Kad Latvijas hokeja klubam parādīsies vieta Čempionu līgā?

Nedaudz vairāk nekā pēc mēneša, 25. maijā Tamperē norisināsies hokeja Čempionu līgas (CHL) grupu izlozē. Pašlaik ir zināmas vairāk nekā 20 komandas, kuras piedalīsies turnīra nākamajā sezonā. Taču nedz starp tām, nedz starp vēl nezināmām vienībām noteikti nebūs atrodama Latvijas čempione “Zemgale/LLU”. Lai kā mēs sevi uzskatītu par hokeja lielvalsti, taču vietējā čempionāta līmenis Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) uztverē ir tik zems, ka valsts stiprākais hokeja klubs nav pelnījis vietu Eiropas spēcīgākajā hokeja klubu turnīrā.

Esošajā formātā CHL norisinās kopš 2014./2015. gada sezonā. Sākotnēji tika lolota cerība, ka turnīru varētu papildināt arī Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubi, taču puses tā arī nespēja vienoties un ideja izpalika. Tas gan nepadara turnīru par vājāku, jo tajā pulcēti visi Eiropas labāko līgu grandi. Un ne tikai – CHL spēlē arī to valstu komandas, kuru izlases nemaz neatrodas elites divīzijā – tā ir Polija, Ukraina, Ungārija, Francija un Austrija (pēdējās divas tika paceltas no 1A divīzijas pēc Krievijas un Baltkrievijas izslēgšanas). Vai tiešām šajās sacensībās nebūtu vietas arī Latvijas čempionei?

Vienā plauktā ar Slovēniju un Igauniju

Pašlaik CHL līgu reitingā ir pārstāvēti 13 čempionāti – Zviedrija, Šveice, Vācija, Somija, Čehija, Austrija, Baltkrievija, Lielbritānija, Francija, Slovākija, Norvēģija, Polija un Dānija, taču valstu skaits ir lielāks, jo, piemēram, Austrijas atklātajā čempionātā spēlē arī Ungārijas un Itālijas klubi. Lai cik mēs negribētu to atzīt, bet katrs no šiem čempionātiem ir stiprāks par mūsējo, izņemot, iespējams, Baltkrieviju, taču šī valsts savu vietu CHL zaudēja pēc tam, kad 2020. gada augustā tika pielietots spēks pret protestētājiem, kuri nepiekrita prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Nevienā no šīm valstīm vadošo klubu hokejisti nestrādā algotu darbu citā vietā, kā tas ir dažos Latvijas klubos. Čempionu līga ir ieinteresēta gan iegūt pēc iespējas vairāk stipro komandu, gan arī attīstīt hokeju valstīs, kuras vēl nav spējušas aizsniegties līdz TOP līmenim. Diemžēl Latvijas čempionāts nekvalificējas pat otrajai kategorijai un ir ierindots vienā līmenī ar Slovēnija vai Igaunija, kas, protams, neatbilst patiesībai. Kazahstānu šeit neņemam vērā, jo šīs valsts klubi CHL nav uzņemti ģeogrāfisko iemeslu dēļ.

Šosezon “Optibet” hokeja līga (OHL) nedaudz atguva savas pozīcijas. “Play-off” laikā tribīnes tika piepildītas ar skatītājiem gan Rīgā, gan Jelgavā, gan Liepājā. Hokeja līmenis tiešām nebija zemē metams, kas likumsakarīgi vainagojās ar skatītāju interesi. Pagaidām gan nav skaidrs, kā tas viss izskatīsies nākamajā sezonā, jo daži spēlētāji no TOP4 komandām skatās ne tikai konkurentu, bet arī ārzemju virzienā. Līdz ar to čempionāta līmenis varētu nedaudz kristies, taču tas nenozīmē, ka mūsu labākajām komandām būtu jāspēkojas tikai ar kaimiņvalstu vienībām, kā tas bija Baltijas hokeja līgas projektā, kas vairāk ir vajadzīgs Lietuvai un Igaunijai, nevis mums.

Viens no variantiem, kā Latvijas čempione varētu iegūt savu vietu Čempionu līgā, ir turnīra dalībkomandu skaita palielināšana. Te gan viss nav tik vienkārši, jo IIHF pieder vien 12% no akcijām un tās ietekme šajā organizācijā ir visai neliela. Tieši IIHF nespēja organizēt Eiropas TOP klubiem saistošu turnīru noveda pie tā, ka komandas un līgas pašas organizējās savā starpā un izveidoja CHL. Skaidrs, ka nekāda turnīra rīkošana nebūtu iespējama bez IIHF atļaujas. Tajā pašā laikā diez vai Eiropas grandi ir ieinteresēti mākslīgi uzpūst dalībnieku skaitu, upurējot turnīra kvalitāti. Kā tas bija ar Dānijas komandu “Sonderjyske”, kura 2021./2022. gada sezonā piekāpās Šveices komandai “Zug” ar 0:10.

IIHF Čempionu līga

Sportiskā iespēja izsisties un “wild card”

Tas gan nenozīmē, ka Latvijas klubiem vispār nav iespēju iekļūt Eiropas labāko 32 komandu pulkā. Acīmredzamākais, bet ne tas vienkāršākais veids ir iegūt vietu kā IIHF Kontinentālā kausa uzvarētājai. Eiropas pēc spēka otrajā starptautiskā turnīrā Latvijas klubiem vieta atradusies vienmēr, čempionei iesaistoties no otrās, bet dažos gadījumos arī no trešās kārtas. Tiesa, komandas no mūsu valsts pēdējā laikā nav bijušas īpaši konkurētspējīgas Kontinentālajā kausā un nav spējušas tikt pat līdz “Final 4”, nemaz nerunājot par trofejas izcīnīšanu.

Divas reizes Latvijas klubi tomēr spēlējuši finālā. Tas gan bijis tik sen, ka drīz par to varētu parādīties leģendas. Abas reizes Latviju pārstāvēja vairs neeksistējošā “Rīga 2000” un viens no finālturnīriem notika Rīgā. Tie vēl bija laiki, kad Kontinentālajā kausā spēlēja Krievijas superlīgas un Šveices augstākās līgas komandas, kas turnīru noteikti padarīja par daudz skatāmāku. Kopš tā laika situācija mainījusies un Kontinentālais kauss ir otrās šķiras turnīrs, kas pēc līmeņa, ja salīdzina ar futbolu, vairāk atgādina Konferenču līgu nekā Eiropas līgu.

Šosezon “Olimp/Venta 2002” ne bez grūtībām pārvarēja otro kārtu, taču paklupa trešajā, zaudējot, tajā skaitā, Lielbritānijas vienībai Šefīldas “Steelers”. Protams, ietekmēja tas, ka “Olimp/Venta 2002” čempionsezonā un “Olimp/Venta 2002” nākamajā sezonā bija divas dažādas komandas, bet arī citur čempionu sastāvs stipri mainās pēc titula izcīnīšanas, jo strauji palielinās hokejistu vērtība un daži no līderiem pieņem naudīgākus piedāvājumus no citam vietām. 2019./2020. gada sezonā “Mogo” pat nepārvarēja otro kārtu, izšķirošajā cīņā pēcspēles metienu sērijā zaudējot Doņeckas “Donbass”. 2018./2019. gada sezonā “Kurbads” pārliecinoši iekļuva trešajā kārtā, kurā gan palika trešajā no četrām vietām. Tas pats notika arī 2017./2018. gada sezonā, kad trešā kārta izrādījās par komandas griestiem. Un arī tad tika piedzīvota neveiksme pret Lielbritānijas komandu “Steelers”, lai gan daži turpina smieties par šīs valsts čempionātu.

Skaidrs, ka pats Kontinentālā kausa formāts ir nepateicīgs, jo ir jāaizvada trīs spēles trīs dienās. Pat profesionālajām komandām ir grūti spēlēt šajā formātā, nemaz nerunājot par pusprofesionālajām, kuras ik pa laikam pārstāvējušas Latviju. Ar vienu profesionāļu statusu gan nepietiek, lai varētu pretendēt uz uzvaru Kontinentālajā kausā un dalību Čempionu līgā – nepieciešams spēcīgāks sastāvs ar leģionāriem, kā arī pieredze starptautiskajos turnīros, jo viena lieta ir aizvadīt sešas-astoņas spēlēs valsts čempionātā pret tām pašām komandām, un pavisam cita – saskarties ar vienībām, kuras spēlē pavisam citu hokeju.

Vēl viena teorētiska iespēja būtu iekļūt Čempionu līgā caur “wild card”. Pirmo reizi speciālie ielūgumi dalībai ČL tika izdalīti pagājušajā sezonā, tādus saņemot Bratislavas “Slovan” un Doņeckas “Donbass”. Tieši tāpēc šāda iespēja tiek minēta kā teorētiskā – abiem klubiem ir lielā vēsture un arī sasniegumi, un uz to fona jebkurš mūsu klubs izskatās kā mazpazīstams veidojums. Līdz ar to vienīgais tiešām reāls veids iekļūt Eiropas 32 labāko klubu pulkā ir triumfs Kontinentālajā kausā. Tiesa, arī “Zemgales/LLU” sastāvs starpsezonā varētu stipri mainīties, kas ietekmēs arī komandas sniegumu, it īpaši sezonas pirmajā daļā.

Vai sponsori tam gatavi?

Pat ja “Zemgale/LLU” vai kāds cits klubs tomēr izsistos līdz ČL pamatturnīram caur Kontinentālo kausu, aktuāls ir jautājums par finansējumu. Latvijas pašvaldību iespējas līdzfinansēt savu pilsētu hokeja klubus, visticamāk, ir izsmeltas gandrīz uz 100%, savukārt sponsoru piesaistīšana vietējā līgā allaž bijis visai izaicinošs pasākums. Dalība Eiropas līmeņa turnīrā ievērojami palielinātu klubu izmaksas, un šī nauda kaut kur būtu jāņem. Nebūtu prāta darbs uz nosacītu Lionu vai Cīrihi braukt ar autobusu un dzīvot hostelī ar 16 gultām vienā istabā.

Skaidrs, ka kaut kāda nauda dalībkomandām tiek arī no pašas Čempionu līgas. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tad aizvadītajā sezonā turnīra kopējais balvu fonds bija 3,5 miljoni eiro, no kuriem miljonu saņēma uzvarētāja, bet 500 tūkstošus – fināliste. Grupu turnīrā summas ir ievērojami mazākas, un tās noteikti nesedz dzīvošanas, ēdināšanas un loģistikas izmaksas, kas liek uzdot jautājumu – vai Latvijas klubiem vispār ir vajadzīga dalība šajā turnīrā?

Manuprāt, atbilde ir pārliecinoša – jā! Nesenā “Sporta studijas” podkāstā ar Guntaru Pasti tā vadītājs Andris Auziņš ieminējās par laikiem, kad Latvijas izlase bija kā tramplīns, kas ļāva tikt pie līguma labā Eiropas līgā. Pašlaik situācija ir mainījusies, jo skautiem ir pieejams daudz lielāks informācijas apjoms par hokejistiem, kuri spēlē izlasēs. Turklāt valstsvienības pieteikumā nevar iekļaut visus, un kāds no labiem hokejistiem ik pa laikam paliek ārpus sastāva.

Eiropas vadošās līgas tiek regulāri vērotas gan no KHL, gan no NHL puses. Taču arī Eiropas līgām vienmēr vajadzīgi laba līmeņa hokejisti, un diez vai kāds no skautiem apzināti skatītos OHL mačus. Dalība Čempionu līgā varētu kļūt par labu iespēju tiem Eiropā ne pārāk zināmiem latviešiem veikt nākamo soli savā izaugsmē un, varbūt ne uzreiz, bet ar citu līgu starpniecību iekļūt skautu pierakstu blociņos, attīstīt savas karjerus un veicināt gan valsts atpazīstamību hokeja tirgū, gan arī konkurenci par vietu izlasē.

Lai tas notiktu, kādam ir jāiegulda nauda. Iespējams, kādu reklāmdēvēju izdotos piesaistīt ar iespēju translēt savu reklāmu Eiropas tirgos, kādam citam tās būtu jautājums par Latvijas vārda nešanu Eiropā un šī pasākuma atbalstīšanu. Jautājums par sponsoriem gan vēl joprojām ir atvērts, jo pēdējā laikā naudas maisi vietējā hokejā noteikti nav tikuši izrakti no zemes, un pat vadošo klubu budžeti nav lieli, ja salīdzina ar to pašu futbolu.

Vēl viena lieta prasības par arēnām, jo diez vai Čempionu līgas spēles būtu iespējams aizvadīt Liepājas, Jelgavas, Piņķu vai kādā citā hallē. Vienīgā iespēja ir “Arēna Rīga”, kas, no vienas puses, varētu palīdzēt piesaistīt līdzjutējus un uztaisīt hokeja svētkus, bet no citas – atkal palielinātu izmaksas. Un ja vietu turnīrā gadījumā izcīnīs “Liepāja” vai “Dinaburga”? Kaut gan atceramies, ka FK “Ventspils” savus Eiropas līgas mačus aizvadīja Rīgā un neviens par to īpaši nesūdzējās. Tomēr tas viss vairāk izskatās pēc patīkamām rūpēm. Un gribētos cerēt, ka drīz mēs nonāksim punktā, kad šo jautājumu risināšana vairs nebūs teorētiskā plānošana, bet gan kāda no klubiem un, iespējams, Latvijas hokeja federācijas darba kārtība.