Kalvītis par valsts sporta naudas sadali: Ir lielas bažas, ka notikušas dažādas manipulācijas
Valsts sporta naudas sadalē varētu būt notikušas manipulācijas ar datiem, kas novedušas pie tā, ka dažām sporta veidu federācijām finansējums audzis, bet citām – samazinājies, šādu pieļāvumu intervijā TV3 pauda Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis.
“Mums tas ir liels pārsteigums, jo vienmēr esam bijuši starp vadošajiem Top3 sporta veidiem. Tur par to nevienam pat nav šaubas, jo visi TV reitingi, cilvēku vēlme just līdzi hokejam – mēs vienmēr esam bijuši vadošie. Šobrīd rodas sajūta, ka kritērijos, neskatoties uz to, ka tie ir līdzīgi kā pagājušajā gadā, ir lielas aprēķinu kļūdas. Ņemot vērā, ka šie kritēriji funkcionē jau otro gadu, iespējams, ka kādas federācijas arī ir mānījušās. Mūsu rīcībā ir fakti, ka ir sporta veidi, kur bērnu skaits ir pieaudzis septiņas reizes. Man ir lielas bažas, ka šeit notikušas dažādas manipulācijas, jo nevar hokejs uz savu sasniegumu pamata viena gadā laikā nokrist no trešās uz desmito vietu,” atzinis Kalvītis.
Tāpat Kalvītis kā nesaprotamus kritizēja citus naudas sadales kritērijus, piemēram, par federācijas sportistu iegūtajām medaļām, jo esot skaidrs, ka individuālajos sporta veidos iespējams savākt “kaudzi medaļu”, kamēr komandu sporta veidos ir tikai dažas sacensības, kurās tās sadala. Pēc Kalvīša vārdiem, minētais novedis pie tā, ka hokejā valsts finansējums samazinājies no 150 uz 100 eiro uz vienu bērnu, kamēr esot federācijas, kas saņem 4500 eiro uz bērnu. LHF vadītājs pauda, ka hokejā tiek skoloti bērni, kuri ir konkurētspējīgi pasaulē.
Federācijas prezidents uzsvēra, ka kopumā valsts ekonomikā ir tik saspringts stāvoklis, ka no sponsoriem nevarot iegūt līdzekļus, kas kompensētu no valsts zaudēto finansējumu. Situācija naudas sadalē Kalvītim liekot domāt “par paviršu attieksmi vai nekompetenci”, tāpēc LHF prasa Izglītības un zinātnes ministriju pārskatīt naudas sadales kritērijus. Latvijas Nacionālā sporta padome 9.februārī apstiprināja 2024.gada valsts budžeta finansējuma vairāk nekā 51 miljona eiro apmērā sportam sadalījumu, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.
Kopējā dotācija sporta federācijām šogad ir 6,67 miljoni eiro, no kuriem sporta federāciju pamatdarbībai ir atvēlēti 3,22 miljoni eiro, bet 15 prioritārajām federācijām – vēl 2,24 miljoni eiro. Valsts budžeta dotācija Latvijas Olimpiskajai vienībai būs vairāk nekā 7 miljoni eiro, Latvijas Olimpiskajai komitejai – 1,37 miljoni eiro, Latvijas Paralimpiskai komitejai – gandrīz 1 miljons eiro, savukārt Latvijas Sporta federāciju padomei – 189 508 eiro (2023.gada atlikums – 164 683 eiro).
Komandu sporta spēļu nacionālo izlašu finansējums šogad būs 1,6 miljoni eiro, savukārt augstas klases sportistu sagatavošanas centru darbības nodrošināšanai šogad atvēlēti 350 000 eiro. Valsts dotācija prioritāru starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā šogad būs 342 849 eiro.
