Kādēļ hokejs Ķīnā nav tik populārs kā basketbols? Skaidro Raitis Pilsētnieks

Lai arī Ķīna var lepoties ar savu klubu vienā no pasaules spēcīgākajiem hokeja turnīriem – Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) – tomēr šajā valstī hokeja popularitāte nav tik liela, kā basketbolam, neskatoties uz to, ka Ķīnas vietējā basketbola līga nav uzskatāma par TOP 5 līgu pasaulē. Iemeslus tam skaidro kādreizējais Pekinas “Kunlun Red Star” prezidents Raitis Pilsētnieks.

“Ķīņā ir citādāks tirgus un mentalitāte. Piemēram, ķīniešiem bija tāds NBA spēlētājs kā Jao Mins, kurš bija superzvaigzne,” portālam “Sportazinas.com” sacīja Pilsētnieks. “Viņš atbrauca atpakaļ uz Ķīnu, un visa valsts viņa dēļ iemīlēja basketbolu. Tajā brīdī tas kļuva par biznesu, jo Ķīnas milzīgajai masai parādījās elks un paraugs, uz ko tiekties.”

“Ķīnas kultūra ir tāda, ka viņiem patīk zīmoli, slavenības un zvaigznes. Manuprāt, ja šāds spēlētājs ķīniešiem būtu hokejā, tad šis sporta veids būtu tikpat populārs kā basketbols,” atklāja Pilsētnieks, kurš “Kunlun Red Star” klubā strādāja no 2016. līdz 2019. gadam.

“Basketbols bez mārketinga un visa pārējā Ķīnā ir uz katra stūra. Halles ar 17-20 tūkstoš vietām uz vietējā čempionāta spēlēm ir pārpildītas. Tā masa ir milzīga un šis sporta veids viņiem kļuvis tik nozīmīgs viena šāda supervaroņa dēļ,” skaidro Pilsētnieks.

Basketbola popularitāte Ķīnā izpaužas arī tajā, ka uz šo valsti brauc spēlēt virkne kādreizējo NBA spēlētāju. Piemēram, Donāts Motejūns, Lenss Stīvensons, Antonio Blekenijs, Šabazss Muhameds un citi. Tas viss tikai slavenā Jao Mina dēļ.

“Vai mīlestību pret hokeju ķīniešiem var iemācīt arī bez šādas zvaigznes, ņemot vērā, ka hokejs viņiem parādījās pēkšņi ne no kurienes? Tas ir garš ceļš, kas sākas ar to, ka cilvēkiem ir jāskaidro, kas vispār notiek laukumā, jo viņiem nav spēcīgas hokeja saknes. Ja viņiem pēkšņi uzrastos šāda superzvaigzne NHL, tad šis sports Ķīnā aizietu uz “urrā!”.

Kā zināms, tad “Kunlun Red Star” vienību pārstāv teju tikai Ziemeļamerikas hokejisti un šajā komandā visa komunikācija gan starp treneriem, gan spēlētājiem notiek angļu valodā. Tas ir vienīgais klubs KHL, kurā komunikācija nenotiek krieviski, taču tikai ar šīs vienības eksistenci nav pieticis, lai Ķīnā izveidotu spēcīgu hokeja kultūru.

“Pirmajās divās sezonās bija salīdzinoši grūtāk [piesaistīt spēlētājus], jo projekts bija jauns un nevienam nebija skaidrība, kas tur notiek,” turpināja Pilsētnieks. “Spēlētāji, protams, sazvanās un runā, bet tā doma ir tāda – ja tev piedāvā braukt spēlēt uz Ķīnu, viņi meklēs citus hokejistus, kuri tur jau bijuši agrāk un tad caur aģentiem vai savā starpā mēģina saprast, kas un kā ir. Pirmajā sezonā bija ļoti liels bardaks organizatoriskajā ziņā, jo pēkšņi ne no kurienes tika veidota TOP līmeņa sporta organizācija Ķīnā ar visām izrietošajām sekām.”

“Otrajā un trešajā sezonā jau viss organizatoriski bija labākā līmenī. Spēlētājiem nekad nebija pretenzijas pret spēlēšanu šajā klubā. Vienīgi garie lidojumi sarežģīja, bet organizatoriskajā ziņā viss laika gaitā kļuva ļoti OK. Dzīvojām Šanhajā – vienā no pasaules metropolēm. Tur ir ļoti daudz izklaides iespējas un restorāni – ļoti sakārtota pilsēta ar milzīgu infrastruktūru. Komandā visi lielākoties ir leģionāri un es nedzirdēju, ka kāds sūdzētos.”

“Angļu valodā bāzēts kolektīvs ir milzīga priekšrocība leģionāriem. Ja tu aizbrauc uz Krieviju, viss notiek krieviski, komandā lielākoties visi ir krievi. Labi, ja ir trīs līdz pieci leģonāri sastāvā un nedod Dievs, ja viņiem vēl nav čomiskas attiecības. Tad vispār paliek viens vai divi cilvēki, ar kuriem visu sezonu jādzīvo. “Kunlun Red Star” tādā ziņā ir 30-40 treneru un spēlētāju sastāvs, kuri visi runā angliski. Šādā ziņā Pekinas komandai [lai piesaistītu leģionārus] bija priekšrocība nekā vidēja un zemāka līmeņa krievu klubiem.”

“Šanhaja visiem spēlētājiem ļoti patika, bet Pekina ir daudz savādāka un garlaicīga. Protams, ka bez hokeja arī jādzīvo un tādēļ apkārtējā vide ir svarīga. Kas spēlētājiem atliek? Treniņi, spēles, vakariņas un kaut kādas lietas, ko darīt, vakarā izejot ārā. Ja nav opciju, kur relaksēties vai aiziet uzēst labu steiku, tad tu sāc nogurt no tās vides. Ja mēs atmetam naudas jautājumu, tad tieši komunikācijas un iekšējās “virtuves” ziņā Ķīna ir ļoti pateicīgs variants internacionālā kolektīva dēļ. Visiem ir brīva un normāla komunikācija un nav satraukums par krievu mentalitāti un to, vai kāds treneris nav tevi pārpratis.”

“Ar Pekinas komandu man saistību nekādu vairs nav, bet ik pa laikam saņemu zvanus ar lūgumiem pakonsultēt, paprasa par lietām, kā tur viss notiek. Protams, tie, kas jauni nāk vietā, viņiem ir jautājumi. Nav jau daudz cilvēku, kas būtu tai “virtuvei” cauri izgājuši,” atklāja kādreizējais kluba prezidents.

Pilsētnieks atzina, ka šobrīd ar hokeju viņam vairs saistības nav un kādreizējais “Kunlun Red Star” prezidents pievērsies biznesam. Tāpat viņam agrāk bija piedāvājums arī no Rīgas “Dinamo” komandas. “Pagājušajā gadā pēc sezonas man bija pārrunas ar “Dinamo”, bet neatadām kopsaucēju. Līdz ar to ar hokeju man nekādas saistības šobrīd nav.”