Kalvītis atceras Lipmana nomainīšanu un atklāj, kurš nākotnē varētu kļūt par LHF prezidentu
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis sarunā “VEF podkāstā” atcerējās Kirova Lipmana nomainīšanu, kā arī atklāja, ka viņš kā savu pēcteci amatā redz Edgaru Bunci vai Viesturu Koziolu.
Kalvītis LHF prezidenta amatā ir kopš 2016. gada, kad viņš pārņēma vadības grožus no Lipmana, kurš organizāciju vadīja teju 20 gadus.
“Katras pārmaiņas kaut ko izmaina – reizēm labāk, reizēm sliktāk. Es gribētu teikt, ka pēdējie pāris gadi Kirova vadībā bija stagnējoši Latvijas hokejam. Atceramies kvalifikāciju pirms [2018. gada] Korejas olimpiādes, kad mēs nedēļu pirms turnīra nomainījām treneri, mums bija ļoti labs sastāvs, bet to kvalifikāciju izgāzām. Nedrīkst aizsēdēties, tas ir skaidrs – arī Kalvītis mūžīgi nevar būt hokeja federācijas prezidents. Ir jāsajūt tas brīdis, kad tu vari vēl kaut ko dot. Ja kāds var dot vairāk, tad pašam labāk jāiet prom, nevis jārada kaut kādas problēmas,” sacīja Kalvītis.
Pašreizējais LHF prezidents tāpat skaidroja, kādēļ, viņaprāt, Lipmanam 2016. gada vēlēšanās bija tik mazs biedru atbalsts. “Domāju, ka viss grozījās ap to, ka hokeja sabiedrība droši vien gribēja redzēt, kāda ir alternatīva,” norādīja funkcionārs. “Kamēr nebija tādas īstas alternatīvas, nekas arī nemainījās. Mana kļūšana par prezidentu bija nejauša, es netiecos pēc šī amata – ilgus gadus biju hokejā un zināju, kādas tur ir problēmas, kā arī man pašam bija pietiekoši daudz ko darīt. Situācija gan nobrieda tik tālu, ka balsis tajā brīdī bija tikai man. Un, ja hokejā kaut ko gribēja mainīt, tad to varēja izdarīt caur šīm vēlēšanām. Tikai divas dienas pirms tām vēlēšanām vispār piekritu izspēlēt tādu “pasjansu”.”
Kalvītis tāpat ieskicēja savas vēlmes par pēcteci LHF prezidenta amatā. “Tā ir lielākā māksla noiet īstajā brīdī. Arī politikā tā ir – ja īstajā brīdi noej no skatuves, pēc tam vieglāk ir atgriezties. Ja noej pa vēlu, to gandrīz nav iespējams izdarīt. Bet šobrīd pavisam noteikti ir spēcīgas personības, kas varētu vadīt hokeja saimniecību Latvijā. Piemēram, [LHF sporta direktors] Edgars Buncis. Varbūt ir periodi, kad politiskajam svaram ir lielāka nozīme, bet ir periodi, kad nozīme ir tehniskajam un profesionālajam izpildījumam. Šobrīd hokejs ir tādā punktā, lai vairāk celtu profesionalitāti, nevis kaut kādu politisko zemtekstu. Tāpat [LHF valdes un IIHF padomes loceklis] Viesturs Koziols joprojām ir ļoti spēcīga personība hokejā. Izvēle ir.”
