Kad ar prasmēm vien nepietiek, lai izcīnītu titulus – TOP 5 NHL (ne)veiksminieki

27/06/2020 10:58
Nokopēts
Džefs Skiners, www.sportazinas.com

Ikviena hokejista sapnis ir izcīnīt Stenlija kausu vai triumfēt kādā citā prestižā klubu vai izlašu turnīrā. Taču, lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs un pacīnītos par iespēju virs galvas celt kāroto trofeju, bieži vien pietrūkst banālas veiksmes vai pareizi izdarītu izvēļu.

Raksta turpinājumā apskatīti pieci NHL spīdekļi, kuri karjeru laikā bijuši gana jaudīgi spēlētāji un apveltīti ar elites līmeņa prasmēm, tomēr tajā pašā laikā “hokeja Dievs” bieži vien nav bijis viņu sabiedrotais.

5. Sami Salo

Sami Salo, www.sportazinas.com

Sami Salo | Foto: Jeff Vinnick/Getty Images

Salo, kurš savu sportista karjeru noslēdza 2014.gadā, bija pazīstams kā daudzpusīgs aizsargs, kurš spēja neitralizēt pretinieku labākos spēlētājus un dot ieguldījumu komandas uzbrukumā, taču uzmanību izpelnījās vēl ar ko citu. Viņš zaudēja olimpisko spēļu, pasaules čempionāta un pasaules hokeja kausa finālos, kā arī Stenlija kausa izcīņas finālsērijas septītajā spēlē. Vēl vairāk Salo dzīvi sarežģīja tas, ka aizsargs bija pastāvīgi savainots, karjeras laikā pārciešot vairāk kā 30 savainojumus.

Savu pirmo finālu Salo sasniedza 2001.gada Pasaules hokeja čempionātā, pārstāvot Somijas valstsvienību. Ar deviņiem rezultativitātes punktiem tik pat spēlēs aizsargs kļuva par piekto punktiem bagātāko čempionāta spēlētāju, taču viņa pārstāvētā izlase vien finālspēles papildlaikā piekāpās Čehijai ar rezultātu 3:2.

Sami Salo, www.sportazinas.com

Sami Salo | Foto: Harry How/Getty Images

2004.gadā Somijas izlases kreklā Salo palīdzēja izlasei iekļūt finālā Pasaules kausa izcīņā, kur Somija atzina Kanādas pārākumu ar rezultātu 3:2. Jau divus gadus vēlāk hokejistu gaidīja jauns fināls, šoreiz ziemas olimpiskajās spēlēs. Cīņā par Zelta medaļām pārāka izrādījās Zviedrijas valstsvienība, pārspējot Salo un Somiju ar jau liktenīgo 3:2 rezultātu.

Taču savu karjeras nozīmīgāko finālu aizsargs sasniedza 2010./2011.gada NHL sezonā kopā ar Vankūveras “Canucks”. Stenlija kausa finālsērijas septītajā mačā Vankūvera bija bezspēcīga pret Bostonas “Bruins” ar rezultātu 0-4, pretinieka pārākumu atzīstot arī visā sērijā.

Canucks hokejisti, www.sportazinas.com

Vankūveras “Canucks” hokejisti pēc zaudētā Stenlija kausa fināla | Foto: Toronto Star

Salo neveicās karjeras nozīmīgākajos mačos, taču 11 NHL pavadīto gadu laikā hokejists guva arī aptuveni 35 traumas, kas liedza viņam doties laukumā vairāk nekā 200 spēlēs. To sarakstā ir tādi ierasti savainojumi kā ceļgala, plecu un potīšu traumas, taču gadījies salauzt arī ribas un degunu. Citas traumas, savukārt, var šķist komiskas – kādreiz Somijas golfa laukumā hokejistam iekodusi čūska.

4. Marians Hosa

Plakāts 2009.gada finālsērijā, www.sportazinas.com

Plakāts 2009.gada finālsērijā | Foto: https://www.reddit.com/r/penguins

Marians Hosa, Rīgas “Dinamo” spēlējušā Marcela Hosas brālis, rudenī tiks uzņemts hokeja Slavas zālē, taču ceļš līdz kļūšanai par vienu no savulaik labākajiem NHL spēlētājiem nebija viegls. Marians ir vienīgais hokejists, kurš Stenlija kausa finālā spēlējis ar trim dažādām komandām trīs sezonas pēc kārtas. Zīmīgi, ka karjeras otrajā finālsērijā uzbrucējs piekāpās tieši savai bijušajai komandai.

Slovāku malējo uzbrucēju 1997.gada NHL drafta pirmajā kārtā ar 12.numuru izvēlējās Otavas “Senators”, hokejistam savu debiju piedzīvojot jau tajā pašā sezonā 18 gadu vecumā. Hosa septiņas sezonas aizvadīja Otavā, bet vēl trīs sezonas bija Atalantas “Trashers” spēlētājs.

Savu pirmo Stenlija kausa finālu uzbrucējs sasniedza vien 2007./2008.gada sezonā Pitsburgas “Penguins” rindās – komandā, kas izslēgšanas spēļu noslēdzošajā kārtā iekļuva pirmo reizi 15 gadu laikā. “Play-off” turnīra 20 mačos Hosa guva 12 vārtus un atdeva 14 rezultatīvas piespēles, taču viņa pārstāvētā “Penguins” finālsērijā ar rezultātu 4-2 atzina Detroitas “Red Wings” pārākumu.

Marians Hossa, www.sportazinas.com

Marians Hossa | Foto: Bruce Bennett/Getty Images

2007./2008.gada sezonas izskaņā slovāku uzbrucējs kļuva par brīvo aģentu, un bija tiesīgs pats izvēlēties savu turpmāko klubu. Marians bija viens no “Penguins” uzbrukuma līderiem, tāpēc vienība cerēja parakstīt ar viņu jaunu līgumu. Taču uzbrucēju savās rindās vēlējās redzēt vairāki citi līgas klubi, tostarp, Edmontonas “Oilers”, kas bija gatava Hosam maksāt deviņus miljonus ASV dolāru gadā.

“Pingvīni”, savukārt, jau maksāja lielu algu komandas līderiem Sidnijam Krosbijam (8,7 miljoni dolāru gadā), Jevgēņijam Malkinam (8,7 miljoni dolāru), Markam Andrē Flerī (pieci miljoni dolāru) un Raienam Vitnijam (četri miljoni dolāru), tāpēc Hosam izteica labāko iespējamo piedāvājumu – piecu līdz septiņu gadu līgumu par septiņiem miljoniem ASV dolāru sezonā.

Taču slovāku hokejistam finansiālais aspekts nebija noteicošais. Hosa tīkoja iegūt Stenlija kausu, ko desmit Ziemeļamerikā pavadītajās sezonās tā arī nebija izdevies paveikt. Rezultātā uzbrucējs atrada jaunas mājas Detroitā – komandā, kurai tikai nesen piekāpās Stenlija kausa finālā. “Red Wings” nevarēja piedāvāt Hosam tik lielu atalgojumu, kā citos klubos, taču spēja pievilināt ar ko citu. Detroita nupat bija kļuvusi par NHL čempioni, turklāt, sastāvā saglabādama praktiski visus atslēgas spēlētājus, bija viena no galvenajām Stenlija kausa pretendentēm arī gaidāmajā sezonā. Pēc nupat zaudēta fināla Hosa šo iespēju nespēja palaist garām.

Nu jau “Red Wings” formas tērpā Hosa līdz “play-off” finālām aizspēlējās arī 2008./2009.gada sezonā. Daudziem par izbrīnu, finālā viņu gaidīja aizvadītās sezonas fināliste un Hosas bijusī vienība “Penguins”, no kuras slovāks aizbēga cerībā beidzot izcīnīt Stenlija kausu. Pagājušā gada finālsērijas atkārtojumā sērijā 4-3 šoreiz uzvaru svinēja “Penguins”, savukārt Hosa atkal palika bez kārotās trofejas. “Red Wings” izslēgšanas spēļu finālā nebija zaudējusi pēdējās četrās reizēs jeb kopš 1995.gada.

Marians Hossa, www.sportazinas.com

Marians Hossa | Foto: Frank Gunn, Associated Press

“Kad es salīdzināju šīs divas komandas, es jutu, ka man būs lielākas iespējas izcīnīt Stenlija kausu Detroitā,” pēc zaudējuma Pitsburgai intervijā atklāja Hosa. “Vai es nožēloju, ka pametu “Penguins”? Nē. Ja es paliktu klubā, viņi, iespējams, neparakstītu līgumus ar vairākiem svarīgiem spēlētājiem, un tā jau būtu pavisam cita komanda.” Kā izrādīsies vēlāk, Hosa tomēr izcīnīs Stenlija kausu Čikāgā, un nevis vienu, bet gan veselus trīs, taču bieži šādas situācijas negadās.

3. Braiens Props

Braiens Props, www.sportazinas.com

Braiens Props | Foto: Len Redkoles/Getty Images

1979. gada NHL drafta pirmajā kārtā ar 14.numuru uzbrucēju izvēlējās Filadelfijas “Flyers”, kuras rindās hokejists aizvadīja 11 sezonas jeb praktiski visu savu karjeru. Lai arī Propa pārstāvētās komandas ik gadu bija 16 labāko vidū, viņam tā arī ne reizi neizdevās virs galvas celt Stenlija kausu, jo zaudējumi tika piedzīvoti piecās no piecām izslēgšanas spēļu finālsērijām.

Filadelfija aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados bija bija stabila “play-off” komanda. Savu pirmo Stenlija kausa finālu kanādietis sasniedza jau 1979./1980.gada sezonā, taču viņa pārstāvētā “Flyers” sērijā ar rezultātu 2-4 atzina Ņujorkas “Islanders” pārākumu. Otru “play-off” finālu hokejists sasniedza piecus gadus vēlāk, taču arī šoreiz prestižo trofeju iegūt neizdevās, jo ar rezultātu 4-1 uzvaru svinēja Edmontonas “Oilers”.

Turpmākajās sezonās kanādiešu uzbrucējam “Oilers” kļuva par principiālu pretinieci – Propa pārstāvētā “Flyers” 1986./1987.gada sezonā cieta sakāvi sērijā ar rezultātu 3-4, kamēr trīs gadus vēlāk, nu jau Bostonas “Bruins” rindās, Edmononas pārākums tika atzīts ar rezultātu 1-4.

Braiens Props, www.sportazinas.com

Braiens Props | Foto:
brianpropp.com

Līdz savam pēdējam piektajam NHL finālam uzbrucējs aizcīnījās, spēlēdams Minesotas “North Stars”  komandā, taču atkal tika piedzīvota sakāve – šoreiz pret Pitsburgas “Penguins” ar rezultātu 2-4.

Props savas NHL karjeras laikā pasaules spēcīgākajā hokeja līgā aizvadījis 16 sezonas, kuru laikā 1 016 mačos guvis 425 vārtus un atdevis 579 piespēles. Četrās sezonās viņš šķērsoja 90 punktu atzīmi, piecas reizes izpelnījās tiesības piedalīties NHL Visu zvaigžņu spēlē, savukārt ar vidēji 1.075 spēlē gūtiem punktiem viņš ir ceturtais visu laiku labākais Filadelfijas hokejists šajā rādītājā – “Flyers” leģenda, kas tā arī nespēja izcīnīt Stenlija kausu.

2. Džefs Skiners

Džefs Skiners, www.sportazinas.com

Džefs Skiners | Foto: NHL

Kanādiešu malējo uzbrucēju Džefu Skineru 2010.gada NHL drafta pirmajā kārtā ar septīto numuru izvēlējās Karolīnas “Hurricanes”, kas hokejistā novērtēja aso plaukstas metienu un izcilo spēli abos laukuma galos.

Uzbrucējs Karolīnā pavadīja savas pirmās astoņas sezonas, taču viņa pārstāvētā komanda šajā laikā tā arī ne reizi nespēja iekļūt “play-off” turnīrā. Skiners ar vidēji spēlē 0,65 gūtiem punktiem bija viens no “Hurricanes” uzbrukuma līderiem, taču 579 mači bez izslēgšanas spēlēm kļuva par iemeslu, lai hokejists sāktu apsvērt iespēju pamest klubu.

Džefs Skiners, www.sportazinas.com

Džefs Skiners | Foto: NHL/NBC Sports

Rezultātā 2017./2018.gada sezonas izksaņā kanādietis tika aizmainīts uz latviešu uzbrucēja Zemgus Girgensona pārstāvēto Bufalo “Sabres”.

Skinera līgumā ar “Hurricanes” bija klauzula, kas liedza klubam aizmainīt hokejistu bez viņa piekrišanas, taču Skiners deva zaļo gaismu šādam darījumam. Uzbrucējs atklāja, ka devis piekrišanu maiņai, lai spēlētu tuvāk dzimtajai pilsētai Toronto, kas atrodas apmēram divu stundu brauciena attālumā no Bufalo, taču savu lomu nospēlēja arī drafta septītajam numuram nepiedienīgi garā sērija bez izslēgšanas spēlēm.

Savā 2018./2019.gada debijas sezonā “Sabres” vienībā kanādietis izcēlās ar rekordaugstajiem 40 gūtajiem vārtiem, kā arī atdeva 23 rezultatīvas piespēles, taču jau devīto reizi karjerā viņa pārstāvētā komanda nespēja kvalificēties “play-off” mačiem. Savukārt “Hurricanes”, kuru Skiners pameta pagājušogad, pirmo reizi kopš 2008./2009. gada sezonas iekļuva līgas labāko komandu sešpadsmitniekā.

Lieliskā sezona uzbrucējam ļāva noslēgt iespaidīgāko līgumu savā karjerā, saskaņā ar kuru turpmākajos astoņos gados “Sabres” hokejists saņems 9 miljonus ASV dolāru gadā, turklāt, nedrīkstēs būt aizmainīts bez paša piekrišanas. “Žēl, ka aizvadītajā sezonā kā komanda mēs nesasniedzām uzstādītos mērķus. Tas sagādāja vilšanos,” intervijā atklāja Skiners. “Taču esmu pateicīgs saviem aģentiem par labi paveikto darbu un “Sabres” organizācijai par to, ka man tic.”

2019./2020.gada sezonā, kas martā tika pārtraukta koronavīrusa uzliesmojuma dēļ, cīņu par Stenlija kausu turpinās 24 vienības, taču arī šoreiz Skinera pārstāvētās “Sabres” šo komandu vidū nebūs. Rezultātā kanādietis ne reizi karjerā nav spēlējis Stenlija kausa izcīņā, savukārt ar 720 mačiem bez izslēgšanas spēļu pieredzes ir neveiksmīgākais aktīvi spēlējošais NHL hokejists šajā rādītājā.

Ja Skiners paliktu “Hurricanes”, iespējams, šogad jau otro sezonu pēc kārtas cīnītos par iespēju virs galvas celt kāroto trofeju, taču tagad atliek vien spriest, kad pārtrūks uzbrucēja neveiksmīgā sērija. “Sabres” ir izteikti līgas autsaideri,  kas kā vienīgie izslēgšanas spēlēm nespēj kvalificēties jau devīto gadu pēc kārtas jeb kopš 2010./2011.gada sezonas, un apskatnieki paredz, ka tuvākajā laikā maz kas varētu mainīties.

Vēl sliktāks piemērs ir Rons Hainsijs, kurš aizvadīja 14 sezonas un 907 regulārās sezonas mačus pirms pirmo reizi kāpt uz “play-off” ledus. Skineram, savukārt, lai neatkārtotu Hainsija likteni, izslēgšanas spēlēm jākvalificējas nākamo trīs sezonu laikā, ņemot vērā uzbrucēja vidēji sezonā aizvadīto spēļu skaitu.  Diez vai par tādu karjeru sapņoja talantīgais uzbrucējs, kad tika tika draftēts nu jau tālajā 2010.gadā.

1. Gijs Šarons

Gijs Šarons, www.sportazinas.com

Gijs Šarons | Foto: rds.ca

Ja 28 gadus vecajam Skineram, lai pacīnītos par iekļūšanu “play-off” mačos un, iespējams, virs galvas celtu kāroto kausu, karjeras labākie gadi vēl ir priekšā, tad Gijam Šaronam šādas iespējas vairs nav. Kanādiešu izcelsmes centra uzbrucējs, kurš pasaules spēcīgākajā hokeja līgā aizvadīja 734 regulārās sezonas spēles, savu profesionālā sportista karjeru noslēdza 1981.gadā, 12 sezonu laikā tā arī ne reizi nekāpjot uz ledus izslēgšanas spēlēs, kas ir NHL rekords.

Savu NHL debiju uzbrucējs piedzīvoja Monreālas “Canadiens” rindās  1970./1971.gada sezonā – gadā, kad “play-off” turnīram komanda nespēja kvalificēties pirmo reizi 46 gadu laikā. Monreālā Šarons aizvadīja vien 20 spēles un 1970./1971.gada sezonas vidū tika aizmainīts uz Detroitas “Red Wings”. Detroitā hokejists pavadīja vēl četras sezonas pirms 1994.gadā komanda viņu aizmainīja uz Kanzasas “City Scouts” – jaunizveidotu klubu, kas līgu pameta jau pēc diviem gadiem.

1976.gadā Šarons kā brīvais aģents parakstīja līgumu ar Vašingtonas “Capitals”, pārstāvot vienību līdz pat savas NHL karjeras beigām. Tieši galvaspilsētas klubā kanādietis aizvadīja savu rezultatīvāko sezonu, 80 čempionāta mačos tiekot pie 82 rezultativitātiem punktiem jeb vidēji vairāk kā punkta spēlē. Karjeras noslēgumā uzbrucējs varēja lepoties ar iespaidīgu statistiku – 734 mačos gūtiem 221 vārtiem un 309 piespēlēm, kas tā arī nedeva iespēju iekļūt izslēgšanas spēlēs.

“Tas ir kas tāds, ko tu nevēlies, lai tev atgādina dienu no dienas, gadu no gada,” intervijā 2008.gadā atklāja hokejists. “Rodas sajūta, ka man par to visu laiku atgādina. Man tā nav liela problēma, taču būtu labi, ja ik gadu izslēgšanas spēlēs mēs tomēr beigtu dzirdēt par Giju Šaronu. ”

“Es labprāt uzņēmtos mazāku lomu – būtu bijis vairākuma spēlētājs, trešās līnijas centrs vai pildītu kādu citu lomu, lai tikai spēlētu uzvarošā komandā,” atklāja kanādietis, kurš bija viens no uzbrukuma līderiem un labākajiem vārtu guvējiem. “Dažkārt tu vari būt komandas labākais snaiperis, taču lietderības rādītājs būs tāds, ka tur nebūs par ko lepoties.”

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām