Kļaviņš: LFF biedri vēlas pārmaiņas

Rīga, 22.marts, LETA. Latvijas Futbola federācijā (LFF) ir redzams noskaņojums, ka biedri vēlas pārmaiņas, aģentūrai LETA sacīja LFF prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kļaviņš.

Kā zināms, otrdien LFF valde beidzot vienbalsīgi apstiprināja Kļaviņu kā organizācijas prezidenta amata kandidātu, lai gan viņa vārds tiek minēts saistībā ar nelikumīgu futbola spēļu rezultātu ietekmēšanu.

“LFF valde pieņēma vienīgo likumīgo lēmumu, ko tā varēja pieņemt. Nebija nekāda pamata, lai manu kandidatūru noraidītu. Šī manis kā kandidāta izvērtēšana šķita dīvaina procedūra, jo iepriekš biju izpildījis visus nepieciešamos kritērijus. Ja kļūšu par LFF prezidentu, šo sistēmu mainīšu. Tas demokrātiskā valstī nav pieņemams – kandidāti jāvērtē biedriem, no kuriem daļa mani atbalsta. Visa šī šarāde ir nepieņemama,” pauda Kļaviņš. “Laika līdz vēlēšanām ir maz, taču pa šo laiku es varu sasniegt visus biedrus. Daļu no viņiem esmu jau uzrunājis. Redzu kopējo noskaņojumu, un viņi vēlas pārmaiņas.”

Kā zināms, izvirzot kandidatūru prezidenta vēlēšanām, Kļaviņš bija saņēmis atbalstu no Valkas novada, Brocēnu, Madonas un Preiļu bērnu un jaunatnes sporta skolām, futbola klubiem “Jēkabpils”, “Auda”, “Tukums 2000”, “Pļaviņas DM”, “Rēzekne”, “Nīca”, “Bandava”, “Aizkraukle”, kā arī jauniešu futbola centriem “Dobele” un “Saldus”.

LFF prezidenta vēlēšanas gaidāmas 29.aprīlī, kad notiks ikgadējais kongress, bet nozīmīgajam amatam ir divi kandidāti – pašreiz šajā amatā esošais Guntis Indriksons un kādreizējais šīs organizācijas preses sekretārs Kļaviņš.

“LFF finansiālie resursi ir nesalīdzināmi ar citām Latvijas sporta federācijām, tāpēc redzu iespēju realizēt visas ieceres, kas ir manā programmā,” norādīja Kļaviņš.

LFF prezidenta amata kandidāts Kļaviņš sacīja, ka apsūdzības saistībā ar spēļu sarunāšanu pret viņu esot safabricētas, jo federācijas rīcībā neesot nekādu faktu.

“Pēdējo mēnešu LFF darbības liecina, ka tās ceļā nevar stāties neviens likums. Tas man lika domāt, ka mana kandidatūra tiks noraidīta. Šķita, ka federācija ir gatava iet līdz galam un tiesāties, taču tas tā nenotika,” pauda Kļaviņš.

LFF Disciplinārlietu komisija (DK) iepriekš norādīja, ka ir pietiekošs pierādījumu kopums, kas liek secināt, ka Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kuras ir pretrunā ar godīgas spēles principiem, un ir veicis darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas futbola Ētikas kodeksu, līdz ar to DK ieskatā Kļaviņš nevar tikt apstiprināts par LFF prezidenta kandidātu.

Pirms tam to, vai Kļaviņa kandidatūra atbilst godīgas spēles principiem un Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) izvirzītajām prasībām, vērtēja arī LFF Godīgas spēles un ētikas komiteja, kas, izskatot dokumentāciju un LFF rīcībā esošo saraksti ar UEFA pārstāvjiem, konstatēja, ka ir ticama informācija, ka Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kas ir pretējas sporta ētikas un godīgas spēles principiem. Tāpēc komitejas ieskatā minētās personas kandidatūra LFF prezidenta amatam ir pretrunā ar LFF statūtos noteiktajām prasībām, kā arī UEFA un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prasībām.

LFF Godīgas spēles un ētikas komiteja rekomendēja LFF valdei neiekļaut Kļaviņu valdes locekļu kandidātu sarakstā, ņemot vērā, ka “pastāv pietiekams pierādījumu kopums, kas liecina, ka minētā persona varētu būt iesaistīta darbībās, kuras nav savienojamas ar sporta ētiku un godīgas spēles principiem, un viņam nav nevainojamas reputācijas, kādai būtu jābūt jebkuras valsts futbola federācijas prezidenta kandidātam”.

LFF iepriekš arī publiskoja savu saraksti ar UEFA, kurā šīs organizācijas pārstāvis Urs Klusers norādījis, ka Kļaviņš ir vairākkārt pieminēts tā dēvētās “Bochum” lietas izmeklēšanas materiālos. Vēstulē minēts, ka Kļaviņš saņēmis 30 000 eiro lielu maksājumu no kāda Manuela Pekoseka, kurš bijis starpnieks spēļu rezultātu ietekmēšanā un likmju veikšanā.

Tāpat lietas izmeklētāji ir novērojuši sarunu starp sporta totalizatora kompānijas SAMVO darbiniekiem, kuri sadarbojās ar šobrīd par spēļu sarunāšanu notiesāto Anti Šapinu. Sarunā norādītās personas ieteica atklāt jaunu bankas kontu uz tādas personas vārda, kas mēdz “uzvarēt likmes”. Šī persona varētu iemaksāt minētajā kontā 100 000 ASV dolāru (91 000 eiro) depozītu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka minētā persona ir Krišjānis Kļaviņš. Šajā sarunā vienlaikus pieminēts, ka viņš ir basketbola komandas īpašnieks.