Komanda-haizivis, zviedru murgs Šilovs – septiņi novērojumi par spēli Latvija – Zviedrija

26/05/2023 13:16
Nokopēts
Artūrs Šilovs un Uvis Balinskis

2023. gada 25. maijā Latvijas hokeja izlase paveica to, kas iepriekš tai nebija izdevies nekad. Ar piekto mēģinājumu izdevies pārvarēt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālu, pārspējot Zviedriju ar 3:1 un iekļūt starp pasaules četrām labākajām komandām. Ja iepriekš viena uzvara par kādu no favorītiem turnīra laikā tika uzskatīta par lielu panākumu, tad Rīgā mājinieki “skalpu noņēmuši” jau trīs hokeja grandiem.

Ločmelis “atmaksā” par uzticēšanos

Izlases debitants Ločmelis šajā spēlē atklāja rezultātu. Šeit būtu vērts atgādināt, ka 19 gadus vecais uzbrucējs ar komandu izgāja visu sagatavošanas posmu un beigās tika sastāvā. Iespējams, ja tajā būtu Bļugers un Girgensons, tad jaunietim vietas arī neatrastos. Jāuzslavē izlases treneru kolektīvs – lai arī pēc debijas spēles pret Kanādu viņš divos nākamajos mačos bija 13. uzbrucējs bez spēles laika, savukārt spēli pret Norvēģiju vispār izlaida, pret Slovēniju viņš atkal parādījās laukumā. “Ja mēs ar viņu rēķināmies, tad bija jādod viņam spēlēt jau tagad, un šī ir tā spēle,” sarunā ar medijiem toreiz uzsvēra Raimonds Vilkoits.

Vai kāds gaidīja, ka viņš savus pirmos vārtus pasaules čempionātā gūs ceturtdaļfinālā? Noteikti daudz tādu nebija, taču šī pasaules spēcīgākajiem ir viena īpašība – atrasties īstā laikā un īstā vietā. Gribētos cerēt, ka šis gols ne tikai palīdzējis Latvijas izlasei rakstīt vēsturi, bet arī palīdzēs pašam Ločmelim piesaistīt sev lielāku uzmanību no skautiem, kuri šajā turnīrā ir lielā daudzumā.

Komanda-haizivis

Jau iepriekš redzējām, ka Latvijas izlase ir komanda ar raksturu. Taču, kad runa bija par līdzīgām spēlēm, bieži vien tika piedzīvoti zaudējumi ar vienu vārtu starpību. Šajā turnīrā viss ir pavisam savādāk, un gan jau, ka daudz ko devusi arī treneru kolektīva “atsvaidzināšana”. Tomēr viss tāpat ir un paliek pašu spēlētāju rokās. Un, ja agrāk pēc izlaistas vadības jau praktiski bija jāsamierinās, ka vēlāk tiks ielaisti vēl vieni vārti, tad šajā turnīrā komanda demonstrē, ka pēc ielaistiem vārtiem seko gūtie vārti.

Tas pats bija arī pret Zviedriju. Ielaidām vārtus un uz piecām minūtēm palikām mazākumā? Tas nekas, trešajā periodā iemetīsim golu, un pēc tam vēl vienu – tā lai ir drošāk. Killera instinkts, haizivis raksturs – to var saukt kā gribam, bet fakts ir tāds, ka pret Zviedriju šī īpašība tika nodemonstrēta perfekti.

Neaizvietojamu nav?

Es labi atceros gaisotni pirms pasaules čempionāta, kad skaitījām, kurš nevarēs palīdzēt. Atteica Elvis Merzļikins un Zemgus Girgensons, par Teodoru Bļugeru jau tobrīd bija skaidrs, ka viņš spēlēs Stenlija kausā un to, ka šis varētu būt ilgtermiņa pasākums. Nebija skaidrības par Rūdolfa Balcera pievienošanos, jo uzbrucējs bija aizņemts Amerikas hokeja līgas (AHL) “play-off” turnīrā.

Tagad ik pa laikam parādās domas, ka varbūt arī labi, ka šoreiz šis trio nav varējis palīdzēt. Jo it kā pēc loģikas ar meistarīgākiem spēlētājiem arī rezultāti varētu būt labāki, bet… Maiņas nesaliktos tā, kā tas tika saliktas, Batņa nedotos laukumā pagarinājumā spēlē pret Čehiju, un šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi ilgi.

Kad līderi neiemet

Jau iepriekš pieminētais Ločmelis, kurš atklāja rezultātu laukumā pavadīja deviņas minūtes un 56 sekundes, kas ir ceturtais mazākais laiks komandā. Otro vārtu autors Miks Indrašis nospēlēja 11 minūtes un 40 sekundes, trīs rezultatīvo piespēļu autors un par labāko spēlētāju Latvijas komandas rindās atzītais Rihards Bukarts – 10 minūtes un 52 sekundes.

Ar abu roku pirkstiem nepietiktu, lai saskaitītu spēlētājus, kuri laukumā pavadījuši vairāk laika. Toties tik svarīgu uzvaru atnesa hokejisti, kuriem šajā modelī dažādu iemeslu dēļ atvēlēts nedaudz mazāk uzmanības. Ir tāds teiciens, ka katra “play-off” komanda ir tik spēcīga, cik spēcīga ir tās ceturtā maiņa. Un, lai arī šie vīri nav “klasiska” ceturtā maiņa, viņi parāda, ka izšķirošajos mačos jābūt arī pārsteiguma momentam, lai varētu tikt tālāk.

Šilovs kļūst par tautas varoni

Jāatzīstas, ka iepriekšējos apskatos neesmu atsevišķi izcēlis Artūru Šilovu, jo šķita, ka viņa lieliska spēle ir kaut kas pašsaprotams, lai gan nevajadzētu aizmirst, ka 22 gadus vecajam vārtu vīram tas ir tikai otrais pasaules čempionāts. Līdzjutēji talantīgo jaunieti uz rokām nest bija gatavi arī pēc iepriekšējām spēlēm, bet Šilovs ar katru nākamo maču arvien vairāk apliecina savu līmeni. Pret Zviedriju viņš apturēja 40 (!) metienus, kļūstot par vienu no šī skaļa panākuma galvenajiem autoriem. Savukārt viņa miers tiek nodots arī komandas biedriem, kas kopā arī veido šo jau sešās spēlēs neuzvarēto komandu.

 

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Sporta Grams (@sporta_grams)

Mazākuma lielmeistari

Kamēr vairākums joprojām (un bieži vien pamatoti) tiek kritizēts, tad mazākums šogad ir kaut kas fantastisks. Piecas minūtes četratā pret pieciem zviedriem ir tas moments, kad kļuva pavisam skaidrs – varam uzvarēt. Un ja agrāk nācās pārmest izlases hokejistiem par nepamatotiem noraidījumiem, kuri radušies neuzmanības vai kādu citu faktoru dēļ, tad tagad par to pat īsti nav jāpārdzīvo – ja kāds arī noraidās, tad komanda šo kļūdu kopā izlabo. Tomēr aizrauties tāpat nevajadzētu.

Mājas arēnas faktors

Jebkurš sportists jums vienmēr pateikts, ka spēlēt savu skatītāju priekšā ir ļoti patīkami, un tās tas arī ir. Taču ir arī viena nianse – to enerģijas devu, kas iegūta no skatītājiem, ne vienmēr izdodas izmantot lietderīgi. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad kad fanu atbalstītā komanda pārdeg un nespēj tikt galā ar emocionālo spriedzi.

Šis gads ir īpašs, jo savu cilvēku atbalsts izmantots par visiem 100%, un Latvijas spēlēs ir krietni skaļāk nekā Somijas mačos Tamperē, kur arēna ir par vairākiem tūkstošiem lielāka nekā Rīgā. It īpaši izteikti tas bija redzams ceturtdaļfinālos, jo Latviju līdzjutēji tiešām uzlādēja – šis ir faktors, kuru neviens treneris nekādā veidā nevar iekļaut savās taktiskajās shēmās. Fanu atbalsts ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija bija pārāka par Zviedriju. Tagad būs interesanti paskatīsies, vai tāds sniegums saglabāsies, kad būs jāspēlē citur. Skaidrs, ka arī Somijā būs daudz Latvijas fanu, tomēr šī nebūs mājas arēna.

Komentāri

  • Anonymous
    26/05/2023 18:07

    bļāviens nu! ir tak 2023 gads

Komentāri ir slēgti

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām