Korejieši pēc 12 gadu pārtraukuma zem viena karoga, krievi – pirmoreiz bez sava
Pēc 12 gadu pārtraukuma Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā zem viena karoga iznāca gan šīgada spēļu rīkotājvalsts Dienvidkoreja, gan joprojām naidīgu pozīciju ieturošā Ziemeļkoreja, kas uz šīm spēlēm piekrita nosūtīt 22 atlētus. Abas valstis atklāšanas parādē kopā soļoja arī 2000. un 2004. gadu Vasaras Olimpiskajās spēlēs Sidnejā un Atēnās, kā arī 2006. gada Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanā Turīnā. Pēc tam attiecības abu valstu starpā kārtējo reizi saasinājās, abām rodot līdzīgu kompromisu vien 2011. Āzijas spēļu atklāšanā.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs slavēja Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kas atklāšanas ceremonijā iznāca kopēji. Apvienotā Koreju delegācija iznāca ar stilizētu karogu, kur uz balta fona apvienota šo valstu teritorija. Bahs to nosauca kā “lielisku piemēru” un olimpisko spēļu “vienojošo spēku”.
Tomēr jāatzīmē, ka viena no lielākajām Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas savstarpējām krīzēm tika piedzīvota 1988. gadā, kad Dienviskorejas galvaspilsētā Seulā tika rīkotas Vasaras Olimpiskās spēles. Tajā pat gadā Ziemeļkoreja pret saviem dienvidu kaimiņiem veica nežēlīgu teroraktu, notriecot dienvidkorejiešu aviolaineri, kurā bija 115 pasažieri.
Jāatzīmē, ka abas valstis pirms Olimpiskajām spēlēm izveidoja arī kopīgu sieviešu hokeja komandu, kura tika izveidota uz Dienvidkorejas izlases bāzes, tajā iekļaujot 12 ziemeļkorejiešu hokejistes. Sastāvā netikušās dienvidkorejiešu spēlētājas gan šo faktu uztvēra ar sašutumu. Pamatots lēmums vai nē, tomēr skaidrs, ka Olimpiskās spēles, iespējams, ir teju vienīgā iespēja Dienvidkorejas valdībai mēģināt satuvināties ar Ziemeļkoreju, kā arī tuvoties Korejas pussalas atkalapvienošanas mērķim.
Tikmēr pirmoreiz Olimpisko spēļu vēsturē bez sava karoga palikuši Krievijas atlēti. Šo var uzskatīt gan par taisnu tiesu par Krievijas valdības izveidoto un uzturēto dopinga programmu, gan likteņa ironiju – kā nekā tieši Krievija (PSRS) Olimpiskajās spēlēs teju 50 gadus liedza Baltijas valstīm startēt zem sava karoga un himnas, lielā mērā piesavinoties vairākus baltiešu sportistu panākumus sev.
SOK šīm spēlēm ir pieaicinājusi kopumā 169 krievu atlētus, kam visiem būs liegts sacensties zem sava karoga un uzvaras gadījumā klausīties savas valsts himnu. Starp šiem 169 sportistiem ir arī hokeja izlase, kas uzskatāma par Olimpiskā turnīra galveno favorīti. Jādomā, ka arī šoreiz Krievijas sporta funkcionāri sāpīgu un negaidītu zaudējumu gadījumā meklēs nemeklēs vainīgos savās rindās, bet gan starptautiskajā vidē, kas ir bijusi ierasta prakse iepriekšējās lielās sacensībās.
