Laimīgās lozes un “ieberzieni” – aizvadītās desmitgades NBA drafta pirmo numuru tops

Entonijs Deiviss, Džons Vols un Entonijs Benets
Entonijs Deiviss, Džons Vols un Entonijs Benets

Šogad Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) drafts pēc visu laiku dīvainākās sezonas risināsies tikai 18. novembrī jeb laikā, kad normālā situācijā nupat būtu sākusies jaunā sezona.

Ar šo draftu iesāksies jauna desmitgade, kuras laikā tiks izraudzīti virkne jauno talantu un kurā, tāpat kā iepriekšējā, būs dažādi stāsti un pavērsieni. Līdz ar to pirms tās sākuma ir vērts apskatīt aizvadītās desmitgades NBA draftu pirmos numurus.

Viņu karjeras ir bijušas dažnedažādas – cits spējis triumfēt čempionātā, cits saņēmis maksimālo līgumu, bet vēl kāds karjeru NBA pabeidzis jau 23 gadu vecumā. Situācijas ir bijušas gan katastrofālas, gan arī fantastiski veiksmīgas.

1. Entonijs Deiviss (2012) – Ņūorleānas “Pelicans”

Lai arī viņš nav izcīnījis nevienu NBA trofeju, tomēr Deiviss ir septiņkārtējs Zvaigžņu spēles dalībnieks, kurš četras reizes iekļuvis NBA simboliskajās izlasēs un tikpat reizes pabijis labāko aizsardzības spēlētāju simboliskajās izlasēs. Neviens garais spēlētājs basketbolā nespēj pieturēt bumbu tik prasmīgi kā viņš. 208 centimetrus garais Deiviss ir dinamisks uzbrukumu noslēdzējs, kurš punktus spēj gūt gan no groza apakša, gan arī tālākas distances. Viņš ir praktiski nenosedzams spēlētājs, kurš ir draudīgs gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, par ko liecina arī fakts, ka viņš trīs sezonas bijis NBA labākais metienu bloķētājs. Kad NBA ienāca Kristaps Porziņģis, viņš savas spēles stila dēļ nereti tika salīdzināts tieši ar Deivisu.

2. Kairijs Ērvings (2011) – Klīvlendas “Cavaliers”

Viņš tiek saukts par “toksisku” spēlētāju, kurš radot problēmas visās komandās, kurās nonāk. Viņš nespēja aizvest Bostonas “Celtics” līdz finālsērijai, kā arī Bruklinas “Nets” ar viņu laukumā vairāk zaudē nekā uzvar. Ērvings reiz pat ir izteicis pieņēmumu, ka planēta Zeme varētu būt plakana… Tomēr viņš ir vienīgais pirmais numurs no aizvadītās desmitgades, kurš līdz šim brīdim spējis triumfēt NBA, turklāt jāatzīmē, ka viņš spēlēja nozīmīgu lomu Klīvlendas “Cavaliers” titula izcīnīšanā 2016. gadā. Šīs finālsērijas septītajā spēlē Ērvings 53 sekundes līdz spēles beigām realizēja aukstasinīgu tālmetienu, panāca 92:89 un palīdzēja “Cavs” triumfēt turnīrā. Šo epizodi, runājot par viņa izcilību, turpina pieminēt līdz pat šim brīdim. Ērvinga bumbas pieturēšanas prasmes, iespējams, ir labāko desmitniekā NBA vēsturē. Viņš ir seškārtējs Zvaigžņu spēles dalībnieks un divreiz ticis iekļauts simboliskajās izlasēs, tomēr, ja šobrīd mums ir jāizvēlas, ap kuru spēlētāju būvēt komandu, lielākā daļa, visticamāk, priekšroku dos Deivisam, nevis Ērvingam.

3. (2010) – Vašingtonas “Wizards”

Pēdējo spēli NBA viņš aizvadījis 2018. gada decembrī, bet pasaules spēcīgākās līgas laukumos saspēles vadītājs atgriezīsies nākamajā sezonā. Daudzi jau ir aizmirsuši, cik veikls un atlētisks bija Vols, kā arī to, ka viņš, pateicoties savam sniegumam, nopelnīja “supermax” līgumu, kāds šobrīd NBA ir vien retajam. 2016./17. gada sezona viņam bija veiksmīgākā karjerā, jo vidēji Vols izcēlās ar 23,1 punktu, 10,7 rezultatīvām piespēlēm un 4,2 atlēkušajām bumbām regulārajā čempionātā, kā arī “play-off” viņš kopā ar Vašingtonu aizcīnījās līdz Austrumu konferences pusfinālam, kur spraigā cīņā atzina Bostonas “Celtics” pārākumu ar 3-4.

4. Karls-Entonijs Taunss (2015) – Minesotas “Timberwolves”

Joprojām par talantīgu uzskatītais Taunss vēl nav sasniedzis savu snieguma augstāko punktu, taču viņš savā piecu sezonu garajā karjerā jau paspējis vidēji sakrāt iespaidīgus rādītājus – 22,7 punktus, 11,8 atlēkušās bumbas un 1,5 bloķētos metienus. Problēma ir tāda, ka viņš spēlē konstanti zaudējošā komandā Minesotas “Timberwolves”. Viņš ir aizvadījis tikai piecus mačus izslēgšanas turnīrā un, iespējams, nākamais gads būs izšķirošais, runājot par Taunsa nākotni Minesotā. Šis klubs viņam ir piešķīris maksimālo līgumu, kā arī pozitīvi ir tas, ka basketbolistam līdz šai sezonai īsti nebija nopietnu traumu problēmu. Taunsa kādreizējais komandas biedrs Džimijs Batlers viņu un Endrjū Viginsu nosauca par bērnišķīgiem, sakot, ka viņiem neesot uzvarētāju mentalitātes. Ja šī problēma ir reāla, tad tas var būt traucēklis Taunsa talanta realizēšanai, taču šobrīd viņam joprojām ir NBA superzvaigznes potenciāls, kura atblāzmas mēs jau esam redzējuši.

5. Bens Simonss (2016) – Filadelfijas “76ers”

Ja Simonss mācētu iemest bumbu grozā ne tikai no groza apakšas, viņš, iespējams, varētu pretendēt uz augstāku vietu topā. Basketbolists vidēji karjerā sakrājis gandrīz “triple-double”, taču viņa vājā vieta ir metienu izpilde no distances. Simonsa sakarā nepamet sajūta, ka basketbolists visu karjeru atradies nepareizajā pozīcijā un, iespējams, arī nepareizajā komandā. Kādreizējais Filadelfijas “76ers” galvenais treneris Brets Brauns pirms šīs sezonas “play-off” paziņoja, ka līdz šim komandai neesot bijis pietiekami labs saspēles vadītājs, tādēļ tur spēlējis Simonoss, kuru Brauns sāka iespēlēt spēka uzbrucēja pozīcijā. Ja aizsardzības speciālists Simonss atradīs savu īsto vietu basketbolā, tad viņš var būt vēl labāks nekā ir šobrīd.

6. Zions Viljamsons (2019) – Ņūorleānas “Pelicans”

Par Viljamsona statusu nevienam nav jautājumu. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku talantīgākajiem NBA pirmajiem numuriem, taču traumu faktors runā pats par sevi. Basketbolista kājas īsti nespēj turēt viņa svaru un atlētisko spēli, kas neļauj viņam pagaidām pilnībā realizēt savu potenciālu. Zions savā NBA karjerā nospēlējis tikai 24 mačus, vidēji tiekot pie 22,5 punktiem un 6,3 atlēkušajām bumbām, kas ir elites līmeņa statistika. Viņa potenciāls ir starp trijiem četriem augstākajiem no šeit apskatītajiem basketbolistiem un Viljamsona ceļš NBA ir tikai sācies, līdz ar to ir grūti novērtēt cik patiesībā viņš ir labs. Tomēr līdz šim redzētais liek domāt, ka viņš var būt nākamā lielā zvaigzne, ja spēs izvairīties no traumām.

7. Deandrē Eitons (2018) – Fīniksas “Suns”

Eitons vienmēr ir ticis un tiks pieminēts Lukas Dončiča sakarā, jo viņš bija viens no spēlētājiem, kurš draftā tika izraudzīts augstāk par slovēni. Kamēr Dončičs ir jaunā līgas superzvaigzne, Eitons ir vienkārši augsta kalibra spēlētājs, kurš divās sezonās sakrājis 17,0 punktus un 10,7 atlēkušās bumbas vidēji spēlē. Vienu brīdi Eitons pat bija Fīniksas “Suns” rezervists, taču viņam līdzīgi kā Viljamsonam vēl viss ir priekšā. Pagaidām viņš nevar lepoties ar individuālām vai komandas balvām, taču viņš ir spējīgs būt komandas līderis. Eitons ir centra spēlētājs mūsdienu īso spēlētāju dominances laikmetā, kas viņam nekādi nepalīdz. Ja viņš spēlētu NBA deviņdesmitajos gados, viņa loma būtu daudz lielāka un Eitons būtu lielāka kalibra zvaigzne. Teju obligāta prasība NBA šobrīd ir spēja realizēt tālmetienus, taču ar šo aspektu basketbolists neaizraujas, tomēr viņš ir progresējis aizsardzības aspektā, kas ir labā zņa.

8. (2014) – Klīvlendas “Cavaliers”

Šķiet, ka Viginss spēlē NBA jau veselu mūžību, taču realitātē viņam ir tikai 25 gadi un joprojām brīva vieta progresam. Viginsa kontā ir sešas NBA sezonas, no kurām visās viņš spēlējis Minesotas “Timberwolves” līdz šosezon tika aizmainīts uz Goldensteitas “Warriors”. Viņa statistika līdz šim bijusi solīda, jo vidēji viņam regulārās sezonas cīņās ir 19,7 punkti un 4,6 atlēkušās bumbas. Viginss šo sezonu iesāka lieliski, taču tad pārcēlās uz “Warriors”, kur sagaidāms, ka viņa loma nebūs tik liela kā Minesotā. Tagad Viginsa komandas biedri būs Klejs Tompsons, Stefans Karijs un Dreimonds Grīns – iepriekš ar šādu greznību viņš nevarēja lepoties. Arī Viginss līdz šim spēlējis vājajā “Timberwolves” klubā, kur kopā ar Taunsu tā arī nespēja vest komandu pretim panākumiem.

9. Markels Fulcs (2017) – Filadelfijas “76ers”

Daudz ko Fulca sakarā pasaka fakts, ka “76ers” viņu aizmainīja vien 20 gadu vecumā pret Džonatanu Simonsu, vienu pirmās kārtas un vienu otrās kārtas izvēli draftos, ļoti agri pārtraucot ticēt spēlētāja talantam. Pirms ienākšanas NBA viņa potenciāls bija ļoti augsts, taču tad viss izmainījās. Fulcam sākās problēmas ar pleca muskuļiem, kuru dēļ viņš vairs nespēja normāli mest bumbu. Pats Fulcs atklāja, ka visu līdzšinējo NBA karjeru ir izbojājusi pleca trauma, kas viņu, visdrīzāk, ietekmējusi arī mentāli. Viņš karjeras laikā vidēji guvis 10,7 punktus un atdevis 4,6 rezultatīvas piespēles. Tas nav sniegums, kāds gaidīts no NBA drafta pirmā numura, taču Fulcam ir tikai 22 gadi un, iespējams, viņam priekšā ir spoža nākotne, bet līdz šim redzētais nepārliecina.

10. Entonijs Benets (2013) – Klīvlendas “Cavaliers”

Benetu varētu saukt arī par visu laiku neveiksmīgāko pirmo numuru NBA draftu vēsturē. Viņš pēdējo maču NBA nospēlēja 23 gadu vecumā un maz ticams, ka vēl kādreiz atgriezīsies pasaules spēcīgākajā līgā. 27 gadus vecais kanādietis ir unikāls stāsts, jo četru sezonu laikā viņš pabija četros NBA klubos, vidēji sakrājot 4,4 punktus un 3,4 atlēkušās bumbas, spēlējot 12,6 minūtes. Šāda statistika vairāk atbilst kādam nedraftētam spēlētājam, kurš atrasts Vasaras līgā. Pēc tam, kad Benets izrādījās nevajadzīgs NBA komandām, viņš devās uz ULEB Eirolīgu, kur Stambulas “Fenerbahce” sastāvā triumfēja Eiropas spēcīgākajā klubu turnīrā. Pēc tam viņš atgriezās Ziemeļamerikā, kur līdz šim pārstāvējis G Līgas klubus. Pērn viņam gandrīz izdevās atgriezties NBA, jo viņš noslēdza pārbaudes laika līgumu ar Hjūstonas “Rockets”, taču treniņnometnes laikā klubs ar viņu lauza līgumu. Benets pagaidām ir bez kluba, taču viņš var būt noderīgs kādai komandai no mārketinga un savas paša pārliecības viedokļa. Varam tikai iedomāties, kāda ažiotāžā tiktu sacelta, ja “VEF Rīga” paziņotu par līguma parakstīšanu ar kādreizējo NBA drafta pirmo numuru… Un kāpēc, lai kanādietis nepiekristu vēl vienai ekskursijai pa Eiropu, kur viņš varētu būt komandas zvaigzne?

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par