Latvijas basketbola izgāztā iespēja – kad un kur būs nākamā?

26/02/2021 12:35
Nokopēts
Latvijas vīriešu basketbola izlase

Visiem labi zināms tikko piedzīvotais Latvijas vīriešu basketbola izlases fiasko 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, tāpat arī nesenie notikumi ar sieviešu valstsvienības netikšanu uz Eiropas čempionātu. Daudz apskatīts, analizēts un vērtēts aizvadītais cikls, problēmas vadībā un sekas, taču šajā rakstā apskatīsimies tuvāko nākotni, kad un, vai būs vēl iespējams “saglābt” šo talantīgo basketbolistu paaudzi. Tuvākā lielā iespēja ir kvalificēties 2023. gada pasaules kausam, kas norisināsies Filipīnās, Japānā un Indonēzijā.

1. Priekškvalifikācija uz kvalifikāciju (2021. gada augusts)

Esam nonākuši situācijā, kad pat vieta kvalifikācijā kādā no lielajiem turnīriem ir jāizcīna. Šoreiz par 2023. gada pasaules kausu basketbolā Latvijas vīriešu valstsvienībai būs jāspēkojas ar visai neierastiem pretiniekiem. Pirmā šīs kvalifikācijas kārta uz nākamo pasaules kausu jau ir aizvadīta, kur vietu nākamajā kārtā ieguva Baltkrievija, Portugāle, Slovākija un Islande. Augustā četrām iepriekš nosauktajām izlasēm pievienosies arī astoņas “Eurobasket 2022” kvalifikācijas turnīra neveiksminieces – Latvija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Zviedrija, Dānija, Rumānija, Šveice un arī Austrija.

Visas 12 valstsvienības tiks sadalītas četrās grupās, kur katrā būs trīs nacionālās izlases. Lai Latvija iekļūtu nākamajā jeb pamatkvalifikācijas kārtā, tai būs jāiekļūst grupas labāko divniekā. Šobrīd vēl precīzi nav zināms, kad notiks vienību sadalīšana pa groziem, kā arī, kad norisināsies grupu izloze, jo nepieciešams atjaunot FIBA rangu (pēdejo reizi atjaunots 2020. gada 9. decembrī). Visus šos mačus ir paredzēts aizvadīt 2021. gada augustā.

Salīdzināšanai – Latvija FIBA rangā ieņem 27. vietu, savukārt Melnkalne atrodas pozīciju augstāk. Nākamās FIBA reitingā augstāk esošās izlases ir Islande (46. vieta), Baltkrievija (52. vieta) un Ziemeļmaķedonija (53. vieta). No šīs kompānijas viszemākajā pozīcijā ierindojas Slovākija, kura decembrī FIBA rangā ieņēma 66. vietu.

2. Pamatkvalifikācija uz 2023. gada pasaules kausu (pirmā kārta – 2021. gada novembris, 2022. gada februāris un jūnijs/jūlijs)

Šādu kvalifikāciju jau piedzīvojām, kad galvenā trenera Arņa Vecvagara vadībā izsķirošajā spēlē uzvarējām Melnkalni ar nepietiekamu punktu pārsvaru, nekvalificējoties 2019. gada pasaules kausam Ķīnā. Arī tagad kvalifikācija uz nākamo pasaules kausu tiks aizvadīta trīs logos, kuros sacentīsies 32 komandas.

Starp dalībniecēm būs astoņas izlases, kuras būs pārvarējušas priekškvalifikāciju, kā arī visas 24 “Eurobasket 2022” dalībvalstis. Pirmajā posmā valstvienības tiks sadalītas astoņās grupās pa četrām komandām, no kurām trīs kvalificēsies izšķirošajai kvalifikācijas kārtai, ņemot līdzi arī pirmajā kārtā sasniegtos rezultātus. Kvalifikācijas pirmo kārtu paredzēts izspēlēt šādos trīs logos: no 2021. gada 22. līdz 30. novembrim, no 2022. gada 21. februārim līdz 1. martam, kā arī no 2022. gada 27. jūnijam līdz 5. jūlijam.

3. Pamatkvalifikācija uz 2023. gada pasaules kausu (otrā kārta – 2022. gada augusts un novembris, 2023. gada februāris)

Pēc jau ierastās sistēmas kvalifikācijas otrajā kārtā 24 komandu starpā noskaidrosies 12 labākās, kuras dosies uz Filipīnām, Japānu un Indonēziju, lai pārstāvētu savu valsti. Otrajā kvalifikācijas kārtā tiks izveidotas četras grupas, kur katrā būs sešas valstsvienības. Rezultāti tiks ņemti līdzi no pirmās kārtas, kā arī kopumā tiks aizvadīti seši mači ar citas grupas trīs labākajām vienībām.

Tāpat kā iepriekš – scenārijs, lai tiktu uz pasaules kausu, nav sarežģītākais, tomēr jāatceras nesenie notikumi Latvijas vīriešu izlasē. Pretinieku nenovērtēšana var izdzēst pilnībā jebkādas cerības. Tāpat vienmēr jādomā par katras spēles gala rezultātu, jo, kā zināms, bieži liela nozīme ir arī punktu starpībai.

 

Pēc būtības šī ir nedaudz iepriecinoša ziņa Latvijas basketbola līdzjutējiem, jo nākamā iespēja šai “zelta” basketbola paaudzei pārstāvēt valsti kādā no lielajiem turnīriem nemaz nav tik tālu. Tomēr, lai kā arī nebūtu, jāņem vērā būtisks fakts, ka izlases potenciālie līderi nepaliek jaunāki, un 2023. gadā dažiem karjera būs jau diezgan tuvu norietam vai vismaz otrajā pusē.

Šeit var minēt dažu valstsvienības līderu vecumu 2023. gadā (finālturnīra laikā), ja izlasei izdosies kvalificēties pasaules kausa finālturnīram. Jānis Strēlnieks – 34 gadi, Dairis Bertāns – 34 gadi, Mārtiņš Meiers – 32 gadi, Mareks Mejeris – 32 gadi, Jānis Timma – 31 gads, Dāvis Bertāns – 30 gadi, Kristaps Porziņģis – 28 gadi, Rolands Šmits – 28 gadi. Protams, ka šī aina nemaz neizskatās tik bēdīgi, jo vecākajiem būs tikai 34 gadi, kas nav nekas pārsteidzošs. Tomēr pēc otrā sāpīgā zaudējuma “Eurobasket 2022” kvalifikācijā pret Bulgāriju, Strēlnieka un Bertāna aģents Artūrs Kalnītis lietotnē “Clubhouse” pavēstīja, ka, iespējams, abi aizsargi jau aizvadījuši savu pēdējo maču Latvijas nacionālajā izlasē.

Protams, ka rezultātus un spēlētāju gatavību ietekmēs dažādi apstākļi. Ja nekas būtiski nemainīsies, tad ULEB Eirolīgas pārstāvji un, protams, arī NBA basketbolisti joprojām nevarēs palīdzēt sezonas laikā spēļu logos. Varbūt, ka daži no pieminētajiem līderiem nākamajās sezonās jau būs pametuši Eirolīgu, taču šobrīd to nevar apgalvot. Lielākais jautājums un drauds līderu dalībai izlasē var būt arī traumatisms, īpaši atceroties vairākas Strēlnieka traumas pēdējos gados.

Atklāts paliek arī galvenā trenera jautājums. Protams, ka, runājot par kvalifikācijas mačiem, nav liela jēga piesaukt Eirolīgas speciālistu vārdus. Pavisam nesen Latvijas basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss izteicās, ka šobrīd tiek izskatītas ārzemju treneru kandidatūras. Tiek minēts, ka divi no kandidātiem ir turks Ertugruls Erdogans un horvāts Žans Tabaks. Treneru jautājums ir atkarīgs arī no konkrētā trenera darba vietas, pieejamības un atalgojuma.

Vēl viens interesants jautājums, zinot iepriekšējo turnīru un kvalifikāciju notikumus, kad mūsu zaudējumu kaldinātāji vairākkārt ir bijuši naturalizēti spēlētāji, iespējams, mums nevajadzētu izslēgt arī šādu variantu. Protams, ka gan LBS, gan sabiedrība, visticamāk, neatbalstītu šādu risinājumu, tomēr, kā redzams, dažām izlasēm tieši šajos FIBA noteiktajos logos tas ievērojami palīdz. Arī tam, protams, ir sarežģījumi – ja naturalizētais basketbolists spēlē ULEB Eirolīgā, viņš nevar palīdzēt šajos logos.

Jāatzīst, ka starp lielām neveiksmēm ir arī dažas pozitīvas iezīmes. Piemēram, šobrīd gan FIBA Čempionu līgas, gan valstsvienību līmenī sevi labi pierādījis Kristers Zoriks, kurš vēl ir tikai karjeras sākumā un nākotnē varētu būt noderīgs basketbolists izlasei. Nevar aizmirst, ka joprojām Latvijai ir trīs NBA un četri Eirolīgas spēlētāji, kā arī jaunie talanti Artūrs Žagars un Artūrs Kurucs, bet, vai mēs vēl kādreiz redzēsim izlasē, kopā spēlējot Porziņģi, Bertānus, Kurucus, Strēlnieku, Šmitu un Timmu, uz šo jautājumu atbildi sniegs tikai laiks…

    Pagaidām neviens nav komentējis
TOP notikumi
1
X
2
5.5
-
1.15
1.4
5.25
5.75
1.23
-
3.55
2.75
4
2.05
2.42
-
1.48
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām