KHL superzvaigzne, kuru neinteresēja NHL – Sergeja Mozjakina stāsts

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) superzvaigzne Sergejs Mozjakins tā arī nekad neuzspēlēja Nacionālajā hokeja līgā (NHL), taču par savu karjeru viņš nevar sūdzēties. Mozjakins tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem KHL hokejistiem.

38 gadus vecais Krievijas hokeja veterāns Mozjakins šobrīd ir savā karjeras norietā, tomēr viņam aiz muguras ir spoža karjera KHL. Mozjakins līdz šim ir aizvadījis 591 spēli KHL, kuru laikā guvis 326 vārtus un atdevis 368 piespēles. Kopumā viņam sakrāti 694 punkti, kas ir krietni vairāk nekā tuvākajam sekotājam Vadimam Šipačovam (506 punkti 529 cīņās).

Mozjakina kontā ir arī olimpiskā zelta medaļa un divi triumfi pasaules čempionātos. Viņš bijis arī Krievijas izlases kapteinis.

Mozjakins ir 2002. gada NHL drafta 263. numurs. Krievu hokejistu izvēlējās zemu, taču viņu par katru cenu vēlējās iegūt Kolumbusas “Blue Jackets”. Kādreizējais kluba skauts Bobs Strams jau iepriekš bija vērojis Mozjakinu un uzskatīja, ka devītā kārta draftā ir īstais laiks, lai viņu izvēlētos, taču Kolumbusai vairs nebija drafta izvēļu.

“Vēlējos, lai Mozjakins tiktu izvēlēts un būtu sāpīgi, ja tas nenotiku,” medijam “The Athletic” sacīja Strams. “Ģenerālmenedžeris Dugs Maklīns sarūpēja devīto izvēli, taču viņš izdarīja to tikai tāpēc, lai es aizvērtos.”

“Blue Jackets” tobrīd aizmainīja 2003. gada drafta devīto izvēli uz Floridas “Panthers”, bet pretī ieguva nepieciešamo 2002. gada devītās kārtas izvēli, lai iegūtu Mozjakinu. “Tā bija vienīgā spēlētāja izvēle manā dzīvē, kuru izziņoju es, un vienīgā, par kuru varēju būt lepns,” turpināja Strams.

Mozjakins bija izlaidis iepriekšējos divus draftus un spēlēja Maskavas CSKA jaunatnes komandā, kur izcēlās ar iespaidīgu rezultativitāti. Drafta naktī Mozjakins nebija klātienē, tādēļ viņam nebija iespējas uzvilkt simbolisko “Blue Jackets” kreklu un nofotografēties ar kluba vadību.

Kas ir Mozjakins? Šī gadsimta Krievijas hokeja superzvaigzne, kurš savos labākajos gados ticis uzskatīts par vienu no dominējošākajiem hokejistiem pasaulē. Hokeja aprindās Mozjakins ticis salīdzināts ar leģendāro Reju Vitniju, turklāt vairāki eksperti izteikušies, ka viņam bija potenciāls kļūt par NHL “All-Star” līmeņa spēlētāju.

“Es teiktu, ka viņš ir starp trijiem labākajiem snaiperiem, kurus savas dzīves laikā esmu redzējis,” izteicās kādreizējais NHL uzbrucējs Vojteks Voļskis, kurš iepriekš spēlējis gan kopā ar Mozjakinu Magņitogorskas “Metallurg” sastāvā, gan arī ar tādām hokeja leģendām kā Džo Sakiku, Milanu Hejduku, Kārli Skrastiņu un citiem kādreizējiem Kolorādo “Avalanche” spīdekļiem.

“Mozijs bez šaubām NHL līmenī būtu “All-Star” kalibra hokejists,” turpināja Voļskis. “Domāju, ka viņa pāreja uz NHL būtu līdzīga kā Artēmijam Panarinam [krievu uzbrucējs NHL spēlē kopš 2015. gada, bet iepriekš pārstāvēja vairākus KHL klubus]. Mozjakina talants un viņa lielā vēlme uzvarēt padarītu viņu par lielisku NHL spēlētāju.”

“Mozijs ir tāds spēlētājs, kurš metienu izdarīs bez jebkādas vilcināšanās,” sacīja Voļskis. “Tas nenozīmē, ka viņš neizpildīs piespēli vai neredzēs partneri. Ja Mozjakins sajutīs, ka partneris ir labākā pozīcijā, viņš noteikti piespēlēs, taču lielāko daļu reizes, kad viņš dosies uz vārtiem, viņš izpildīs metienus.”

Parasti NHL komandu spēlētāji, kas draftēti ārpus pirmā raunda un nav no Ziemeļamerikas, pēc drafta dažus gadus attīstītas otrpus okeānam dažādos Eiropas vai Krievijas klubos. NHL vienības nevēlas uzreiz parakstīt līgumus, tādēļ ļauj hokejistiem uzlabot savas prasmes savās “dzimtajās” līgās un tikai pēc pāris gadiem izlemj, vai spēlētājs būs nepieciešams vai nē.

Līdzīga situācija bija Elvim Merzļikinam, kuru NHL draftēja 2014. gadā, bet reāli pie līguma latvietis tika pēc pieciem gadiem. Arī Mozjakins pēc nodraftēšanas NHL palika Krievijā, turklāt 2002. gadā “Blue Jackets” ar pirmo numuru ieguva Riku Nešu – komandas nākamo zvaigzni, kamēr Mozjakins tobrīd ne tuvu nebija vienības prioritāšu sarakstā.

“Šajā situācijā ne Kolumbusai, ne Mozjakinam nebija steidzama nepieciešamība parakstīt līgumu,” medijam “The Athletic” stāstīja NHL spēlētāju aģents Dons Mīhens, kurš savulaik strādāja arī ar Mozjakinu.

Labākais, ko “Blue Jackets” varēja Mozjakinam piedāvāt dažus gadus pēc draftēšanas bija debitanta līgums, kura ietvaros viņam nebūtu garantija spēlēt NHL, ja kaut kas noietu greizi. Kā zināms, vienvirziena līguma ietvaros spēlētājiem ir garantēta NHL spēlētāja alga, bet divvirzienu līgums paredz krietni mazāku atalgojumu, tādēļ Mozjakina alga NHL būtu atkarīga no tā, cik daudz viņš šajā līgā spēlētu.

“Kad 2002./03. gada sezonā guvu nopietnu sejas savainojumu, “Blue Jackets” man atsūtīja kreklu un attēlu, kurā redzams mans uzvārds drafta naktī, kā arī novēlējumu, lai ātri veseļojos,” Mozjakins stāstīja “The Athletic”.

Pēc drafta Mozjakins nostiprinājās Maskavas CSKA pirmajā komandā. Ja viņam līgums no “Blue Jackets” puses tiktu piedāvāts uzreiz pēc drafta, Mozjakina karjera, iespējams, izvērstos pavisam citādāka, taču tas nenotika un pēc pāris gadiem pieaugušo hokejā Krievijā, uzbrucējam jau bija zudusi interese doties pāri okeānam un sākt visu no nulles.

Mozjakins lēnām kļuva par Krievijas hokeja zvaigzni. 2002./03. gada sezonā viņš Krievijas augstākajā līgā 33 spēlēs guva 27 (12+15) punktus, bet 2003./04. gada sezonā tika jau pie 40 (21+19) punktiem 45 cīņās. Viņš bija kļuvis par spēlētāju, kurš punktus krāja teju katrā mačā.

Krievu hokejista sniegums nepalika nepamanīts un 2006. gadā viņš debitēja Krievijas izlases sastāvā pasaules čempionātā, četros dueļos tiekot pie 3 (2+1) punktiem. Arī NHL skauti skaidri redzēja viņa dotības un Kolumbusa joprojām lūkoja viņu iegūt savā paspārnē.

“Mums regulāri bija sarunas,” atklāja šī brīža Otavas “Senators” skautinga direktors Džims Klārks, kurš agrāk bija “Blue Jackets” ģenerālmenedžera asistents. “Ar Mozjakinu runājām gandrīz katru vasaru, bet izskanēja informācija, ka viņš Krievijā ik sezonu saņem trīs miljonus dolāru. Nedomāju, ka mums tobrīd bija tik daudz brīvu līdzekļu, lai nodrošinātu viņam šādu atalgojumu.”

Tikmēr Strams, kurš šobrīd vairs nenodarbojas ar skautingu, atklāja, ka viņam 2002. gadā bija 30 minūšu saruna ar Mozjakinu. “Viņš bija traks puisis,” atklāja Strams. “Mozjakins, jauns būdams, bija nodibinājis ģimeni un tikko sāka pelnīt naudu. Pēc mūsu sarunas man zuda ticība, ka NHL ir Mozjakina sapnis. Nekā personīga, bet pasaulē ir daži puiši, kuriem visvairāk par visu interesē spēlēt savās mājās..”

2006. gadā par “Blue Jackets” galveno treneri kļuva slavenais Kens Hičkoks, bet 2008. gadā viņš devās uz pasaules čempionātu, lai skautotu Mozjakinu. “Viņš bija ellišķīgs spēlētājs, bet, ja man jāsaka godīgi, bija neiespējami viņu pierunāt doties uz NHL, jo Sergejs ideāla prata spēlēt klasisku krievu hokeju un labi jutās laukumā kopā ar saviem tautiešiem.”

“Redzēju, ka viņi [Krievijas izlases spēlētāji un Mozjakins] laukumā jutās tik labi, ka man bija grūti izņemt viņu no šādas spēles. Man viņu neizdevās pierunāt, bet toreiz Mozjakinam pateicu, ka viņš ir ātrs, gudrs un ļoti uz komandu orientēts spēlētājs,” atklāja Hičkoks.

Tā brīža jaunais “Blue Jackets” ģenerālmenedžeris Skots Housons, kurš Maklīnu amatā nomainīja 2007. gadā, uzklausīja Hičkoka atskaiti par Mozjakinu, taču ļoti ātri saprata, ka Kolumbusai nav variantu viņu iegūt.

“Mēs sapratām, ka viņam nav pilnīgi nekādas intereses doties uz NHL,” sacīja Housons. “Mēs pat netikām līdz sarunām par līguma nosacījumiem un naudu, kad tas kļuva skaidrs. Viņš vienkārši nevēlējās izskatīt NHL variantu. Domāju, ka arī citas NHL komandas jau bija paveikušas savu darbu, jo tā arī nesaņēmām nevienu zvanu saistībā par Mozjakina iespējamo iegūšanu maiņas ceļā.”

Mozjakins tā arī nekad savu viedokli nemainīja. Kad NHL bija lokauts, viņam Magņitogorskas “Metallurg” rindās pievienojās Pitsburgas “Penguins” hokejisti Jevgēņijs Malkins un Sergejs Gončars. Pēc tam izskanēja baumas, ka Mozjakins beidzot varētu doties uz NHL, bet Housons un tā brīža “Penguins” ģenerālmenedžeris Rejs Šero atklāja, ka sarunas par to nemaz neesot bijušas.

Arī pēc tam, kad 2013. gadā Housonu amatā nomainīja tagadējais “Blue Jackets” ģenerālmenedžeris Jarmo Kekalainens, somam neizdevās pierunāt Mozjakinu uzspēlēt NHL. Kekalainens apstiprināja, ka viņam bija sarunas ar krievu hokeja spīdekli, taču viņš savu nostāju joprojām nebija mainījis.

“Pat 35 gadu vecumā Mozjakins bija viens no labākajiem Krievijas izlases spēlētājiem. Viņš viennozīmīgi man atgādināja Reju Vitniju,” medijam “The Athletic” komentēja kādreizējais “Blue Jackets” ģenerālmenedžera palīgs Klārks.

Mozjakina stāsts ir unikāls, jo mūsdienās visas lielākās Krievijas hokeja zvaigznes ir izmēģinājušas spēkus NHL. Ja pagājušajā gadsimtā spēlētājiem no Eiropas un Krievijas bija grūti aizbraukt uz NHL, tad šobrīd nav praktiski nekādu šķēršļu, taču Mojzakins tik un tā nekad nav to nav vēlējies.

Kādreizējais krievu hokejista komandas biedrs CSKA rindās Jans Hejda gan Mozjakina lēmumu palikt Krievijā uzskata par pareizu. “Viņš nav ļoti liels un muskuļots spēlētājs, taču apveltīts ar lielisku nūjas tehniku un hokeja izpratni. Nesaku, ka viņš ir klasisks krievu puisis, tomēr viņš nekad nav bijis tas, kurš strādā vissmagāk. Domāju, ka viņa palikšana Krievijā bija pareizs lēmums. Ļoti gribētu viņu šobrīd redzēt NHL. Domāju, ka viņš aizvadītu labas sezonas, bet vai tas notiktu pirms desmit gadiem? Nedomāju vis.”

Hejda vērsa uzmanību uz to, ka NHL hokejs vairs nav tik fizisks, tādēļ pēc viņa domām Mozjakinam pēdējo gadu laikā būtu labākas izredzes aizvadīt labas sezonas NHL nekā 21. gadsimta pirmajā pusē.

Mozjakinam šobrīd aizrit pēdējais līguma gads ar “Metallurg” komandu un nav zināms, vai viņš pēc šīs sezonas turpinās profesionāļa karjeru.

Mozjakins savas karjeras laikā KHL līmenī pārstāvējis tādas komandas kā Mitišču “Atlant” un Magņitogorskas “Metallurg”, bet pirms KHL izveidošanās veiksmīgu karjeras posmu aizvadīja CSKA rindās. Krievijas izlases sastāvā viņš piedalījies astoņos pasaules čempionātos.

Mozjakins ir divkārtējs Gagarina kausa ieguvējs ar “Metallurg” vienību, deviņkārtējs KHL Zvaigžņu spēles dalībnieks, trīskārtējs līgas vērtīgākais spēlētājs un piecas reizes saņēmis KHL džentlmeņa balvu.

“Fakts ir tāds, ka mana karjera aizritēja KHL un es nedomāju, ka vēsture ņem vērā varbūtības,” medijam “The Athletic” skaidroja Mozjakins. “Neredzu nekādu iemeslu runāt par to, kas būtu noticis, ja es būtu spēlējis NHL – varbūt man klātos labāk, varbūt sliktāk – kas to lai zina? Atstāšu šīs diskusijas citu profesionāļu rokās. Lai apskatnieki domā, strīdas un vērtē!”