KHL cīņa pret Covid-19 – dubultie standarti, spēļu pārcelšana “uz nekurieni” un politiskā ietekme

13/01/2022 17:11
Nokopēts
Maskavas Dynamo

Vakar Kontinentālā hokeja līga (KHL) paziņoja, ka pēc 14. janvāra čempionāts tiks apturēts. Laba ziņa ir tāda, ka tas ir tikai nedaudz agrāk par olimpisko pauzi, kurai bija jāsākas 22. janvārī. Slikta ziņa ir tāda, ka organizācijā vada haoss un pēc turnīra apturēšanas nav ne mazākas skaidrības par to, kas notiks tālāk.

Vēl pagājušā gada beigās nelikās, ka situācija būs tik dramatiska. Pirms desmit dienām šķita, ka viss tiek kontrolēts. Četros klubos kopā bija 15 saslimušie, savukārt 3. janvārī Helsinkos nenotika mačs starp vietējo “Jokerit” un Jekaterinburgas “Avtomobilist”, jo viesu hokejistu testu rezultāti izrādījās “šaubīgi”. Tieši “Avtomobilst” kļuva par pirmo lielu Covid-19 perēkli, bet tas vairāk izskatījās pēc nelaimes gadījuma. Taču pagājušās nedēļas laikā ar vienas rokas pirkstiem vairs nepietika, lai saskaitītu vīrusa skārtos klubus.

Lai arī “Avtomobilist” vienība jau noslēgusi pašizolāciju, saraksts tāpat ir iespaidīgs – Ufas “Salavat Yulaev”, Maskavas CSKA un “Spartak”, Maskavas apgabala “Vityaz”, Magņitogorskas “Metallurg”, Ņižņijnovgorodas “Torpedo” un Rīgas “Dinamo” – tie ir klubi, kuros saslimuši vairāk nekā desmit hokejisti.

Ja NHL līdzīgā situācijā uzreiz nolēma apturēt čempionātu, tad KHL ar šādu lēmumu vilcinājās. Lai arī KHL prezidents Aleksejs Morozovs vienmēr uzsver, ka spēlētāju veselība un drošība ir pats svarīgākais, realitātē attieksme pret hokejistiem (un arī citiem sportistiem) ir kā pret izejmateriālu vai kā pret zaldātiem, kuri vienkārši dara to, ko viņiem pateiks augstāk stāvošās amatpersonas vai klubu vadītāji.

Te jāpiemin, ka pagājušajā gadā, kad Rīgas “Dinamo” nevarēja spēlēt, komandai tika piešķirti tehniskie zaudējumi. Šosezon šādi cieta Ufas “Salavat Yulaev”, kura 6. novembrī nevarēja spēlēt pret Čeļabinskas “Traktor”, jo klubā bija liels inficēto skaits. Šķita, ka šādi situācija arī tiks atrisināta – ja nevari spēlēt, tad saņem tehnisko zaudējumu un miers. Taču divus mēnešus vēlāk līga nonāca situācijā, kad būtu jālemj, kurai no divām komandām ar Covid-19 uzliesmojumu piešķirt zaudējumu? Tai, kura atrodas augstāk turnīra tabulā? Vai tai, kurai ir mazāk inficēto?

Līga sāka pārcelt spēles, taču skaidrs, ka to nevar darīt bezgalīgi, jo, atšķirībā no Nacionālās hokeja līgas (NHL), KHL kalendārs ir pakārtots izlases vajadzībām, ja konkrēti – tad dalībai pasaules čempionātā. Respektīvi, pamatturnīra mači nevar tik aizvadīti, piemēram, aprīlī, jo gada ceturtajā mēnesī parasti norisinās Gagarina kausa finālsērija. Savukārt KHL mājaslapas īpatnību dēļ dažas pārceltās spēles kalendārā parādījās jūnijā.

11. janvārī KHL sasauca klubu vadītāju padomi. Daudzi bija gatavi turpināt, sastāvam piesaistot hokejistus gan no fārmkluba, gan no jaunatnes komandas. Arī KHL pozīcija bija tāda, ka čempionāts ir jāturpina. “Līga izstrādāja vairākus variantus – samazināt maču skaitu pamatturnīrā vai aizvadīt “play-in” turnīru. Taču beigās tika pieņemts lēmums atteikties no šiem variantiem un aizvadīt pilnvērtīgu pamatturnīru,” tika uzrakstīts līgas paziņojumā.

Lielākajā daļā klubu atviegloti izelpoja, jo arī paši hokejisti negribēja nonākt situācijā, kad janvāra vidū nevis jāspēlē, bet jāsēž mājās. Oficiālā informācija liecināja, ka līgā ir atklāti 126 saslimšanas gadījumi, no tiem 97 – hokejistiem, taču pārsvarā slimība gaita ir bez simptomiem. Visi gatavojās tam, ka čempionāts turpināsies, savukārt pārceltie mači varētu tikt aizvadīti olimpiskās pauzes laikā.

Vēl jo pārsteidzošāks izrādījās lēmums nākamajā dienā apturēt turnīru. Funkcionāri, klubu pārstāvji un žurnālisti skarbi kritizē līgu par šo pauzi divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nav skaidrs, kādā formātā norisināsies pārceltie mači un kas notiks, ja arī olimpiskās pauzes laikā būs liela saslimstība. Otrkārt, šādi neizdevīgā situācijā tiek nostādītas komandas ar lielu skaitu izlašu dalībnieku, jo pretinieki iegūs nesportisku priekšrocību.

“Daudzi cilvēki izteica prātīgas idejas, līga izveidoja ilūziju par viedokļu apmaiņu, bet šodien mēs uzzinām par turnīra apturēšanu,” sašutumu neslēpa Omskas “Avangard” ģenerālmenedžeris Aleksejs Volkovs. “Mums pat nepaziņoja par kaut kādiem notikumu attīstības variantiem. Mūsuprāt bija jāļauj spēlēt tām komandām, kurās lielākā daļa ir veseli. Turklāt daudzi klubi atgriežas no karantīnas. Līdz olimpiskās pauzes mierīgi varējām spēlēt, bet līga visu nolēma pati, mūs vienkārši lika fakta priekšā. Vakar mums apsolīja atsūtīt dažādus variantus, bet to, izrādās, arī nebija,” atklāja kluba pārstāvis.

Rezultātā līga nonāca līdz situācijai, kad ir pārceltas vairāk nekā 60 spēles, savukārt par nākotni nav nekādas skaidrības. Pastāvēja varianti, ka “play-off” turnīrs tiks saīsināts, piemēram, pirmā kārta tiktu aizvadīta līdz trīs uzvarām, savukārt starp diviem mājas mačiem nebūtu vienas dienas pauzes. Komunikācija nav pārliecinoša un katru dienu no līgas var sagaidīt kaut kādus pārsteigumus.

Jau iepriekš šķita, ka sezonas apturēšana īsti nav KHL lēmums. Tie, kuri padziļināti seko notikumiem kaimiņvalsts hokejā, labi apzinās, ka šis sporta veids ir cieši saistīts ar politiku un valsts augstākajām amatpersonām pietuvinātiem miljardieriem. Iespējams, KHL sezona arī turpinātos, ja vien priekšā nebūtu “četrgades svarīgākais turnīrs” – olimpiskās spēles.

Jāsaprot, ka Krievijā par ietekmi hokejā cīnās vairāki grupējumi. Tas izpaudās arī lēmumu pieņemšanā, kā tas bija, piemēram, ar Oļegu Znaroku, kuru sākotnēji nozīmēja par izlases treneri, bet tad Krievijas hokeja federācijas Vladislavam Tretjakam bija jātaisnojas, ka viņa replika par Znaroku tika izrauta no konteksta. Vairāku grupējumu esamība kaitē hokejam, jo, tā vietā, lai kopā cīnītos par mērķu sasniegšanu, katrs no tiem darbojas savās interesēs.

Šoreiz “uzvaru” cīņā svinēja tieši ar izlasi saistītie cilvēki. “Apturēšanas iemesls nav rūpes par spēlētāju veselību, neviens par to nedomā. [Izlases ģenerālmenedžeris] Iļja Kovaļčuks, [padomnieks] Igors Jesmantovičs un [galvenais treneris] Aleksejs Žamnovs vēlas uzvarēt un tādēļ iznīcina čempionātu,” ierasti skarbs bija “Sport-Express” apskatnieks Aleksejs Ševčenko. Arī citi žurnālisti netieši norādīja, ka tieši šis trio bija apturēšanas galvenie iniciatori. Un, ja sākotnēji viņus neklausīja, tad nākamajā dienā, visticamāk, sekoja telefona zvans, kura dēļ Morozovs bija spiests mainīt savu pozīciju.

KHL apsola, ka līdz mēneša beigām būs gatavs rīcības plāns un jauns kalendārs. Jau tagad skaidrs, ka kādam līgas piedāvātais variants derēs vairāk, kādam – mazāk, un vienmēr atradīsies neapmierinātie. Taču apkārt notiekošais haoss kārtējo reizi parāda, ka visiem nospļauties gan uz līdzjutējiem, gan uz hokejistiem. Jo šī līga ir nevis klubu, bet ietekmīgo cilvēku sacensība.

    Pagaidām neviens nav komentējis
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām