Kambala par izvēli starp “Real” un “Timberwolves”, Ronaldo, Zidānu un īpatnībām Kazaņā

Bijušais latviešu basketbolists Kaspars Kambala “VEF Podkāstā” dalījās atmiņās par savas karjeras spilgtākajiem mirkļiem, spēlēšanu Madrides “Real” un džipa noslīcināšanu Kazaņā.

“Kad pirmo reizi atbraucu uz Turciju, likās, ka tā ir tāda netīra. Domāju, vai esmu aizbraucis uz Eiropu, lai spēlētu šeit? Laukumā gan uzreiz bija skaidrs, kas jādara. Pēc otrā gada “Efes” sastāvā bija izvēle tikt Minesotas “Timberwolves” sastāvā, vai parakstīt līgumu uz diviem gadiem ar Madrides “Real”. Skaidrs, ka izvēlējos otro variantu, jo tur es kļūtu par “superstar”, Minesotā viss būtu jāsāk no jauna,” izvēli skaidro Kambala.

“Ziemassvētkos sanāca arī satikties ar futbolistiem no “Real”. Braucām uz slimnīcu, man priekšā sēdēja Zidāns, blakus resnais Ronaldo. Viņam visu laiku zvanīja telefons, vienā brīdī pateicu, “vecīt, vai vari to izslēgt?”. Bet viņš bija tāds nedaudz aizmidzis, un arī angliski gandrīz nerunāja. Tajā laikā zāle nebija tik liela, kā tagad, bet vienmēr pilna. Kad aizgāju, viņi vēlāk uzcēla jaunu kompleksu. Iemetu 41 punktu pret “Barcelona”, un pēc nedēļas aģents pateica, ka ir piedāvājums no “Real”. Būtu iemetis 60, ja man dotu bumbu. Madridē spāņi heitoja ārzemniekus. Pirmajā nedēļā man pēc spēles jautāja, kāpēc neesmu iedevis bumbu kādā no epizodēm. Viņu sedza “double team”, mana statistika bija labāka – vai tiešām došu tev bumbu? Es ar viņiem nerunāju, bija pieci cilvēki, ar kuriem komunicēju. Tajā gadā Spānijas līgas “play-off” zaudējām “Estudiantes”, kura vēlāk iekļuva finālā,” atceras kādreizējais basketbolists.

“Kazaņā zāle vienmēr bija pilna, cilvēkiem patika basketbols. Tagad varbūt kultūra ir mainījusies, bet apmeklētība bija atkarīga arī no tā, kas ir pretiniekos. Dzīvošana tur bija interesanta, man patika. Šoferis un miessargs maksāja 1400 dolāru mēnesī. Es dabūju kluba prezidenta mašīnā. Man kontraktos bija rakstīts, ka klubam jānodrošina džips. Sākumā iedeva kaut kādu “Volvo”. Teicu, ka man tas neder. Pirms spēles pret “Dynamo” preizdents saka – ja nospēlēsi labi, varēsi ņemt manu mašīnu. Iemetu 20 punktus, mēs vinnējām. Prezidents ienāca ģērbtuvē un iedeva atslēgas,” komunikācijas īpatnības Krievijā atceras Kambala.

“Vēlāk to džipu noslīcināju, atgadījās diezgan netīšām. Vienu dienu braucu uz treniņu no rīta, šoferim teicu, ka aizbraukšu pats. Vienā brīdī braucu atpakaļ uz trotuāra, un tur bija augsta apmale. Spiežu gāzi, bet mašīna slīd uz priekšu, neiet augšā. Uzspiedu gāzi, ritenis atsitās un mašīna apgāzās. Pats sēdēju uz lūkas, mašīna peld un lēnām grimst, tā tiku līdz kanāla otrajam krastam. Prezidents nemaz nebija dusmīgs, iedeva brīvdienu, teica, lai iedzeru šņabi un aizeju uz pirti.”