Latvijas izlase Lielbritānijas gaumē – kā izskatītos valstsvienība no vietējā čempionāta spēlētājiem?

Līdz pasaules čempionāta sākumam palikušas 14 dienas un izlases vēl nesteidzas ar sastāvu paziņošanu. Uz šī fona kā izņēmums izskatās Lielbritānijas valstsvienība, kura savu pieteikumu turnīram publicēja jau pagājušajā nedēļā. Šīs valsts hokeja resursi ir visai niecīgi, un 20 no 25 spēlētājiem pārstāv vietējo čempionātu. Līdz ar to aktuāls kļuvis jautājums, kā izskatītos Latvijas izlase, ja tās sastāvs būtu jākomplektē no vietējiem spēlētājiem?

Ir viena svarīga nianse – šosezon “Optibet” hokeja līgā (OHL) spēlējuši daži hokejisti, tiesības uz kuriem piederēja Rīgas “Dinamo”. Respektīvi, ja nebūtu “Dinamo”, tad turnīrā noteikti nebūtu “play-off” vērtīgākā spēlētāja Edgara Kuldas, kā arī, iespējams, Ērika Vītola, Patrika Ozola un dažu citu spilgtu hokejistu. Šo spēlētāju esamība potenciālo OHL/Latvijas izlasi padara par spēcīgāku nekā tā varētu būt. Pieteikumā iekļausim trīs vārtsargus, astoņus aizsargus un 14 uzbrucējus.

Vārtsargi

Ēriks Vītols (“Zemgale/LLU”), Patriks Bērziņš (“Liepāja”), Henrijs Ančs (“Mogo/LSPA”)

Vītola klātbūtne šajā komandā, manuprāt, plašus komentārus neprasa. 20 gadus vecais vārtsargs kļuva par vienu no atslēgas spēlētājiem čempionvienībā. Arī viņa sniegums mačā pret Franciju pierāda Vītola līmeni. Pat lielu pārsteigumu kļuva Patriks Bērziņš, kuram augustā paliks 19 gadi. Tieša jaunā vārtsarga spēle kļuva par iemeslu, kādēļ “Zemgale/LLU” negāja tik viegli ar “Liepājas” cietokšņa ieņemšanu – 93,62% atvairījumu ir labākais rezultāts OHL izslēgšanas turnīrā. Un, lai uz PČ nebūtu jādodas ar pavisam jauno vārtsargu līniju, kā trešais paņemts pieredzējušais Henijs Ančs no “Mogo/LSPA”, kuram nedaudz labāki skaitļi nekā viņa pāriniekam Linardam Lipskim.

Ēriks Vītols | Foto: OHL

Aizsargi

Patriks Ozols, Renārs Kārkls, Iļja Grekovs (abi “Zemgale/LLU”), Ralfs Grīnbergs (“Liepāja”), Krišjānis Rēdlihs (“Mogo/LSPA”), Pauls Svars, Georgijs Pujacs (abi “Olimp/Venta 2002”), Viktors Kurbaka (“Dinaburga”)

Ozols noteikti ir viena no rokzvaigznēm starp aizsargiem – labā nozīmē bezkaunīgs jaunietis bija atrodams gan savā, gan pretinieku laukuma pusē un nekautrējas provocēt arī krietni pieredzējušākus pretiniekus, izpildot kaut ko no agrā Daugaviņa. Arī pārējie jelgavnieki izskatījās labi – sezonas laikā komandā atgriezušais Kārkls vairāk domāja par aizsardzību, bet Grekovs paspēja arī uzbrukt, kļūstot par dalīti rezultatīvāko aizsargu OHL pamatturnīrā.

Tāpat komandā atradusies vietā labākajam vārtu guvējam “play-off” turnīrā starp aizsargam Grīnbergam, pieredzējušajiem Rēdliham un Pujacam, kuri būtu palīgi gan laukumā, gan arī ģērbtuvē. Tāpat izraudzīts vēl viens olimpietis Svars, kurš kļuva par stabilu aizsargu vicečempionē, savukārt 16 gadu vecumā OHL 18 spēlēs aizvadījušais “Dinaburgas” aizsargs Kurbaka iespēju iekļūt izlasē saņēmis avansā.

Pauls Svars un Georgijs Pujacs aizsardzībā | Foto: OHL

Uzbrucēji

Edgars Kulda, Klāvs Veinbergs, Aleksandrs Novikovs, Roberts Jekimovs, Artūrs Ozoliņš (visi “Zemgale/LLU”), Gatis Gricinskis, Deivids Sarkanis (abi “Mogo/LSPA”), Klāvs Plānics (“Liepāja”), Edijs Brahmanis, Miķelis Rēdlihs, Aleksejs Širokovs (visi “Olimp/Venta 2002”), Rainers Rullers (“Rīga”), Artjoms Tretjakovs (“Dinaburga”), Armands Bērziņš (“Prizma”/”Liepāja”)

Ņemot vērā to, ka turnīrā piedalās septiņas komandas, bet četras “play-off” ceļazīmju ieguvējas (jeb konkurētspējīgas vienības) bija zināmas jau čempionāta sakumā, tad uzbrucēju izvēle nav tik liela, cik kādam to varbūt vēlētos. Par laimi neesmu izlases treneris un man nav jāvāc komanda dalībai pasaules čempionātā ar tik ierobežotiem resursiem, tāpēc varēja atļauties nedaudz paimprovizēt.

Kā jau pienākas čempionei, tai ir lielākā pārstāvniecība, un katram no spēlētājiem ir savi iemesli, kādēļ viņi kļuvuši iekļauti starp 14 uzbrucējiem. “Play-off” turnīrā Jelgavas komanda pretinieku vārtos iemeta 31 ripu, no tām 20 ir piecu sastāvā iekļauto hokejistu darbības rezultāts – Jekimovam un Novikovam pa piecām, Kuldam un Veinbergam četras, bet Ozoliņam – divas. Šie hokejisti spējuši gūt vārtus atbildīgākajos brīžos, viņi realizējuši vairākumus un noteiktu būtu gatavi vairāk vai mazāk pildīt gan līderu lomas, gan arī atsevišķos momentos arī spēlēt mazākumā vai arī ārpus top6.

Protams, ka nebija iespējams paiet garām OHL pamatturnīra vērtīgākajam spēlētājam (MVP) Gricinskim, tikpat kā ignorēt “Liepājas” uzbrukuma līderi un čempionāta ceturto rezultatīvāko spēlētāju Klāvu Plānicu arī nebūtu prāta darbs. Uz perspektīvu paņemti Rainers Rullers no “Rīgas” un Artjoms Tretjakovs no “Dinaburgas” – abi hokejisti ne tikai bijuši vieni no līderiem savās komandās, bet arī demonstrējuši pieklājīgus skaitļus iemetienos, kas ik pa laikam kļūst par vienu no Latvijas izlases vājām vietām.

Skaidrs, ka arī uzbrukumā neiztikt bez veterāniem, jo, pat nespēlējot pirmajās maiņās, viņu pieredze augstā līmeņa turnīros būtu noderīga tiem jaunajiem, kuriem šis pasaules čempionāts kļūtu par pirmām nopietnām izlašu sacensībām. Tieši tāpēc desmit PČ dalībnieks Aleksejs Širokovs ir acīmredzamākais kandidāts ne tikai uz iekļaušanu šajā komandā, bet arī uz “C” vai “A” burtu uz formas. Tas pats attiecas arī uz Miķeli Rēdlihu, kurš zaudējis savu ātrumu (kas nav brīnums 37 gados), toties saglabājis savu spēlētāja intelektu. Arī Brahmanis un Armands Bērziņš varētu pildīt dažādas lomas laukumā, kas palielinātu komandas taktisko arsenālu.

Gatis Gricinskis | Foto: “Mogo/LSPA”

Treneri:

Artis Ābols (“Zemgale/LLU”), Ģirts Ankipāns (“Mogo/LSPA”), Normunds Sējējs (“Liepāja”)

Mums tiešām paveicies, ka vietējā čempionātā strādā speciālisti, kuri guvuši pieredzi augstā līmenī gan kā spēlētāji, gan kā treneri. Manuprāt Ābols ir viens no labākajiem, ja ne labākais hokeja treneris Latvijā, pret kuru ir kaut kāds aizspriedums par viņa negatavību strādāt par galveno augstākajā līmenī. Arī viņa šosezon sasniegtais un spēja mācīties no pagājušās sezonas kļūdām (kad “Olimpam” finālā tika zaudēts ar 0-4), manuprāt, apstiprina šo tēzi.

Runājot par palīgiem, tad labu darbu “Liepājā” paveicis Normunds Sējējs, kura komanda sezonas izskaņā nesportisko iemeslu dēļ palika bez vairākiem uzbrukuma līderiem, tomēr nesalūza un ļoti cienījami cīnījās pret “Zemgali/LLU” pusfinālā. Arī Ankipāns, kurš izveidojis lielisku komandu un atradis bilanci starp pieredzi un jaunajiem spēlētājiem, ir pelnījis iespēju šajā izlasē, ja viens galvenajam trenerim pret to nebūtu pretenziju.

Oļegs Sorokins nav iekļauts, jo viņš strādā U18 valstsvienībā un loģiskāka būtu viņa iekļaušana U20 treneru korpusā, savukārt Maksimam Širokovam pagaidām vajadzētu iegūt lielāku pieredzi tieši trenēšanā, jo aizvadītajā sezonā viņam piespiedu apstākļu dēļ trenera kostīms atkal bija jānomaina pret slidām un jāspēlē arī OHL finālā.

“Zemgale/LLU” galvenais treneris Artis Ābols | Foto: “Optibet” hokeja līga