Latvijas NHL zvaigznes – cik pelnīja agrāk un cik pelna tagad

Viena no sporta līdzjutēju mīļākajām un apspriestākajām tēmām ir profesionālo sportistu ienākumi. Tiklīdz parādās informācija par kāda elites līmeņa futbolista, hokejista, basketbolista vai cita sporta veida pārstāvja atalgojumu, cilvēki uzreiz sāk apspriest, vai šāds honorārs ir pelnīts, kā arī rēķina, cik slimnīcu/skolu/ielu varētu uzbūvēt par šo naudu.

Šajā sakarā Ziemeļamerikas sports ir cita pasaule, jo vadošo līgu spēlētāju algas atrodas atklātajos avotos – gan lielāko zvaigžņu, gan tālāko rezervistu. Tieši tādēļ menedžeri cenšas rūpīgāk izvērtēt katru darījumu, jo līdzekļu izšķērdēšana var ātri beigties ar zaudēto darbu – pieeja skaitļiem ir ne tikai klubu pārstāvjiem, bet arī žurnālistiem. Šajā materiālā nevērtēsim, kurš ir pelnījis lielāku algu vai kurš nebūtu pelnījis to, ko viņš saņem vai saņēma. Vienkārši salīdzināsim, kādas algas ir mūsu NHL pārstāvjiem tagad, un kādas tās bijušas tad, kad pasaules labākajā līgā uguņoja Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš un citi mūsu zemes lielākie hokeja talanti.

Elvja zvaigznes statuss un Bļugera potenciāls

Pašlaik NHL stabili spēlē četri Latvijas hokejisti – trīs uzbrucēji un viens vārtsargs. Visiem ir vienvirziena līgumi, kas nozīmē, ka, pat ja viņi tiks nosūtīti fārmklubā, tad alga paliks nemainīga. Tiesa, grūti iedomāties, kam jānotiek, lai Elvis Merzļikins, Zemgus Girgensons, Teodors Bļugers vai Rūdolfs Balcers tiktu nosūtīti uz Amerikas hokeja līgu (AHL). Kādam ir lielāka loma komandā, citam – mazāka, tomēr neviens no viņiem nav kandidāts uz nosūtīšanu uz leju.

Sporta pasaule ir tāda, ka uzbrukuma spēlētāji allaž tikuši novērtēti vairāk nekā tie, kuri traucē viņiem gūt vārtus. Tas izpaužas arī līgumos, kaut gan pēdējā laikā tendence mainās un arī vārtsargu līgumi astoņu-deviņu miljonu dolāru apmērā NHL vairs nav retums. Taču pat šeit Latvijas gadījums ir īpašs, jo pārliecinoši pelnošākais no visiem mūsu hokejistiem okeāna otrajā krastā ir vārtsargs Elvis Merzļikins. Pēc debitanta kontrakta beigām viņš parakstīja jaunu divu gadu līgumu par astoņiem miljoniem dolāru un pašlaik rit tā otrais gads, par kuru vārtsargs nopelnīs piecus miljonus. Negaidot tā beigas, Kolumbusas “Blue Jackets” piedāvāja latvietim piecu gadu pagarinājumu par 27 miljoniem dolāru, kas Latvijas hokeja kontekstā ir absolūts rekords.

Pēc tā beigām Elvim būs 32 gadi un liekas, ka arī pēc tam Merzļikins būs konkurētspējīgs NHL tirgū. Ko mēs zinām tagad – ar hokeja spēlēšanu Ziemeļamerikā latvietis garantēti nopelnīs gandrīz 36 miljonus dolāru, jo nedrīkst aizmirst arī par debitanta līgumu 874 125 dolāru apmērā. Pagaidām citi latviešu hokejisti par tādiem skaitļiem var tikai sapņot, un vistuvāk lielā līguma parakstīšanai atrodas Teodors Bļugers, kura loma Pitsburgas “Penguins” kļūst arvien svarīgāka.

Šo sezonu uzbrucējs ar jaunu divu gadu kontraktu par 4,4 miljonu dolāru apmērā ar vidējo algu 2,2 miljoni dolāru sezonā. Viņam ceļš līdz virsotnēm ir bijis smagāks, un Bļugeru var tikai uzslavēt, jo iekļūt titula pretendentes sastāvā nemaz nav tik viegli, it īpaši, ņemot vērā konkurenci par vietu sastāvā pingvīnu rindās. Teddy Blueger, kā viņu sauc ASV, pirms tam divarpus sezonas pavadīja fārmklubā, un par pilnvērtīgu “Penguins” hokejistu kļuva vien 2019. gadā. Šī ir viņa trešā sezona pilnvērtīga NHL hokejista statusā. Par iepriekšējām divām nopelnīts 1,5 miljons dolāru. Ja klāt pieskaita jaunu kontraktu, sanāk 5,9 miljoni dolāru. Summa nemaz nav liela, taču pēc kontrakta beigām Teodors kļūs par neierobežoti brīvo aģentu un, spriežot pēc viņa snieguma, latvieša vērtība kļūs lielāka.

Teodors Bļugers | Foto: NHL

Veterāns Girgensons un Balcers haizivju bandā

No pašlaik aktīviem latviešiem vislielāko laiku NHL pavadījis Zemgus Girgensons, kurš līgā spēlē kopš 2013. gada. Gribētos teikt, ka šajā posmā viņš ar Bufalo “Sabres” piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus, taču “Sabres” uz NHL kartes atrodas aptuveni turpat, kur Rīgas “Dinamo” Kontinentālās hokeja līgas (KHL) turnīra tabulā, un diemžēl šajos gados praktiski nav bijis pamata runāt par kaut kādiem kāpumiem.

Girgensons nekad nav bijis zvaigzne – nedz NHL, nedz “Sabres” mērogā. Latvietis allaž darījis daudz melnā darba, spēlējis mazākumā un bloķējis metienus, līdz ar ko līdzjutēji, kuri hokeju skatās tikai maijā, bieži vien nevarējuši saprast, kāpēc no NHL atbraukušais uzbrucējs pasaules čempionātā iemetis mazāk vārtu nekā Andris Džeriņš vai Miķelis Rēdlihs. Bufalo komanda allaž novērtējusi latvieša pienesumu aizsardzībā, taču šāda plāna hokejisti vienmēr pelnījuši mazāk – arī tādēļ, ka nav iespējams pārdot daudz kreklu ar tā uzbrucēja uzvārdu, kurš sezonas laikā iemet piecus līdz septiņus vārtus.

Tieši tādēļ daudziem par pārsteigumu kļuva pirms pagājušās sezonas noslēgtais trīs gadu kontrakts par 6,6 miljoniem dolāru, kas ir lielākais Girgensonam viņa NHL karjerā. Daudzi paguvuši pajokot, ka Zemgus kļuvis par līgas dārgāko ceturtās maiņas uzbrucēju, taču var redzēt, ka uzbrucējam tomēr mēģina atrast labāku pielietojumu nekā parastais čekeris.

Tagad Girgensona alga ir 2,2 miljoni dolāru, ja salīdzina ar iepriekšējo kontraktu 1,6 miljonu dolāru vērtībā, tad pielikums ir visai iespaidīgs – 38%. Līdz jaunajam līgumam latvietis bija nopelnījis 8,63 miljonus dolāru, bet kopā ar jaunu kontraktu sanāk 15,23 miljoni.

Par Rūdolfu Balceru varētu teikt, ka viņš savu ceļu NHL vēl tikai sācis, jo, lai arī debiju līgā liepājnieks piedzīvoja 2018./2019. gada sezonā, par pilnvērtīgu līgas pārstāvi viņš kļuva tikai pēc pārejas uz Sanhosē “Sharks” pagājušajā sezonā, par kuru viņš nopelnīja nieka 735 tūkstošus dolāru. Ar savu sniegumu latvietis pārliecināja komandas vadību, ka uz viņu var paļauties, kā rezultātā nopelnīts jauns divu gadu kontrakts par 3,1 miljonu dolāru. Kopā sanāk 3,86 miljoni, kas, protams, nemaz nav tik liels skaitlis. Tomēr Rūdolfam ir 24 gadi un gribētos cerēt, ka viņam naudīgākie līgumi vēl ir priekšā.

Rūdolfs Balcers | Foto: NHL

Leģenda Ozoliņš un viņa miljoni, līmeni tur arī Skrastiņš

Latvietis ar pārliecinoši lielāko spēļu skaita NHL ir aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš debiju līgā piedzīvoja 1992. gadā, kopā aizvadot 1012 mačus, ja skaita gan pamatturnīru, gan “play-off” turnīru. Savu NHL pieredzi Ozo sāka ar pieticīgiem 150 tūkstošiem dolāru par sezonu, taču te jāsaprot, ka pēc PSRS sabrukuma hokejisti bija gatavi ieķerties un izmantot jebkādu iespēju. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka pirms 30 gadiem šīs summas pirktspēja bija krietni lielāka nekā tagad – mūsdienās tā ir ekvivalenta 298 tūkstošiem dolāru.

Uzlabojoties latvieša sniegumam un NHL klubu bosiem redzot, ka viņš nav kārtējais kaķis maisā no bijušās padomju impērijas, pieauga arī Ozoliņa atalgojums. Ja pirmās trīs sezonas bija jāspēlē faktiski par kapeikām, ja ņem vērā NHL zvaigžņu atalgojumu, tad 1995./1996. gada sezonā parādījās pirmais miljons. Alga 1,4 miljonu dolāru apmērā sakrita ar Stenlija kausa izcīnīšanu, un Ozo joprojām paliek vienīgais latvietis, kuram izdevies tikt pie pasaules prestižākas hokeja trofejas. Tiesa, pirmos septiņus mačus aizsargs aizvadīja vēl “Sharks” forma, vēlāk tiekot aizmainītam uz Kolorado “Avalanche”.

NHL karjeras atlikušo daļu Sanda ienākumi palielinājās varbūt ne tik strauji, toties stabili. 1998./1999. gada sezonā viņa alga sasniedza 2,8 miljonus dolāru par sezonu, nākamajā sezonā tie bija jau četri miljoni dolāru, 2001./2002. gada sezonā – pieci, bet 2003./2004. gada sezonā – 5,5. Tas arī bija viņa lielākais honorārs, latvietim vienā brīdī kļūstot arī par valsts apmaksātāko sportistu.

Nākamajā sezonā neviens neko nesaņēma, jo līga piedzīvoja lokautu, kura dēļ čempionāts netika aizvadīts. Pēc tam Ozoliņš noslēdza divu gadu kontraktu ar Anahaimas “Mighty Ducks” par 5,5 miljoniem dolāru, taču jau 2006. gada martā viņu aizmainīja uz Ņujorkas “Rangers”, kura decembrī no latvieša pakalpojumiem atteicās, latvietim pirms vairākiem mēnešiem iekļūstot nepatikšanās, vadot mašīnu alkoholiskā reibuma stāvoklī. NHL karjeras noslēdzošo sezonu Ozoliņš pavadīja tur, kur viņš sāka savas gaitas – “Sharks” rindās par 625 tūkstošiem dolāru.

Pēc tās sezonas latvieti savās rindās gribēja redzēt Losandželosas “Kings”, piedāvājot viņam viena gada līgumu par 800 tūkstošiem dolāru. Ozoliņš atteicās, jo gribēja atpūsties no hokeja. Saskaitot visus viņa skaitļus kopā, sanāk visai iespaidīga summa – 37,9 miljoni dolāru. Turklāt, ja atkal pieminām inflāciju, tad patiesībā līgumu vērtība ir krietni lielāka, jo, piemēram, 2005. gadā ar 2,8 miljoniem dolāru varēja nopirkt tikpat daudz, cik šogad ar četriem miljoniem dolāru.

Bez Ozoliņa Latvijā vēl ir tikai viens hokejists, kurš pārsniedzis 800 aizvadīto spēļu atzīmi – Dzelzs vīrs Kārlis Skrastiņš, kura karjera diemžēl aprāvās priekšlaicīgi. Atšķirībā no sava kolēģa, Skrastiņš uz NHL devās nevis pa taisno, bet caur Somijas čempionātu, Turku TPS vienībā nospēlējot trīs sezonas. 2000./2001. gada sezona viņam bija pirmā pilnvērtīga, aizvadot visus 82 mačus Nešvilas “Predators” rindās un nopelnot 575 tūkstošus dolāru jeb gandrīz 900 tūkstoši, ja pārrēķina “mūsdienu” dolāros.

Arī Skrastiņam nopelnīt nedaudz vairāk liedza lokauts, kura dēļ 2004./2005. gada sezonā algas netika izmaksātas. Aizsarga aģenta labākais darījums bija trīs gadu līgums par 7,2 miljoniem dolāru ar Kolorado “Avalanche”, kas bija spēkā no 2006. līdz 2009. gadam. Nākamais un, kā vēlāk izrādīsies arī pēdējais līgums vairs nebija tik liels – divi gadi un 2,75 miljoni dolāru ar Dalasas “Stars”. Desmit sezonās pasaules labākajā līgā nopelnīti 14,6 miljoni dolāru. Iespējams, viņa karjera, un arī ienākumi NHL būtu lielāki, taču aizsargs pieņēma piedāvājumu no Jaroslavļas “Lokomotiv” un 2011. gada 7. septembrī gāja bojā kopā ar pārējiem komandas biedriem lidmašīnas katastrofā.

Kārlis Skrastiņš | Foto: AP

Drafta 196. numurs Irbe un Žoltoka ceļš līdz miljoniem

NHL nav bijis daudz latviešu vārtsargu, un arī tagad Artūrs Irbe izskatās neaizsniedzams – vēl viens leģendārais latviešu hokejists laukumā gājis 619 spēlēs, kamēr viņa tuvākais sekotājs Pēteris Skudra – 150 mačos. Elvis Merzļikins vēl nav nospēlējis pat 100 spēles, un pašlaik viņš diez vai var domāt par Irbes rekorda pārspēšanu.

Irbes skaitļi NHL karjeras pirmssākumos nebija diez ko pārliecinoši. 1992./1993. gada sezonā, kad latviešu mūra alga bija 210 tūkstoši dolāru jeb 404 tūkstoši, ja skaita to šī brīža vērtību, latvietis 36 spēlēs atvairīja 88,6% metienu un vidēji ielaida 4,11 ripas. Par laimi Sanhosē “Sharks” vadība bija pacietīga un deva latvietim laiku adaptēties jaunajai līgai un spēles stilam, jo 90. gados atšķirības starp tā saukto padomju un ziemeļamerikāņu hokeju bija visai iespaidīgas.

Pirmā miljonu alga tika sagaidīta tieši pirms nākamā gadsimta – ja pirms tam visos papīros figurēja mazākas summas, tad 1999./2000. gada sezonā Irbes alga sasniedza 1,5 miljonus dolāru. Panākt Ozoliņu viņam tā arī neizdevās un, pat ja vārtsarga lielāko algu 2,7 miljonu dolāru apmērā 2003./2004. gada sezonā pārrēķina uz mūsdienu dolāriem, tāpat sanāk nedaudz mazāk par četriem miljoniem, līdz ar ko jau tagad var redzēt, ka šajā ziņā Merzļikins Irbi ir apsteidzis.

Lokauts faktiski pielika punktu viņa NHL karjerai, jo pēc tam vārtsargam bija viena sezona, kura tika pavadīta Latvijā un Austrijā, savukārt 2006./2007. gada sezonā viņam bija četri mači Latvijas Virslīgā un vēl seši – Slovākijā. 2014./2015. gada sezonā, kad Irbe strādāja par vārtsargu treneri Teda Nolana vadītajā Bufalo “Sabres” vienībā, viņš pat parādījās komandas pieteikumā. Taču tas bija piespiedu solis un ne par kādu karjeras atsākšanu nevarēja būt runas. Kopā karjeras laikā Irbe NHL nopelnījis 14,9 miljonus dolāru – diezgan mazā summa par 12 pilnvērtīgām sezonām.

NHL līmenī ar spēlēm bagātāko latviešu saraksta ceturtajā vietā atrodas Sergejs Žoltoks, kura karjera visai negaidīti aprāvās 2004. gadā, kad uzbrucējs saļima spēles laikā starp “Rīgu 2000” un Minskas “Dinamo” un vēlāk mira ceļā uz slimnīcu. Hokejists Latvijas tā brīža vadošajā klubā spēlēja tādēļ, ka NHL bija lokauts, līdz ar ko vietējiem hokeja līdzjutējiem bija fantastiska iespēja klātienē darbībā redzēt hokeja zvaigznes.

Žoltoks uz Ziemeļameriku devās 1992. gadā, taču par pilnvērtīgu NHL hokejistu viņš kļuva 1996./1997. gada sezonā, pārstāvot Otavas “Senators”. Kanādas dolāros viņš tajā sezonā saņēma 350 tūkstošus, ASV dolāros – 256 tūkstošus, kas mūsdienās būtu 442 tūkstoši dolāru, kas tāpat ir mazāk nekā tagad saņem hokejisti ar minimālo kontraktu.

Uzbrucēja ienākumi kļuva lielāki 21. gadsimta sākumā, kad 2002./2003. gada sezonā viņš nopelnīja 1,03 miljonus dolāru, bet sezonu vēlāk – 1,23 miljonus dolāru. Visticamāk Žoltoka alga kļūtu vēl lielāka, taču dzīves liktenim bija cits viedoklis, kā rezultātā par astoņām sezonām pasaules spēcīgākajā līgā hokejists nopelnīja 4,68 miljonus dolāru.

Sergejs Žoltoks | Foto: NHL