Latvijas sporta “atpakaļmetiens” – kāpēc Gorkšs piedēvēja Rudņevam intelekta trūkumu?

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs tobrīd perspektīvajam Artjomam Rudņevam piedēvēja intelekta trūkumu. Latvijas futbols jau tā atradās zemā punktā un iekšējas intrigas valstsvienībā bija pēdējais, ko tobrīd vajadzēja. Kāpēc tas notika un kāpēc tik skarbi vārdi nāca no tā brīža valstsvienības kapteiņa? Lasi tālāk raksta turpinājumā.

2012. gada 15. oktobris. Latvijas izlase gatavojas 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas cikla mačam ar Lihtenšteinu. Mūsējie šajā ciklā pirmajās trīs spēlēs bija zaudējuši pret Grieķiju, Bosniju un Hercegovinu, kā arī Slovākiju. Pret Lihtenšteinu bija obligāti vajadzīgs panākums, lai neturpinātu neveiksmīgo sēriju un tiktu pie pirmajiem punktiem kvalifikācijā.

Dienu pirms šīs spēles laikrakstā “Diena” tika publicēts raksts ar virsrakstu “Rudņevs: Lai komunicētu ar žurnālistiem, man latviešu valodas zināšanas nav nepieciešamas”. Tas absolūti šokēja latviski runājošos sporta līdzjutējus un apliecināja to, ka Latvijas futbolā gan klubu, gan izlašu līmenī vēl joprojām absolūti dominējoša bija krievu, nevis latviešu valoda.

Rudņevam tika uzdots jautājums, kopš kura laika viņš zinot latviešu valodu, uz ko sekoja atbilde: “Kā – zinu? (Smejas). Es to zinu slikti. Saprast un lasīt vēl daudz maz varu, bet sarunāties – ne.”

Taču turpinājums bija vēl interesantāks.

Artjoms Rudņevs | Foto: Hamburger SV

Fragments no “Dienas” intervijas

Un kāpēc tomēr vismaz kaut ko zini?

Nezinu! Tas nav jautājums man. Laikam tāpēc, ka dzīvojam Latvijā. Valsts valoda mums latviešu skaitās… Man latviešu valodas zināšanas nav vajadzīgas – es tā uzskatu. Es ar korespondentiem varu arī krieviski parunāt. Arī poliski vai angliski.

Spēle pret Lihtenšteinu

Tā brīža galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam, kurš arī pats latviski nerunā, šis īsti nebija iemesls, lai Rudņevu atskaitītu no komandas un tas, protams, nebija pārsteidzoši. Uzbrucējs maču sāka pamatsastāvā, nospēlēja visas 90 minūtes, tomēr vārtus neguva. Latvija spēli uzvarēja ar 2:0 un 2012. gadu rezultātu ziņā noslēdza uz nedaudz pozitīvas nots. Šodien Daiņa Kazakeviča vadībā, kas tāds nebūtu iedomājams, jo jebkurš, kurš neciena Latvijas izlasi, šajā komandā nespēlē. Var daudz ko teikt par Kazakeviču, bet šajā ziņā viņš domā pareizi.

Tās pašas dienas vakarā kopš intervijas publikācijas ar skaļu paziņojumu nāca klajā valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, kurš negrasījās tolerēt Rudņeva izteikumus. Sociālajā tīklā “Twitter” Gorkšs burtiski pateica, ka pēc viņa domām komandas biedram Rudņevam trūkst intelektuālo spēju.

Gorkša atbilde

Pēc publiskajā telpā izskanējušiem notikumiem man personīgi ir radies jautājums par motivāciju un argumentāciju – vai visiem valsts izlases sportistiem ir jābūt savas dzimtenes patriotiem. Citam tā ir nauda, slava, bet citam – patriotisms un cīņa par savu valsti un karogu. Aizvien vairāk valstu izlasēs zem viena karoga spēlē dažādu nacionalitāšu pārstāvji, un nereti ir aktuāls jautājums par himnas dziedāšanu un cieņas izrādīšanu – vai varam prasīt to no visiem? Manuprāt – jā. Ir jāciena savu valsti, līdzjutējus, trenerus, komandas biedrus un valodu.

Dzenoties pēc stila, uztetovēt Mildu uz augšdelma vai pie katras iespējas bučot karogu – ar to diemžēl neaprobežojas cieņa un savas dzimtenes patriotisms. Jautājums šeit ir par attieksmi. Mana izlases biedra gadījumā, manuprāt, runa ir vairāk par veselo saprātu un savā ziņā vienkāršu inteliģences trūkumu un neizprotamu bravūru.

Dzirdot un lasot atspoguļotos izteikumus, neviļus aizdomājos, ka runātājs nebūt nav ne nodevējs vai kauna traips, kā tiek skandināts, bet apveltīts ar muļķību. Tieši tādu pašu kā visi pārējie, kuri, dzīvojot savu dzīvi Latvijā, tā arī nav uzskatījuši par vajadzīgu mācēt savas valsts valodu un vēl vairāk – lepojas ar savu nemācēšanu.

Es personīgi ļoti ceru, ka Artjoms ir pārprasts un tā nav viņa pārliecība. Ceru, pirmkārt, viņa paša labā. Diemžēl, man kā savas valsts patriotam un izlases kapteinim ir ļoti skumji un aizskaroši, ka tā vietā, lai pienācīgi gatavotos tik ļoti svarīgajai spēlei, mums ir jārisina šāda rakstura jautājumi, bet šoreiz uzskatu, ka klusēt būtu nevietā un nelaikā.

Kaspars Gorkšs | Foto: LFF

Rudņeva atbilde Gorkšam

Tas, kādas sarunas pirms mača notika ģērbtuvē pēc tam, kad Gorkšs bija visai skarbi atbildējis Rudņevam, varam tikai minēt, tomēr pēc spēles Latvijas futbola federācijas mājaslapā Rudņevs paskaidroja, ko bija domājis ar saviem komentāriem. “Kas attiecas uz maniem nesenajiem izteikumiem, tad nepareizas interpretācijas rezultātā izveidojusies nepatīkama situācija. Vēlos atvainoties izlases līdzjutējiem, jo manis teiktais attiecās tikai uz saskarsmi ar žurnālistiem. Par kopējām vērtībām vai nacionālajiem jautājumiem runa nebija, jo es kā cilvēks cienu gan latviešus, gan krievvalodīgos.”

“Pats neesmu lasījis Gorkša atklāto vēstuli, taču no komandas biedriem esmu ar saturu iepazinies. Katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli. Manas domas atšķiras no Kaspara teiktā, taču viņam ir visas tiesības paust savus uzskatus. Izlases rindās spēlēju ar visu sirdi un dvēseli. Šurp ierodos ar vislielāko prieku un vēlos tai palīdzēt pēc iespējas vairāk. Laiks rādīs, kādas būs manas attiecības ar Gorkšu. Pašlaik man pret viņu nekas nav.”

Rudņeva karjera

Brīdī, kad izskanēja Rudņeva komentāri, viņš nupat kā no Poznaņas “Lech” bija pievienojies Vācijas bundeslīgam klubam Hamburgas SV un aizvadījis daļu sezonas. Viņš tobrīd bija vienīgais Latvijas pārstāvis kādā no TOP 5 futbola līgām un pašmāju fani ar viņu saistīja lielas cerības. Debijas sezona bija laba – 12 vārti 35 spēlēs, turklāt viņš bija dalīti devītais rezultatīvākais futbolists Vācijas čempionātā, šo godu dalot tostarp ar savu komandas biedru un tagadējo pasaules futbola zvaigzni Hjunminu Sonu.

Turpmākās sezonas viņam Vācijā vairs nebija tik spožas. Lai arī viņš tur prata noturēties līdz pat 2017. gadam arī “Hannover 96” un “Koln” vienībās, tomēr laikā no 2013. līdz 2017. gadam viņš iesita kopumā 13 golus jeb tikai par vienu vairāk kā savā debijas sezonā. Arī Latvijas izlasē viņam ar golu sišanu nevedās, gūstot vienu divus vārtus 38 mačos, kas šādam augsta kalibra spēlētājam bija neatbilstoši maz.

2017. gada izskaņā Rudņevs pēkšņi paziņoja par karjeras beigšanu un kopš tā brīža publiskajā telpā par viņu nekas nav dzirdēts. Šobrīd atskatoties uz viņa karjeru, ir skaidrs, ka Rudņeva spožākais moments bija hat-trick “Lech” sastāvā pret Turīnas “Juventus” Eiropas līgas spēlē, kas bija absolūti kaut kas neredzēts un unikāls Latvijas futbolā.