“Kurbada” aiziešana, uzticība Elvim, “Dinamo” restarts – kāds bija 2020. gads Latvijas hokejā?

31/12/2020 10:52

Aizvadītais gads bija īpašs visās jomās. Covid-19 pandēmija stipri ietekmēja arī hokeja sabiedrības plānus, tomēr gada beigās šķiet, ka viss nemaz nebija tik slikti, jo vietējā hokejā notika daudz kas interesants. “Sportazinas.com” piedāvā atskatīties uz 2020. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas hokejā.

“Kurbads” ne bez skandāla pamet “Optibet” hokeja līgu

Koronavīruss liedza iespēju aizvadīt līdz galam valstu čempionātos visā Eiropā, un Latvija nebija izņēmums. 12. martā valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, savukārt OHL pamatturnīrā nenotika pēdējā spēle starp “Olimp” un hokeja skolu “Rīga”, jo, sekojot Rīgas domes noteiktajiem ierobežojumiem, uz to neierādās jaunie rīdzinieki. Sākotnēji “Olimp” piešķīra tehnisko uzvaru un šai vienībai kopā ar “Kurbadu” bija pa 56 punktiem, tomēr līgas debitante ieņēma pirmo vietu, ņemot vērā papildus rādītājus.

Pret šo lēmumu protestēja “Kurbada” pārstāvji un lietā iesaistījās arī Latvijas hokeja federācijas (LHF) Disciplinārlietu komisija. Likmes bija augstas, jo pēc “play-off” maču atcelšanas, pirmās vietas ieguvējai pasniedza ne tikai kausu par uzvaru OHL pirmajā posmā, bet arī tiesības pārstāvēt Latviju starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) rīkotajā Kontinentālajā kausā (tobrīd nebija zināms, ka vēlāk turnīru atcels).

Uzreiz pēc LHF lēmuma par pirmās vietas piešķiršanu olimpiešiem, “Kurbads” paziņoja par aiziešanu no OHL. “Ir pienācis laiks atvilkt elpu, saprast prioritātes un sagaidīt jauno revolūciju – vai nu sevī pašā, vai sistēmā kopumā,” uzrakstīja kluba īpašnieks Andis Pikāns. “Septiņas sezonas esmu kāpis augstā kalnā un divas reizes esmu nokļuvis līdz virsotnei. Šo skatu un sajūtu, es nekad neaizmirsīšu un zinu, ka reiz gribēšu tur atgriezties.”

“No hokeja “Kurbads” pavisam noteikti nepazūd – tieši pretēji. Ir laiks pievērst visu enerģiju jaunajai paaudzei, jo tieši viņiem šobrīd tā ir nepieciešama un viņi to hokejam atdos atpakaļ ar uzviju,” turpmāko uzsvaru uz savas sporta skolas audzēkņiem pasvītroja Pikāns. “Viņi ir tīri, un viņiem mirdz acis. Es to zinu, jo katru dienu to redzu. Arī mani īstie cīņu biedri paliks man blakus un iemācīs jaunajiem tās vērtības, par kurām mums ir mācījis pats Kurbads.”

Vēlāk Pikāns atklāja, ka viņa vadītajai organizācijai ir dažāda izpratne par vērtībām ar LHF, pieminot, ka vēl viens iemesls slēpjas finansiālajā krīzē. Latvijas čempionātu pameta viena no spēcīgākajām komandām, kuras kontā seši fināli un divi čempiontituli.

HK Kurbads, sportazinas.com

“Kurbads” hokejisti | Foto: hkkurbads.lv

Girgensons un Merzļikins paraksta jaunus līgumus ar NHL klubiem

Elvja Merzļikina debija NHL vienībā Kolumbusas “Blue Jackets” nebija veiksmīga – ielaisti septiņi vārti pret Teodora Bļugera pārstāvēto Pitsburgas “Penguins”. Arī sezonas turpinājumā latvietis neizskatījās tik pārliecinoši, kā esam pieraduši viņu redzēt Šveices “Lugano” un Latvijas izlases sastāvā. Elvis turpināja cītīgi strādāt un vienā brīdi bija gatavs pat atgriezties Šveicē, tomēr visu mainīja komandas pamatvārtsarga Jonasa Korpisalo trauma – gadumijā Merzļikinam stājoties vārtos, komanda beidzot uzvarēja, latvietis atguva pārliecību un par viņu atbilstību NHL vairs nebija šaubu.

Kopā savā pirmajā sezonā pasaules spēcīgākajā līgā Merzļikins laukumā gāja 33 pamatturnīra mačos, kuros viņš atvairīja 92,3% metienu un vidēji ielaida 2,35 ripas. Merzļikina kontā piecas sausās spēles. Ar latvieti vārtos “Blue Jackets” tika pie 13 panākumiem, kvalificējoties izslēgšanas turnīram. Covid-19 pauzes laikā Merzļikins laiku lieki netērēja, parakstot divu gadu līgumu par astoņiem miljoniem dolāru. “Tagad Merzļikinam ir jāspēj pāriet nākamajā līmenī,” darījumu komentēja Kolumbusas ĢM Jarmo Kekalainens.

Pie jauna līguma tika arī Bufalo “Sabres” uzbrucējs Zemgus Girgensons, kurš pirmo reizi kopš 2014./2015. gada sezonas iemeta vairāk nekā desmit vārtus – 12, kopā sakrājot 19 rezultativitātes punktus – labākais rezultāts piecu gadu laikā. Latvietis vienojās par trīs gadu sadarbību un 2,2 miljoniem katrā sezonā, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā viņš pelnīja iepriekš. “Es nezinu iemeslu, kādēļ viņi parakstīja Zemgu, kuru mierīgi varēja aizvietot,” pārliecināts “The Athletic” apskatnieks Džons Vols. Girgensonam tā būs astotā sezona NHL.

Elvis Merzļikins, sportazinas.com

Elvis Merzļikins un Niks Folinjo | Foto: Russell LaBounty-USA TODAY Sports

“Dinamo” (neveiksmīgs) restarts

2020./2021. gada Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionātu Rīgas “Dinamo” sagaidīja ne tikai ar optimismu, bet arī ar vizuālās identitātes maiņu. Komandai mainījās logo, forma kļuva mūsdienīgāka. “Ideja radās kolektīvā. Izveidojām darba grupu, kas pie tā strādāja ilgāk nekā gadu – tika pieaicināti gan mūsējie, gan ārzemnieki – šis nu ir rezultāts,” teica kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Pārmaiņas skara ne tikai spēlētāju kreklus, bet arī kluba struktūru – par galveno treneri un ģenerālmenedžeri tika iecelts Pēteris Skudra, un drīz komanda sāka parakstīt spēlētājus. “Man šī nav vienkārši nākamā darba vieta,” teica ambiciozs speciālists. “Pa dienu es tiekos ar latviešu spēlētājiem, kas ir prioritāte, un strādāju arī ar eiropiešiem, bet pa nakti risinās darbs ar ziemeļamerikāņiem. Strādāju kādas 20 stundas diennaktī,” ikdienu iezīmēja treneris, kurš atklāja mērķi – sasniegt “play-off”.

Vārdos viss izklausījās skaisti, bet realitātē viss sanāca krietni skarbāk. Piespiedu karantīnas Covid-19 dēļ, vārtsargu problēmas, Skudram tipiska spēlētāju rotācija un pēkšņa kursa maiņa sezonas vidū noveda pie tā, ka 2021. gadu “Dinamo” sagaida tur, kur jau esam pieraduši to redzēt pēdējos gados – pēdējā pozīcijā Rietumu konferencē. Sešas uzvaras 39 mačos, 35 punktu deficīts līdz “play-off” zonai – šķiet, ka, pat ja šosezon nebūtu aizlieguma skatītājiem klātienē vērot mačus “Arēnā Rīga”, Latvijas klubs tāpat uzstādītu apmeklētības antirekordu.

Pēteris Skudra

Pēteris Skudra | Foto: Kaspars Volonts/Rīgas “Dinamo”

Izlase izcīna Vācijas kausu un atgriež cerību

Tā sanāca, ka koronas ērā Latvijas izlase kļuva par vienu no tām nedaudzām valstsvienībām, kurai bija iespēja izmēģināt savus spēkus starptautiskajās sacensībās – Vācijas kausā. Šis turnīrs kļuva par pirmo kopš februāra izlašu pauzes, kurā spēlēja nevis klubi, bet izlases. Lai arī daži žurnālisti pauda kritiku LHF virzienā par to, ka Covid-19 izplatības laikā tā pakļauj riskam spēlētāju veselību, paši hokejisti gan bija priecīgi atkal uzvilkt mugurā formu ar uzrakstu ar Latvijas reģionu ģerboņiem.

Novembrī Arta Ābola vadībā “bezdarbnieku” un OHL hokejistu veidotā komanda “Deutchland Cup” sāka ar uzvaru pār Vācijas U23 izlasi – 4:2, tad sekoja neveiksme pret Vācijas pieaugušo valstsvienību – 0:2. Šāda bilance ļāva komandai iekļūt finālā, kurā Latvija revanšējās mājiniekiem – 3:2 papildlaikā, kas nozīmēja uzvaru visā turnīrā un izcīnīto kausu. “Federācija lūkoja palīdzēt hokejistiem bez spēļu prakses, tā kā šis mērķis noteikti ir sasniegts. Otrs – garantētas bija tikai divas spēles, bet uzdevums bija aizvadīt trīs mačus. Protams, beigās vēl papildu bonuss, uzvarēta Vācijas izlase un izcīnīts kauss,” turnīra gaitu komentēja Ābols.

Spēlēšana izlase rindās palīdzēja dažiem hokejistiem atgūt pārliecību un beidzot atrast darbu. Vācijas kauss bija svarīgs ne tikai hokejistiem, bet arī līdzjutējiem – tādējādi viņiem tika dota cerība, ka pasaules hokeja ierasta kārtība pakāpeniski atgriežas. Decembrī Latvijai bija plānoti vēl divi turnīri – viens Polijā, un otrs Šveicē. Abi tika atcelti, taču arī no viena turnīra valsts izlase noteikti ieguvusi visai daudz.

Mārtiņš Karsums

Mārtiņš Karsums ar kausu | Foto: LHF

Spekulācijas par 2021. gada pasaules čempionātu

2017. gada maijā Latvija saņēma tiesības rīkot 2021. gada pasaules čempionātu. Tiesa, ne vienatnē, bet kopā ar Baltkrieviju, vēl jo vairāk – pusfināliem un finālam bija jānotiek tieši kaimiņzemē. Uzreiz sākās abu valstu pārstāvju darbs, lai turnīru organizētu pēc iespējas labāk. Lai arī 2020. gada PČ tika atcelts, nākamajam turnīram tāds liktenis vairs nedraudēja, bija skaidrs, ka tas notiks, ar skatītājiem vai bez. Turnīra norisi gan ietekmēja kas cits – prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā.

Aleksandrs Lukašenko saņēma ap 80% no visām balsīm, opozīcija uzskatīja, ka rezultāti ir falsificēti, un kopš augusta valstī norisinās protesta akcijas, kuros policija pielieto spēku pret cilvēkiem. Netiek žēloti arī profesionālie sportisti, kuriem pietiek drosmes izteikties pret Lukašenko. Ar laiku varas iestāžu metodes kļuva arvien nežēlīgākas, kas piesaistīja cilvēktiesību organizāciju, bet vēlāk arī Eiropas Parlamenta uzmanību.

Sākotnēji LHF retorika bija tāda, ka turnīrs tiek rīkots nevis kopā ar Baltkrieviju, bet sadarbībā ar IIHF, ar kuru Latvijai ir līgums par viena grupu turnīra un divu ceturtdaļfinālu aizvadīšanu. Vēlāk Latvijas pusei kļuva arvien grūtāk izlikties, kā kaimiņzemē nekas nenotiek. Spiediens pieauga, ministru prezidents Krišjānis Kariņš izteicās, ka Latvija neesot gatava organizēt turnīru kopā ar otro pusi, savukārt incidents ar Baltkrievijas hokeja dzīves vadītāju Dmitriju Baskovu, kurš pēc baltkrievu mediju informācijas bija klāt incidentā, kurā dzīvību zaudēja viens no opozīcijas aktīvistiem, lika mainīt savu nostāju arī LHF.

IIHF prezidents Renē Fāzels gan nenogurst atkārtot, ka viņš centīsies darīt visu, lai turnīrs notiktu paredzētajā vietāss. Tiesa, Šveices mediji vēsta, ka turnīra liktenis jau ir nolemts un tuvākajā laikā Fāzels dosies uz Minsku, lai personīgi paziņotu Lukašenko par čempionāta atņemšanu Baltkrievijai. IIHF apsolījusi LHF sniegt atbildi līdz 11. janvārim.

Jebkurā gadījumā, ir viens jautājums, kur notiks otrās grupas mači. Latvijā nav otrās arēnas, līdz ar ko ir divi varianti – Baltkrievijas mači tiek pārcelti uz citu valsti, vai arī Latvijā kāda no mazajām arēnām tiek pielāgota PČ vajadzībām.

Renē Fāzels, sportazinas.com

Renē Fāzels | Foto: NHL/Getty

Pieslēgties

Dienas fokusā

04/03/2021 09:43

Piecas kļūdas, no kurām Skudra varēja izvairīties

Vakar Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Rīgas “Dinamo” paziņoja par sadarbības izbeigšanu ar latviešu speciālistu Pēteri Skudru. Treneris, kurš Latvijas galvaspilsētā ierādās kā glābējs, bija spiests strādāt diezgan ekstrēmos apstākļos…