Kur pazudis Kurucs?

Pasaules dižākajām mistērijām – “ko tu?” un “kur paliek klēpis, kad piecelies kājās?” – NBA basketbola cienītāju vidū pievienojusies vēl viena aktuāla mīkla – kas vainas Rodionam Kurucam? Rodions regulārajā sezonā Bruklinas “Nets” sastāvā līdz šim laukumā devies vien desmit spēlēs, un ieraksts par Kuruca pievienošanos NBA Attīstības līgas komandai Longailendas “Nets” Twitter sienu rotājis jau trīs reizes. Lai noskaidrotu, kur situācijai aug kājas, jāķeras šķetināt vairāku aspektu kopumu, kas šobrīd savijušies Rodionam nelabvēlīgā kamolā.

Zīlēšana statistikas datos

Ja augstāk attēlotajām statistikas rindām būtu jāpiešķir sezonas gada skaitļi, balstoties tikai un vienīgi uz intuīciju, tad diez vai kāds šo uzdevumu izpildītu pareizi. Rodiona pieredze NBA un statistikas rādītāji šobrīd diemžēl ir apgriezti proporcionāli. Vai spēles laika samazinājums varētu būt skaidrojams ar kādu no tabulā redzamajiem skaitļiem?

Ir skaidrs, ka, salīdzinot reālos absolūtos skaitļus, nav iespējams izdarīt korektus secinājumus par sniegumu punktu, atlēkušo bumbu un citu galveno statistikas rādītāju departamentā drastiski atšķirīgā spēles laika dēļ. Tādēļ jāņem talkā vēl viena tabula, proti, Kuruca statistikas rādītāji, kas projicēti iedomātam 36 minūšu spēles laikam, tādējādi, izņemot no vienādojuma spēles laika atšķirību.

Problēmas pamatos

Pirmā lieta, kas duras acīs, ir kopējā metienu precizitāte no spēles – tikai 39,1% (3,3 – 8,4). Galvenais iemesls šādai atšķirībai ir tieši Rodiona metienu izvēle, jo acīgākie pamanīs, ka trejaču precizitāte pat ir uzlabojusies – 42,9% (1,1 – 2,5). Ja aizvadītajā sezonā Kurucs 41% no visiem saviem metieniem izpildīja no tālās distances, tad šogad tie ir tikai 30%. Pārējie 70% no Rodiona metieniem bijuši no tuvākas distances ar gaužām zemu precizitāti.

Bēdīgāku visu situāciju padara fakts, ka gandrīz visi, izņemto vienu, Rodiona divpunktu metieni bijuši tiešā groza tuvuma, no groza apakšas. 40% ir nepiedodami zema realizācijas precizitāte, jo līgas vidējais rādītājs šādiem metieniem ir 57%. 

Kamēr esam šeit, jāizceļ arī problēmas ar soda metieniem. Lai arī kopējais izpildīto soda metienu skaits bijis vien astoņi (NBA – seši, Attīstības līgā – divi), tendence nav iepriecinoša – trāpīti vien četri no tiem jeb 50%. Aizvadītajā NBA sezonā Kurucs realizēja 78% soda metienu. 

Pirmkārt, nespēja ar adekvātu precizitāti realizēt spēles augstākās atdeves metienus (viens divpunktu metiens no groza apakšas vidēji dod 1,14 punktus, viens ceļojums uz soda metienu līniju, lai izpildītu divus soda metienus, vidēji dod 1,54 punktus, bet viens trīspunktu metiens – 1,08 punktus) pati par sevi vērtējama kā slikta zīme, otrkārt, bieži vien šāda tendence liecina arī par problēmām mentālajā frontē – nepārliecinātība, satraukums. Protams, tā ir tikai spekulācija, taču, domājams, pamatota.

Kļūdas netiek piedotas

Ja aizvadītajā sezonā “Nets” bija jauks zaļas komandas, kas sasniegusi vairāk, nekā cerēts, stāsts, tad pēc, iespējams, vasaras skaļākā darījuma – Kevina Duranta un Kairija Ērvinga pievienošanās Ņujorkas mazajai māsai – komandai izvirzīti pavisam citi mērķi un atbildība. 

Pagājušajā gadā Rodiona pozīcijā galveno konkurenci sastādīja Džareds Dadlijs un Rondijs Holiss-Džefersons, kas nav spēlētāji, ko var atļauties spēlēt vidēji 30 un vairāk minūtes spēlē, taču šogad konkurence kļuvusi daudz spriganāka un rotācijas mazāk avantūristiskas.

 Tā rezultātā, kā intervijās izteicies “Nets” galvenais treneris, garantētās 20-25 minūtes, kuru laikā bija iespējams kļūdīties, pārtapušas par minūtēm, kas jāpelna ar smagu darbu un pareizu rīcību laukumā, nepieļaujot kļūdas, cīnoties par atlēkušajām bumbām un strādājot aizsardzībā. 

Kā Rodionam veicas ar šo uzdevumu izpildi? Dažādi.

Atlēkušo bumbu departamentā situācija izskatās labi. Kurucs šogad, kamēr atradās laukumā, spējis salasīt 11,6% (salīdzinot ar 10% pagājušajā sezonā) no pieejamajiem rebīšiem. Projicējot potenciālās bumbas uz 36 minūtēm spēles laika, Rodions savāktu par 1,2 bumbām vairāk nekā aizvadītajā sezonā.

Ja paskatāmies, kā sokas ar bumbas drošību, tad mazliet pat nākas sakaunēties Rodiona vietā. Šogad deviņas minūtēs spēles laika Rodions kļūdās vidēji 1,2 reizes, kas ir tikpat daudz cik aizvadītajā sezonā, spēlējot vidēji 20 minūtes spēlē. Rodiona kļūdas procents uz 100 izspēlēm šogad ir 31,9%, pagājušajā sezonā – 13,6%. 

Kļūdu iemesli: trīs nostaigāti, četras pazaudētas bumbas, divi sodi uzbrukumā, trīs kļūdas piespēlēs.

Kenija Atkinsona “kā nopelnīt minūtes” kritēriji: 1 no 2

Pat ērā, kurā pieejami dati par to, cik ātri spēlētājiem aug nagi, novērtēt un izteikt aizsardzības pienesumu skaitļos ir ļoti sarežģīti. Skatīties tikai uz bloķētajiem metieniem, pārtvertajām bumbām vai aizsardzības atlēkušajām bumbām ir novecojis piegājiens. 

Šajā vasarā FiveThirtyEight.com ir radījuši vienu no labākajiem spēlētāju ietekmes uz spēli mērīšanas algoritmiem – RAPTOR. Paturot prātā Rodiona minimālo spēles laiku, kas jebkurus datus padara trokšņainākus, RAPTOR tomēr saka, ka Rodiona šīs sezonas pienesums aizsardzība bijis pozitīvs.

Vidēji spēlē Kurucs izpelnās 1,4 piezīmes aizsardzībā, kas arī relatīvi pret spēles laiku ir mazliet vairāk nekā aizvadītajā sezonā.

Kopumā grūti apgalvot, ka spēle aizsardzībā ir Rodiona klupšanas akmens šogad, ņemot vērā, ka viena no “Nets” galvenajām aizsardzības problēmām ir nespēja nosegt pikenrola uzbrukumus, kas primāri ir Džereta Alena un Deandrē Džordana uzdevumi. Aizsardzībā “Nets” ielaiž 0,99 punktus uz vienu pikenrola uzbrukumu, kad to noslēdz spēlētājs ar bumbu (nevis garais). Tas ir sliktākais rādītājs līgā. “Nets” šādā veidā vidēji spēlē ielaiž 26,1 punktu (30. vieta līgā).

Kenija Atkinsona “kā nopelnīt minūtes” kritēriji: 2 no 3

Basketbols ir attiecības un politika

Jāatzīst, ka Rodiona nespēja iejusties uzbrukumā pamatīgi sit pat “Nets” kopējo efektivitāti. Taču, domājams, jebkurš atzīs, ka uzbrukumā ļoti svarīga ir komandas ķīmija, kuras nostiprināšanu un attīstīšanu ir grūti iedomāties, ja netiec pie spēles laika. 

Rodiona gadījumā ķīmija šogad ir jāveido pavisam no jauna, jo aizvadītajā sezonā viens no aspektiem, kas izcēlās “Nets” spēlē, bija tieši Diandželo Rasela un Rodiona sadarbības. 

Aizvadītajā sezonā 45% no visām rezultatīvajām piespēlēm, ko saņēma Kurucs, nāca tieši no D’Andželo Rasela – kopā 62. Nākamais biežākais piespēlētājs bija Spensers Dinvidijs, kas Rodionam atdeva 20 rezultatīvas piespēles. Kopumā Rasels sezonas laikā Rodionam piespēlēja 279 reizes, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā tuvākais sekotājs Dinvidijs – 154 reizes.

Tā ir būtiska izmaiņa, kas ar Kairija ierašanos Bruklinā ir kaitējusi Kuruca iespējām parādīt labāku spēli. Rodions no Kairija šogad nav saņēmis nevienu rezultatīvu piespēli un tikai 4 piespēles kopumā.

Konkurence

Lai objektīvi novērtētu Kuruca šķidrās spēlēšanas pamatojumu, jāapskata arī konkurence par vietu rotācijā. Ja aizvadītajā sezonā tie bija tādi vīri kā jau pieminētie Džareds Dadlijs un Ronda Holiss-Džefersons, tad šogad tie ir pavisam citi personāži. 

Jāizceļ fakts, ka aizvadītajā sezonā Atkinsona spēles plānā Rodions trešdaļā gadījumu pildīja trešā numura jeb vieglā uzbrucēja pienākumus, bet pārējo laiku aizvadīja spēka uzbrucēja jeb ceturtā numura pozīcijā. Šogad Rodions savus darba pienākumus veic tieši ceturtā numura pozīcijā.

Vislielāko ietekmi uz Kuruca spēles laiku atstājis vasarā piesaistītais spēka uzbrucējs Torīns Prinss, kas no Atlantas “Hawks” Bruklinā nonāca maiņas darījuma rezultātā. Ja sākotnēji tas pamatā tika uzskatīts ar naudas jautājumu, maiņas darījuma rezultātā atbrīvojoties no Alena Kreiba 18 miljonu (sezonā) līguma, tad pēc oktobra beigās parakstītā 29 miljonus vērtā divu gadu pagarinājuma ir skaidrs, ka ar Prinsu komandā rēķinās. 

25 gadus vecais Prinss vidēji spēlē laukumā pavada 30 minūtes spēlē un savu pienesumu atzīmē ar 13 punktiem, 5,9 atlēkušajām bumbām, 1,7 rezultatīvām piespēlēm un tikai vidēji 2,2 kļūdām. Arī Prinsa spēja vidēji spēlē 6,9 izmestos tālmetienus realizēt ar 40% precizitāti Rodiona spēles laikam pavisam noteikti nepalīdz. Kad Prinss atrodas laukumā, “Nets” gūst par 11 punktiem uz 100 uzbrukumiem vairāk, nekā Prinsam atrodoties uz soliņa. Torīns ir īsts darba zirgs, šī apzīmējuma labākajā nozīmē, kas krietni atvieglo Kenija Atkinsona dzīvi.

Bet, ja paskatāmies uz rezervēm, vai tiešām otrgadnieks Džanans Musa, kas ar 16 minūtēm vidēji spēlē pilda rezervista lomu spēka uzbrucēja pozīcijā, ir labāka izvēle pār Rodionu Kurucu? Musa sev atvēlētajā spēles laikā vidēji gūst 5,4 punktus, savāc 2,9 atlēkušās bumbas un rezultatīvi piespēlē mazliet vairāk par 1 reizi spēlē. Šādu statistisko pienesumu Musa piegādā gandrīz divas reizes lielākā spēles laikā nekā Rodionam. Musas efektīvā metienu precizitāte (eFG%) ir tikai 38% (līgas vidējais rādītājs ir 52%), realizējot vien 18% no saviem 2,7 izmestajiem trīspunktu metieniem vidēji spēlē. 

Nav jābūt basketbola ģēnijam, ka, vienkārši ļaujot vairāk spēlēt un atgriezties savā līmenī būtiskajos statistikas rādītājos (FT%, FG%, TOV), Rodions spētu sniegt lielāku pienesumu komandai.

Vai tiešām tikai basketbols ir vainīgs pie tā, ka Rodionu laukumā redzam mazāk, nekā varētu vēlēties? 

Domājot par nākotni, jāatceras, ka nākamajā sezonā laukumā atgriezīsies Kevins Durants, kuram rezervēta ceturtā numura pozīcija pamatsastāvā. 

Temīdas (at)svari

Rudens sākumā pastnieks piegādāja ziņu par to, ka Rodions Kurucs ir arestēts, pamatojoties uz apsūdzībām par uzbrukumu draudzenei 2019. gada vasarā. Šobrīd joprojām norit izmeklēšanas process, un pēc vizītes tiesā 19. novembrī nākamais datums, kad Rodionam būs jāstājas soģa priekšā, nozīmēts 2020. gada 8. janvāri, kas ir tieši starp “Nets” mājas spēlēm pret “Thunder” (6. janvārī) un “Heat” (10. janvārī).

Bruklinas “Nets” uz situāciju reaģējuši diplomātiski, paužot, ka atbalstīšot Rodionu, ja tas būs nepieciešams, taču pārliecinoši nenostājoties Rodiona pusē, līdz tiesa sniegusi savu verdiktu. Tikai Rodions pats zina, kādu ietekmi šādi negatīvi pavērsieni atstājuši uz viņa spēli, taču grūti iedomāties, ka tas kaut nedaudz traucē parādīt savu labāko sniegumu. 

Šī, protams, ir tikai mana spekulācija, taču uzskatu, ka arī “Nets” vadība un Atkinsons radušos situāciju nav pavisam distancējuši no basketbola. Tā vien šķiet, ka attieksme un attiecības rezultātā ir pasliktinājušās, kas atspoguļojas uzticības kredīta kritumā. Rodions tomēr nav Porziņģa kalibra spēlētājs, kura gadījumā komanda var dubultot morāli pagriezt mazliet skaļāk, jo viņa pienesums basketbola laukumā ir pārāk vērtīgs komandas biznesam. Komandas aizstāvībai jāatzīst, ka Rodiona tiesas procesa dēļ komandas vārda regulāra parādīšanās presē neglaimojošā gaismā varētu būt nepatīkama. 

Cerība

Šis ir tikai otrais gads Rodiona pirmajam četru gadu līgumam līgā, kas ir “Nets” ļauj nesteigties un par situāciju nesatraukties. “Nets” nav spiediena dot Rodionam lielāko spēles laiku vai iesaistīt viņu kādā maiņas darījumā, kas šobrīd, visticamāk, nestu neadekvāti zemu atdevi. Kurucs šobrīd atrodas purgatorijā, no kura viņu izvest varēs tikai smags darbs un laiks.

Rodionam nāksies sakost zobus un darīt labāko, ko ar sev atvēlētajām minūtēm var izdarīt, spēlēt vienkāršāk un izcelt savas stiprās puses, nemēģinot kļūt par Dreimondu Grīnu, kā arī cerēt uz kādu veiksmīgu ārējo apstākļu sakritību. Nevajag bēdāties par Rodiona regulārajiem ceļojumiem uz NBA Attīstības līgu, jo spēles prakse zemāka līmenī ir labāka par soliņa sildīšanu augstākajā līmenī. Kā arī faniem vajadzētu pārskatīt ekspektācijas, saprotot, ka iepriekšējais gads Kurucam izvērtās krietni produktīvāks, nekā no viņa līmeņa pirmgadnieka varēja un bija loģiski sagaidīt.