KHL lielākā ļaunuma impērija – Sanktpēterburgas SKA

Sanktpēterburgas SKA
Sanktpēterburgas SKA viceprezidents Romāns Rotenbergs un galvenais treneris Valērijs Bragins | Foto: Sanktpēterburgas SKA

Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) ik pa laikam notiek dažādas dīvainības, tomēr to varētu saukt par profesionālo čempionātu. Ja salīdzina ar Krievijas superlīgas laikiem, tad KHL ir milzīgs solis uz priekšu gan organizatoriski, gan finansiāli, gan arī publicitātes ziņā. Jā, nevienā sezonā nav bijis identisks dalībnieku sastāvs, bija dažādi dīvaini klubi un ne pārāk veiksmīgi mēģinājumi aizvadīt spēles ārzemēs. Tajā pašā laikā spēlētāji (pārsvarā) ir tiesiski aizsargāti, līgā darbojas (tā izskatās) algu griesti un kopumā KHL noteikti ir viena no pasaules stiprākajām līgām.

Lai kā dīvaini tas izklausītos, bet KHL tēlu bojā viens no tās superklubiem – . Tā nav bijis visu laiku. KHL pirmsākumos SKA nebija tā stiprākā vienība. Ja atceraties, tad 2009./2010. gada sezonā “play-off” turnīrs šai vienībai noslēdzās jau pirmajā kārtā pēc zaudējuma pret Rīgas “Dinamo” ar 1-3. Situācija pakāpeniski sāka mainīties 2011. gadā, kad par kluba viceprezidentu kļuva viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem – Romāns Rotenbergs. Kopš 2014. gada viņš ieņem līdzīgu amatu arī Krievijas hokeja federācijā, kas devis SKA papildus iespējas, lai ļaunprātīgi izmantotu savu stāvokli.

Neoficiālie fārmklubi, par kuriem visi zina

Grūti iedomāties, kaut ko līdzīgu gan Nacionālajā hokeja līgā (NHL), gan arī Eiropas vadošajās hokeja līgās, bet KHL ir uzreiz divas vienības, kuras sauc par SKA fārmklubiem – tie ir Podoļskas “Vityaz” un “Sochi”. Attiecības starp šiem diviem klubiem un SKA ir vairāk nekā draudzīgas. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad Sanktpēterburgai nevajadzīgie hokejisti tiek aizmainīti uz “Vityaz” vai “Sochi”, pretī saņemot kādu vērtīgu aktīvu. Viens no šādiem darījumiem noticis tieši vakar, kad uz Sanktpēterburgu devās Soču kluba otrs rezultatīvākais hokejists (8+8) Malte Stremvals. Apmaiņā pret 26 gadus veco uzbrucēju saņemti trīs SKA sistēmas hokejisti, kuru kopējā pieredze KHL līmenī ir sešas spēles.

“Diemžēl, dažas organizācijas un menedžeri vada nevis vienu, bet vairākus klubus, izmantojot šo iespēju sezonas garumā. Šī problēma var sagraut algu griestu ideju,” pirms sezonas teica Jaroslavļas “Lokomotiv” prezidents Jurijs Jakovļevs. Acīmredzami, tas bija mājiens tieši Rotenberga virzienā un tam ir pamats. Funkcionārs darbojas ne tikai hokeja lauciņā, bet arī vienā no Krievijas milža “Gazprom” meitasuzņēmumiem – “Gazprombank”. Gāzes kompānija sponsorē gan SKA, gan “Vityaz”, pastarpināti arī “Sochi” (un Rīgas “Dinamo”). Šādi tiek sagrauta konkurence un pārkāpti visi sportiskie principi. Visi par to zina, bet KHL vadība izliekas, ka viss ir kārtībā. Pirms šīs sezonas par kūrortpilsētas kluba sporta direktoru kļuva Andrejs Zjuzins, kurš ir zināms kā Rotenberga cilvēks. Viņš nemaz neslēpj, ka sportiskie rezultāti nav galvenais, jo viņa priekšā ir uzstādīts cits mērķis – attīstīt jaunos spēlētājus, raksta “Sport24” apskatnieks Dmitrijs Jerikalovs. “Kurš to uzstādījis? Kam attīstīt? Domāju, visi tāpat visu saprot.”

Ja “Sochi” gadījumā šīs darījums diez vai stipri ietekmēs komandas izredzes uz “play-off” sasniegšanu, jo kopš sezonas sākumā tā veiksmīgi konkurē par nepalikšanu pēdējā vietā ar Rīgas “Dinamo”, tad pagājušajā gadā SKA rīcība ietekmēja “Vityaz” sniegumu. Proti, 2019./2020. gada sezonas sākumā Podoļskas klubs ar savu startu pārsteidza visus līdzjutējus, svinot desmit uzvaras pēc kārtas, uzvarot arī SKA un Maskavas CSKA. Šāds sniegums nevarēja palikt nepamanīts un jau oktobrī uz Sanktpēterburgu devās viens no “Vityaz” panākuma galvenajiem varoņiem, vārtsargs Aleksandrs Samonovs, kā arī uzbrucējs Artjoms Švecs-Rogovojs, kamēr pretējā virzienā devās vairāki SKA nevajadzīgie spēlētāji.

Aleksandrs Samonovs
Aleksandrs Samonovs vēl “Vityaz” formā | Foto: Maskavas apgabala “Vityaz”

Tas bija smags trieciens Podoļskas klubam, jo pretī saņemtais vārtsargs Pjotrs Kočetkovs nebija tik drošs, kā uz SKA aizgājušais Samonovs. “Vityaz” rezultāti vairs nebija tik spīdoši, bet decembra vidū SKA izdarīja vēl vienu “šāvienu” pa savu “fārmklubu”, pārvilinot vienu no Maskavas apgabala vienības uzbrukuma līderiem Miro Āltonenu. Ar šo darījumu “Vityaz” tika ierādīta tā vieta uz KHL hokeja kartes, kas ietekmēja komandas morālo stāvokli un pozīciju turnīra tabulā – pamatturnīrs tika noslēgts septītajā vietā Rietumos, pretī saņemot nevienu citu kā Sanktpēterburgas klubu. Uzminēsiet, ar kādu rezultātu noslēdzās konferences ceturtdaļfināls? Pareizi, 0-4, lai arī sērijas izšķirošajā, ceturtajā spēlē bija nepieciešami trīs (!) papildlaiki.

Pirms šīs sezonas SKA kļuva nevajadzīgs kādreizējais NHL drafta pirmais numurs Nails Jakupovs, kurš nevēlējās piekāpties finansiālajās prasībās, savukārt Sanktpēterburga nevēlējās nedz lauzt līgumu, nedz iemainīt viņu kādai no konkurentēm. Uzminēsiet, uz kuru komandu viņš tika aizmainīts? Pareizi, uz “Vityaz”, par ko SKA saņēma tiesības uz talantīgo krievu Germanu Rubcovu, kurš spēlē Ziemeļamerikā, kā arī uz SKA pārgāja 21 gadu vecais uzbrucējs Pāvels Koltigins. Nav jāsaka arī, kurš ir uzvarētājs šajā darījumā.

Šantāža ar spēlēšanu izlasē

Jāsaprot, ka “Vityaz” un “Sochi” vairāk domāti tam, lai sniegtu spēles praksi nevajadzīgiem spēlētājiem un attīstītu jaunos hokejistus. Tomēr SKA spējusi aplaupīt arī citas komandas, kuras naudas ziņā nemaz nav tik tālu no SKA, toties administratīvais resurss tiem nav tik spēcīgs. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Maskavas “Dynamo” spīdeklis Dmitrijs Kagarļickis, kuram pāreja uz SKA stipri piebremzēja karjeras attīstību un lika sajust nepārliecinātību par saviem spēkiem.

2018./2019. gada sezonu Čerepovecas hokeja audzēknis aizvadīja visai spilgti – 61 spēlē viņš guva 24 vārtus un izdarīja 37 piespēles, ar 61 punktu ieņemot ceturto vietu KHL rezultatīvāko spēlētāju sarakstā. Vēl septiņi (2+5) punkti 11 “play-off” mačos padarīja Kagarļicki par vienu no līgas spilgtākajiem spēlētājiem un gardo kumosu vairākiem KHL klubiem, tajā skaitā SKA. Nav zināms, kāda tieši bija Rotenberga motivācija – iegūt vēl vienu līgas zvaigzni vai arī padarīt vājāku vienu no Rietumu konferences grandiem. Arī pats Kagarļickis ne īpaši vēlējās spēlēt SKA, tomēr Sanktpēterburgas kluba pārstāvis lika lietā visai vienkāršu argumentu – ja nepieņemsi piedāvājumu, tad varēsi aizmirst par spēlēšanu izlasē.

Pārstāvēt valstsvienību ir sapnis lielākajai daļai sportistu pasaulē, arī Krievijas hokejisti nav izņēmums. Uzbrucējs parakstīja līgumu ar SKA un tas bija viens no sliktākajiem lēmumiem viņa karjerā. Sezonas laikā viņš laukumā devās vien 36 mačos, atzīmējoties ar niecīgiem 15 (4+11) punktiem. Tribīnēs viņš bija redzams tikpat bieži cik uz ledus un par līdera lomu bija jāaizmirst, tāpat kā par spēlēšanu “play-off” turnīrā. Arī ar izlasi viņam īsti nesanāca – vienreiz spēlētāju izsauca uz Eirotūres posmu, tomēr pieteikumā viņš netika iekļauts, un, visticamāk, arī uz pasaules čempionātu viņš netiktu izsaukts, kaut arī to mēs neuzzināsim, jo turnīrs tika atcelts. Pēc vienas sezonas Sanktpēterburgā Kagarļickim “atļāva” atgriezties uz “Dynamo”, kur viņš atkal sāka izskatīties pēc savas labākās versijas.

Dmitrijs Kagarļickis, sportazinas.com
Dmitrijs Kagarļickis | Foto: Maskavas “Dynamo”

Vēl viens piemērs ir Kazaņas “Ak Bars” audzēknis, aizsargs Vasilijs Tokranovs, viens no kluba hokeja sistēmas simboliem, jo viņš izgāja cauri visiem līmeņiem, līdz kļuva par stabilu pamatsastāva spēlētāju un vienu no galvenā trenera Zinetulas Biļaletdinova mīļākajiem spēlētājiem. Arī viņam apmaiņā pret pāreju uz SKA tika apsolīts ne tikai ilgtermiņa līgums ar labu atalgojumu, bet arī spēlēšana izlasē. Tokranovs piekrita, un ar savu lēmumu izraisīja milzīgu kritiku savā virzienā no visas Tatarstānas. Zīmīgi, ka kopš pārejas uz SKA 2018. gadā, aizsargs valstsvienības sastāvā aizvadījis vien trīs mačus.

“Krievijas hokejā ir cilvēks, kuram neatsaka,” tā Rotenbergu raksturo “Sport24” žurnālists Jerikalovs. Savā autorraidījumā “Boroda News” viņš min, ka pēc sarunas ar funkcionāru par NHL iekarošanu pēkšņi aizmirsa “Salavat Yulaev” uzbrucējs Vladimirs Tkačovs, kļūstot par SKA hokejistu. Tas pats attiecas uz vairākiem hokejistiem – ne tikai tiem, kuri jau kļuvuši par stabilām KHL vērtībām, bet arī uz tiem, kuri tikai gatavojas spert pirmos soļus pieaugušo hokejā. Viens no viņiem ir 18 gadus vecais Ņižņekamskas sistēmas audzēknis Maksims Groševs, kurš jau pierādījis sevi kā viens no labākajiem jauniešiem Krievijas hokejā. Kazaņas medijs “Sport Business Online” vēstīja, ka Rotenbergs saruna ar jaunieti draudēja viņam, norādot, ka hokejista turpmākais progress ir atkarīgs no tā, vai viņš pieņems SKA piedāvājumu. Jaunietim nebija izvēles, un, lai arī “Neftekhimik” saņēma par hokejistu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, šajā sistēmā noteikti netiek ievēroti godīgās konkurences principi.

Jauniešu skaits, kuri izlases dēļ bija spiesti pāriet uz SKA, nav saskaitāms arī uz abu roku pirkstiem. Visi to zina, bet visi klusē. Ja Rotenbergs spēja panākt, ka trīs Gagarina kausu ieguvējs un 2018. gada olimpiskais čempions Oļegs Znaroks gadu nosēdēja bez darba, tad nogremdēt kāda hokejista karjeru viņam nesagādās grūtības.

Milzīgs sastāvs un (iespējama) algu griestu pārkāpšana

SKA paspārnē atrodas arī Augstākās hokeja līgas (VHL) klubs “SKA-Neva”, kā arī divas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) vienības – “SKA-1946” un “SKA-Varyagi”. Tomēr arī ar to nepietiek, lai visiem kluba sistēmā esošajiem hokejistiem būtu spēles praksē. Iepriekšējās sezonā novērota situācija, kad no hokejistiem, kuri SKA mačos notikumiem laukumā seko no spēlētāju ložas, varētu izveidot vēl divas-trīs konkurētspējīgas maiņas gandrīz jebkurā KHL vienībā. Krievu žurnālisti šo parādību sauca par “rotācijas klubu” – proti, treneri regulāri rotēja sastāvu, tādējādi daudzi spēlētāji nevarēja būt pārliecināti par savu vietu sastāvā, kas noveda pie neapmierinātības.

SKA ir ieradums savākt visu, kas spīd. 2017./2018. gada sezonā spilgtu čempionātu Habarovskas “Amur” sastāvā aizvadīja Oļegs Lī, kurš sakrāja 29 punktus 54 mačos. Gandrīz visiem bija skaidrs, ka šāda snieguma iemesls ir komandas līmenis – daudz vieglāk ir kļūt par zvaigzni Habarovskā nekā Sanktpēterburgā. Lai arī gandrīz visiem bija skaidrs, ka Sanktpēterburgā Lī nedemonstrēs tikpat spilgtu sniegumu, Rotenbergs vairs nebija apturams. Habarovskas komanda kļuva vājāka, bet SKA ar šo pāreju neko neieguva – ja arī tādai līgas zvaigznei kā Kagarļickis ik pa laikam bija jāsamierinās ar sēdēšanu tribīnēs, tad par Lī likteni šaubu nebija – vien 29 spēles, trīs punkti un zaudētā sezona Sanktpēterburgā, pēc kuras viņam bija nepieciešams laiks, lai atgrieztos savā līmenī.

Oļegs Lī
Oļegs Lī | Foto: Sanktpēterburgas SKA

Ja agrāk komandas pieteikumā varēja būt pat 40 hokejisti, tad līdz ar algu griestu ieviešanu šķita, ka situācija kļūs labāka. Tomēr īsti nekas nav mainījies. Reglamentā ir atruna, ka zem algu griestiem netiek skaitītas prēmijas, ja tās nepārsniedz 20% no līguma summas. Tāpat netiek skaitītas prēmijas par iekļūšanu konferences finālā. SKA rēķinās ar to, ka viena no divām vietām Rietumu finālā jau ir garantēta. Starpsezonā ar vairākiem hokejistiem tika parakstīti līgumi ar vājākiem nosacījumiem, tomēr viņiem tika apsolīts, ka zaudētā nauda tiks samaksāta prēmijās, ja konferences fināls tiešām tiks sasniegts, par ko Sanktpēterburgā neviens nešaubās.

Viss it kā ir likumīgi, tomēr pēdējā laikā Krievijas žurnālistiem ir aizdomas, ka SKA pārkāpj algu griestus un neiekļaujas zem 900 miljoniem rubļu. “Jautājums par SKA rādās vēl pirms mēneša, kad komanda parakstīja sesto leģionāru – aizsargu ar NHL pieredzi Oskaru Fantenbergu. Toreiz šķita, ka Sanktpēterburgu pametīs vārtsargs Magnuss Helbergs, tādējādi atbrīvojot vietu savam tautietim. Bet tas nav noticis,” raksta “Sport24”. Tajā pašā laikā iegūts no Sočiem iegūts Stremvals, kura alga noteikti ir lielāka nekā tiem hokejistiem, kuri tika aizmainīti uz kūrortpilsētu.

Nekādu pierādījumu par algu griestu pārkāpšanu žurnālistiem nav. Arī līga īsti neko nevar izdarīt, jo tā nav patstāvīga organizācija. Rotenbergam ir liela ietekme gan KHL, gan federācijā, līdz ar ko SKA turpina aplaupīt citus klubus, šantažēt spēlētājus un graut konkurenci līgā. Lai cik skaisti viss izskatītos uz papīra, realitāte ir visai skarba. Pats Rotenbergs vairākkārt norādījis, ka SKA strādā Krievijas hokeja labā. Tomēr no malas tas izskatās kā savu ambīciju par superkluba izveidi īstenošana.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par