka man nācās nākt palīgā. Sportā esmu kopš trīs gadiem, mans tēvs ir treneris. Pats esmu hokejā jau 29 gadus. Sapratu situāciju un biju pārliecināts šajos spēlētājos. Mēs viņus gatavojām ilgus gadus,” savu parādīšanos uz soliņa skaidroja “diplomētais treneris”. Vienā no intervijām viņš uzsvēra, ka kopš 2014. gada ir noskatījies vairāk nekā 800 spēles, kas, rupji rēķinot, ir desmit spēles mēnesī – nemaz nav krietni vairāk par parasto hokeja fanu vai žurnālistu.

Toreiz SKA ar Rotenbergu uz soliņa izcīnīja deviņas uzvaras 11 mačos – visai atzīstams rezultāts. 15 mēnešus vēlāk viņš tika “kronēts” jau visai oficiāli, un debija sanāca veiksmīga, tiesa, arī pretinieks nebija tas meistarīgākais – ar 5:1 tika pieveikta Pekinas “Kunlun Red Star” vienība. Rotenberga pirmā preses konferencē sanāca visai episka – uz jautājumu par pieredzes trūkumu viņš atbildēja ar stāstu par “Jose Marino [acīmredzami, bija domāts Žuzē Mourinju], kurš savulaik sāka kopā ar Aleksu Fergusonu kā tulks Mančestras “United” vienībā.” Viņš gan visu sajauca, liekot cilvēkiem izdomāt atbildi uz citu jautājumu – kādēļ britu speciālistam bija vajadzīgs tulks Anglijas klubā?

Līdz izlašu pauzei SKA četras spēlēs izcīnīja trīs uzvaras, pārtraukumu sagaidot pirmajā vietā Rietumos. Zīmīgi, ka adekvātie eksperti visi kā viens saka, ka viņi nav pārsteigti ar Rotenberga nozīmēšanu. Proti, viņš jau iepriekš faktiski bija treneris, mainījies tikai tas, ka tagad viss kļuvis oficiāli. Rezultāti nevar nepriecēt, taču īstu Rotenberga spēku parādīs “play-off” turnīrs, līdz kuram palikuši astoņi mači un gandrīz pusotrs mēnesis.

Ja kas arī pārsteidz, tad laiks, kad Rotenbergs pats sevi iecēla komandas stūrmaņa amatā. Treneri nelabprāt iesaistās darbā sezonas laikā, jo, kad pats neesi vadījis pirmssezonas nometni un vācis spēlētājus, rezultāti ne vienmēr būs labi, bet reputācija gan cietīs. Miljardiera dēla gadījumā viss ir viegli izskaidrojams – aizraujoties ar “trenēšanu” viņš zaudēja savas pozīcijas Krievijas hokeja federācijā un faktiski ir nostumts malā no lielās izlases. Līdz ar ko gājiens ar kļūšanu par treneri ir vēlme pierādīt, ka viņš prot ne tikai runāt, bet arī darīt. Par to, protams, Rotenbergu varam uzslavēt, taču kopumā situācija nav normāla, jo nevienā civilizētā hokeja līgā nekas tāds nav iespējams.

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām