Kādēļ Latvijas futbola virslīgā dominē ārzemju galvenie treneri?

Starp astoņām “SynotTip” Latvijas futbola virslīgas komandām šobrīd piecās galvenais treneris ir ārzemnieks. Kopš Latvijas spēcīgākās futbola līgas komandas ir kļuvušas turīgākas, tās var atļauties maksāt ārzemju treneriem, uzskatot, ka viņi sasniegs labākus rezultātus nekā vietējie, bet vai tiešām viņi ir labāki speciālisti? Atbildes palīdzēja rast kādreizējais “Liepājas” galvenais treneris Viktors Dobrecovs, kurš 2015. gadā šo komandu aizveda līdz Latvijas čempiones titulam.

Pašreizējajā situācijā tikai “Jelgava”, “Metta”/LU un “Liepāja”/”Mogo” galvenie treneri ir Latvijas pilsoņi, kamēr pārējos klubos vadībā ir ārzemnieki. Ambiciozo “Riga” vienību vada slavenais ukraiņu speciālists Viktors Skripņiks, bet otru vadošo Rīgas vienību RFS trenē lietuvietis Valds Dambrausks. Tālāk “Ventspili” vada melnkalnietis Dejans Vukičevičs, Jūrmalas “Spartaka” stūrmanis ir cits lietuvietis Toms Ražunausks, bet “Valmiera Glass”/ViA trenē Mikola Trubačovs no Ukrainas.

Savukārt Liepājnieku stūrmanis ir Latvijas izlases galvenā trenera Miksu Pātelainena asistents Mareks Zuntners, “Jelgavu” trenē Latvijas futbola leģenda un kādreizējais izlases vadītājs Marians Pahars, bet “Metta”/LU treneris jau ilgus gadus ir Andris Riherts, kurš arī iepriekš ir pabijis Latvijas nacionālās izlases treneru sastāvā.

“klubi, kuriem ir nauda, var maksāt ārzemju treneriem vairāk, bet trūcīgākām vienībām ir grūti atrast ārzemnieku, kurš būtu gatavs strādāt par summām, kādas saņem Latvijas treneri.”

“Virslīgas galveno treneru kontekstā mums vairāk būtu jārunā, nevis par to, ka kāds netiek novērtēts, bet gan par to, ka klubi neuzticas Latvijas treneriem,” portālam Sportazinas.com atklāja Dobrecovs. “Izvēloties trenerus, klubi skatās uz viņu CV – kādos klubos darbojies un kādi ir iepriekšējie panākumi, taču šobrīd vienīgais Latvijas treneris, kurš vairāk nekā trīs gadus vadījis vienu komandu, ir Andris Riherts.”

Tas, ka šobrīd virslīgas komandās lielākoties ir ārzemju galveni treneri, nav šī brīža apstākļu sakritība, bet gan tendence. Piemēram, ja “Liepāja”/”Mogo” nebūtu šīs sezonas laikā šķīrusies no gruzīna Tamaza Pertijas, un “Jelgava” nebūtu atlaidusi krievu speciālistu Raviļu Sabitovu, šobrīd futbola virslīgā būtu tikai viens galvenais treneris no Latvijas

Kopumā sezonas gaitā situācija ir izmainījusies, jo tā tika iesākta ar diviem latviešu speciālistiem galveno treneru amatos, jo, neskaitot Rihertu, vēl Gatis Ērglis bija “Valmiera Glass”/ViA treneris.

“Šobrīd ir pienākuši laiki, kad mums ir naudīgi virslīgas klubi,” turpināja Dobrecovs. “Kad tāda situācija nebija, vietējās komandas vadīja Latvijas speciālisti, jo klubiem nebija iespējas tērēt lielas naudas summas ārzemniekos, turklāt arī vietējie speciālisti labprāt trenēja virslīgas vienības ne par tām lielākajām algām. Klubi, kuriem ir nauda, var maksāt ārzemju treneriem vairāk, bet trūcīgākiem klubiem ir grūti atrast ārzemnieku, kurš būtu gatavs strādāt par summām, kādas saņem Latvijas treneri.”

“Acīmredzot Trubačovam galvenais bija atrast darbu kā tādu, neskatoties uz to, kādu algu viņam piedāvāja.”

Interesants stāsts ir “Valmiera Glass”/ViA komandā, jo pārliecinošu turnīra pastarīti vada ukrainis Trubačovs. Objektīvi vērtējot šo sezonu, visticamāk, arī Antonio Kontem būtu sarežģīts uzdevums “izvilkt” Valmieras vienību no pēdējās vietas turnīra tabulā un izkrišanas riska. Valmieriešus iepriekš ilgus gadus vadīja vietējais speciālists Ērglis, bet pēc neveiksmīgām virslīgas sezonas pirmajām spēlēm viņa vietā nāca Trubačovs, kurš savulaik strādājis pat Krievijas Premjerlīgā.

“Valmierieši pirms Trubačova stāšanās amatā mēģināja piesaistīt vietējo treneri, bet jebkurā gadījumā viss ir atkarīgs no finansēm,” pauda latviešu speciālists. “Acīmredzot Trubačovam galvenais bija atrast darbu kā tādu, neskatoties uz to, kādu algu viņam piedāvāja.”

Viktors Skripņiks. Foto: Riga FC

“Dzīvs piemērs ir Koņevs, kurš pēc Sedloski atlaišanas piecās nākamajās spēlēs kā galvenā trenera vietas aizpildītājs izcīnīja uzvaras visos dueļos. Viņš šajās piecās spēlēs pierādīja, ka saprot futbolu un var vadīt virslīgas komandu.”

Pēc Stojanoviča “Riga” komandas galvenā trenera amatā šīs sezonas sākumā ieņēma maķedonietis Goci Sedloski, bet pēc tam tika atlaists, viņa vietā nākot Skripņikam. Brīžos, kad “Riga” bija bez kārtējā ārzemju trenera, “tukšo vietu” parasti aizpildīja vietējais speciālists Mihails Koņevs, kurš ikdienā ir galvenā trenera asistents.

“Klubu lielās ambīcijas ir viens no faktoriem, un vēl var pastrīdēties par to, vai lielākā daļa ārzemju treneru vienmēr tās izpilda,” noteica Dobrecovs. “Dzīvs piemērs ir Koņevs, kurš pēc Sedloski atlaišanas piecās nākamajās spēlēs kā galvenā trenera vietas aizpildītājs izcīnīja uzvaras visos dueļos. Viņš šajās piecās spēlēs pierādīja, ka saprot futbolu un var vadīt virslīgas komandu. Koņevs ieguldīja darbu un apliecināja savas spējas, taču cilvēki uzskatīja, ka tā varbūt bija tikai apstākļu sakritība, un viņš netika pie iespējas turpināt strādāt galvenā trenera amatā.”

Valds Dambrausks. Foto: synottipvirsliga.lv

Savukārt RFS šo sezonu uzsāka ar lietuviešu treneri Dambrausku, kurš joprojām turpina savu darbu, turklāt līdz šim nav bijis iemesls apšaubīt viņa trenera kvalitātes, jo RFS teju visu sezonu ir bijusi turnīra līdere, bet šobrīd turnīra kopvērtējumā nedaudz piekāpjas “Riga”. RFS gan atpaliek par trim punktiem, bet Dambrauska trenētajai vienībai ir viena spēle rezervē.

Dejans Vukičevičs. Foto: FK Ventspils

“Ventspils” komandu iepriekšējā sezonā trenēja Latvijā labi zināmais angļu speciālists Pols Ašvorts, kurš Ventspilī strādāja kopš 2015. gada, un arī pēc abu pušu šķiršanās ventspilniekiem nebija doma dot iespēju kādam vietējam trenerim, jo vietā nāca Vukičevičs.

“Spartaka” sastāvā pagājušajā sezonā bija trīs galvenie treneri – Mareks Zubs, Jozefs Vukušičs un Valds Urbons. Pēc tam šosezon komandu trenēja Aleksandrs Grišins, bet šobrīd viņa vietā ir lietuvietis Ražunausks. Acīmredzot, arī “Spartaks” lielākas perspektīvas saskata ārzemju treneros.

Tikmēr “Liepāja”/”Mogo” kopš 2016. gada trenēja ekstravagantais gruzīns Tamazs Pertija, bet šīs sezonas laikā viņš atstāja amatu. Viņa vietā šobrīd ir Zuntners, tomēr, visticamāk, ne uz ilgu laiku, jo viņa vietā aizrunāts jau nākamais ārzemnieks – argentīnietis Karloss Dario Aurelio. Viņš gan pagaidām nevar oficiāli trenēt liepājniekus, jo viņam ir Dienvidamerikas Futbola konfederācijas (CONMEBOL) licence, taču tā nav derīga darbam Eiropā.

“trenerim ir jāsaņem tāds atalgojums, lai viņš pēc darba pārtraukšanas varētu vismaz pusgadu normāli dzīvot un sakārtot savu veselību. Diemžēl klubu īpašnieki ar to īpaši nerēķinās.”

“Principā ir tā, ka treneri nav ilgdzīvotāji vienā klubā,” sacīja treneris. “Zinot, cik šis darbs ir gan emocionāli, gan fiziski smags, trenerim ir jāsaņem tāds atalgojums, lai viņš pēc darba pārtraukšanas varētu vismaz pusgadu normāli dzīvot un sakārtot savu veselību. Diemžēl klubu īpašnieki ar to īpaši nerēķinās. Latvijā klubs paņem treneri un var viņu bez grūtībām atlaist, paņemot jaunu, taču parasti netiek domāts par to, ka treneru darbs  patiesībā ir ļoti smags. Tas nav atnākt pusotru stundu patrenēties un pusotru stundu aizvadīt spēli. Treneri no rīta pamostas un dažādas grupas trenē līdz vakaram. Visi domā, ka tas ir vienkārši, taču tā tas nav, un es varu to apliecināt arī no savas pieredzes. Pat tie latviešu galvenie treneri, kuri šobrīd ir virslīgas komandās, uzskatu, ka viņiem ir jāsaņem konkurētspējīgs atalgojums, jo viņi iegulda lielu darbu.”

Dobrecovs uzsvēra, ka pašreizējās treneru apmācības Latvijā ir pietiekami labā līmenī.

“Mācību metodes ar katru gadu paliek spēcīgākas, labākas un modernākas. Runājām ar kādreizējo Latvijas izlases aizsargu Oskaru Kļavu, kurš ieguva “UEFA-B” licenci, un viņš stāstīja, ka mācībās viss risinās ļoti stingri, un līmenis treneru izglītībā ir acīmredzami audzis, tādēļ nevarētu teikt, ka apmācību kvalitāte ir slikta, jo patiesībā tā visu laiku uzlabojas, un iegūt trenera izglītību nav vienkāršs process. Domāju, ka līmenis neapstāsies, turklāt pozitīvi, ka šobrīd nav iespējams trenēt bez nepieciešamajiem sertifikātiem. Bēdīgi gan ir tas, ka mēs, treneri, joprojām netiekam pie iespējas vadīt virslīgas klubus,” noteica kādreizējais Latvijas čempions.

“Starp Latvijas treneriem, kuriem ir “UEFA Pro” licence, var atrast speciālistus, kuri būtu pelnījuši strādāt virslīgas vienībās, un domāju, ka viņi būtu labi speciālisti.”

“Šobrīd augstākā līmeņa “UEFA Pro” treneriem Latvijā bijuši divi izlaidumi, un domāju, ka vietējo speciālistu netrūkst, uzskata treneris. “Starp Latvijas treneriem, kuriem ir “UEFA Pro” licence, var atrast speciālistus, kuri būtu pelnījuši strādāt virslīgas vienības, un domāju, ka viņi būtu labi speciālisti. Mums vienmēr saka, ka treneriem trūkst pieredzes, taču rodas jautājums – kā tad vēl citādāk, lai to iegūst?”

Dobrecovs arī noteica, ka ir sarežģīti prognozēt, cik Latvijas treneri vadīs virslīgas komandas pēc pieciem gadiem.

“Ja līga paplašinātos, tad arī galveno treneru no Latvijas būtu vairāk, taču ar astoņām komandām pēc pieciem gadiem ir diezgan neiespējami, ka redzēsim situāciju, kurā lielākā daļā komandu galvenie treneri būs vietējie speciālisti,” noslēdza Dobrecovs.