Latvijas futbola izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs pirms abām nupat aizvadītajām UEFA Nāciju līgas spēlēm pret Andoru un Maltu no viņa vadītās komandas gaidījis vairāk.
Jau ziņots, ka D līgas 1. grupā Latvija pirmajā mačā cīnījās neizšķirti 0:0 ar Andoru, bet pēc tam vakar sekoja vēl viens neizšķirts (1:1) pret Maltu.
“Otrā spēle pēc kārtas, kurā mums bija, manuprāt, pārsvars spēles ziņā,” Latvijas futbola federācijas (LFF) mājaslapā citēts Kazakevičs. “Tai pat laikā mums neizdodas uzvarēt, neizdodas gūt vārtus. Pietrūkst individuālās meistarības uzbrukumu noslēgumā. Nevar teikt, ka mani šī problēma izbrīnītu, bet pirms šīm divām spēlēm gaidīju, ka pret šādiem pretiniekiem izskatīsimies kvalitatīvāk uzbrukumu noslēgumā.”
Atbildot uz Latvijas žurnālistu jautājumu par to, vai spēlētājiem bija laukumam piemēroti apavi, treneris norādīja, ka tā nebija galvenā problēma spēlē. “Pāris epizodēs mums ar to bija mazliet problēmas. Pirmsspēles treniņā pamanījām, ka laukums un zāliens ir diezgan specifisks. Tas diezgan būtiski atšķīrās tad, kad bija slapjš, un kad – ne. Divās trijās epizodēs tas mums radīja kaut kādus sarežģījumus, bet tai pat laikā jāatzīst – tā ne tuvu nebija mūsu galvenā problēma šoreiz.”
“Jūs jau paši labi zinājāt situāciju, kāda mums šajā nometnē bija ar uzbrucējiem. Tās dēļ papildus uzaicinājām uz izlases Raimondu Krolli. Ņemot vērā, ka nometnes pirmajā daļā Dāvis bija savainots un netrenējās, tāpēc objektīvu iemeslu dēļ nebija vēl gatavs visu spēli rādīt savu labāko sniegumu. Tai pat laikā cerējām uz viņa kvalitātēm spēles otrajā pusē, kad pretinieki jau būtu pagurusī. Gaidījām, ka ar Dāvja iziešanu laukumā mums daudz kvalitatīvāk izdosies saasināt situāciju pretinieku vārtu tuvumā,” Kazakevičs skaidroja vienu no veiktajām spēlētāju maiņām.
Komentārus pēc spēles sniedza arī izlases futbolists Raivis Andris Jurkovskis.
“Pretinieki samainīja malas, es izvirzījos pretī spēlētājam, mēģināju apsteigt. Viņš tika man garām – es kļūdījos. Sekoja piespēle gar vārtiem un gūti vārti. Pēc tam centos vairs neiet tik šauri, lai viņam tās diagonāles tik bīstami vairs neietu cauri, lai viņš nebūtu tik aktīvs visu spēli,” uz zaudētajiem vārtiem atskatījās Jurkovskis.
“Saucu Andreju palīdzēt man aizsardzībā. Piekrītu trenerim, ka pirmā puslaika vidū mums bija jāgūst otri vārti. Iniciatīva toreiz bija mūsu pusē. Panācām izlīdzinājumu, un pie 1:1 sākām ofensīvu – vairāk uzbrukām, veidojām vārtu gūšanas iespējas. Domāju, vismaz viena no tām bija jāizmanto. Tad spēle būtu iegrozījusies citādi,” turpināja futbolists.
“Ja jāsalīdzina Andoru un Maltu, abas komandas spēlē diezgan līdzīgi. Tiesa, Maltai ir individuāli spēcīgāki spēlētāji. Man likās, ka Malta ir spēcīgāks pretinieks. Puslaiku pārtraukumā treneris aicināja vairāk iesaistīties divcīņās, uzvarēt tās. Kopumā bija norādījums spēlēt agresīvāk. Vai esam uzlabojuši sniegumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu? Grūti teikt.”
“Pagājušajā gadā mums tomēr bija cita veida spēles, citi pretinieki, bijām spiesti spēlēt citādi. Varbūt var šķist, ka bumbas kontrole mums tagad ir lielāka, ka veidojam vairāk vārtu gūšanas iespēju, bet tas varbūt arī tāpēc, ka pretinieki šoreiz ir pavisam citi. Trūkst gūtu vārtu. Trūkst pārliecības izšķirošajos brīžos,” noslēdza Jurkovskis.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu