Latvijas vieglatlēti otro gadu pēc kārtas triumfē Valsts prezidenta balvas izcīņa
Valmiera, 1.aug., LETA. Latvijas vieglatlēti sestdien triumfēja Valmierā notikušajā 21.Valsts prezidenta balvas izcīņā, izcīnot uzvaru otro gadu pēc kārtas.
Kopumā Latvijas komanda triumfējusi trīs no četrām sacensībām kopš 2012.gada, kad izcīņā sacenšas visu trīs Baltijas valstu komandas.
Šoreiz Latvija summā savāca 297 punktus, par sešiem punktiem apsteidzot Lietuvas vieglatlētus, bet Igaunija tika pie 240 punktiem.
Sacensības sestdien sākās ar vesera mešanu vīriem, kur pārliecinoši triumfēja pieredzējušais Latvijas sportists Igors Sokolovs, kurš veseri raidīja 72,17 metru tālumā, bet diska mešanā dāmām labāko rezultātu no Latvijas sportistēm uzrādīja Inga Miķelsone, kura ar 48,95 tālu raidījumu bija ceturtā.
Savukārt sacensībās kungiem diska mešanā ar 50,29 tālu metienu Arnis Žviriņš ieņēma devīto vietu, bet lodes grūšanā dāmām Miķelsone ar 13,09 metriem bija sestā.
Tikmēr 5000 metru soļošanā pārliecinoši triumfēja Agnese Pastare, kura distanci veica 21 minūtē un 53,16 sekundēs, kamēr uz pusi garākā distancē kungiem uzvaru izcīnīja Arnis Rumbenieks, kura finiša laiks bija 42 minūtes un 30,25 sekundes.
Augstlēkšanā dāmām ar 1,79 metru pārvarētu latiņu 28.pasaules Universiādes vicečempione Madara Onužāne bija otrā, bet trīssoļlēkšanā kungiem Māris Grēniņš ar 14,85 metru tālu lēcienu bija ceturtais.
Savukārt 100 metru barjerskrējienā dāmām ar personisko rekordu 13,33 sekundes triumfēja Laura Ikauniece-Admidiņa, bet kungiem 110 metru barjerotajā distancē Sergejs Birjukovs bija ceturtais, finišu sasniedzot 14,70 sekundēs.
1500 metru skrējienā dāmām ātrākā bija Agata Strausa, kura finišēja pēc četrām minūtēm un 23,48 sekundēm, bet 5000 metru skrējienā Kitija Valtere finišu sasniedza 18 minūtēs un 13,84 sekundēs, kas latvietei deva piekto vietu, kamēr 3000 metru šķēršļu skrējienā Alberts Blajs ar astoņām minūtēm un 44,71 sekundi bija otrais.
Tikmēr 200 metru sprintā sievietēm triumfēja Sindija Bukša, kuras rezultāts finišā bija 24,13 sekundes, bet tajā pašā distancē vīriem ātrākais ar 21,71 sekundi bija Jānis Mezītis.
Tāllēkšanā dāmām ar 6,42 metru tālu lēcienu uzvaru uzcīnīja Māra Grīva, kura pēdējā lēcienā par pieciem centimetriem pārspēja Aigu Grabusti.
Uzvaru 4×400 metru stafetē izcīnīja Latvijas vīrieši, kuri distanci veica trīs minūtēs un 13,67 sekundēs, kamēr sieviešu sacensībās latvietes bija otrās, finišu sasniedzot pēc trīs minūtēm un 48,04 sekundēs.
Visbeidzot ar uzvaru Valsts prezidenta balvas izcīņu noslēdza kārtslēcējs Mareks Ārents, kurš pārvarēja 5,40 metru augstumā novietotu latiņu.
Jau vēstīts, ka piektdien šķēpmetēja Sinta Ozoliņa-Kovala ar 61,71 metru tālu metienu izcīnīja uzvaru dāmu sacensībās un izpildīja Ķīnā gaidāmā pasaules čempionāta normatīvu.
Otro vietu ar 58,84 metru tālu raidījumu izcīnīja Eiropas junioru vicečempione Anete Kociņa, bet trešā bija 28.pasaules Universiādes sudraba medaļas laureāte Līna Mūze, kuras šķēpu meta 56,48 metru tālumā.
Latvijas vīriem piektdien šķēpa mešanas sektorā gan neklājās tik labi, augstāko rezultātu – 78,07 metri -, sasniedzot Aināram Kovalam, kas ļāva ieņemt ceturto vietu.
Savukārt 100 metru sprintā kungiem Jānis Mezītis ar 10,77 sekundēm bija otrais, bet dāmām otrā finišēja Sindija Bukša, kuras rezultāts bija 11,94 sekundes. 400 metru skrējienā Austris Karpinskis stadiona apli veica 48,47 sekundēs, kas latvietim deva otro vietu, kamēr dāmām otro vietu izcīnīja Gunta Latiševa-Čudare, finišu sasniedzot 53,69 sekundēs. Tikpat garā distancē ar barjerām Jānis Baltušs ar 52,07 sekundēm bija otrais, kamēr dāmu sacensībās Līgai Velverei ar 57,63 sekundēm tāda pati pozīcija.
Tikmēr uzvaru 800 metru skrējienā izcīnīja Agata Strausa, kura finišēja pēc divām minūtēm un 9,39 sekundēm, bet 1500 metru skrējienā kungiem pārliecinoši ātrākais bija Dmitrijs Jurkevičs, finišu sasniedzot pēc trim minūtēm un 43,26 sekundēm.
Tāpat uzvaru piektdien izcīnīja Jānis Višķers, kurš triumfēja 5000 metru skrējienā, distanci veicot 14 minūtēs un 31,57 sekundēs, kamēr 3000 metru šķēršļu skrējienā dāmām Līna Šulgina ar 11 minūtēm un 12,20 sekundēm bija trešā.
Tāllēkšanā kungiem ar 7,62 metriem uzvaru izcīnīja Elvijs Misāns, bet trīssoļlēkšanā dāmām labākā no Latvijas bija Madara Apine, kura ar 13,14 metru tālu lēcienu izcīnīja otro vietu.
Augstlēkšanā kungiem Jānis Vanags pārvarēja 2,06 metru augstumā novietot latiņu, kas viņam deva trešo vietu, bet kārtslēkšanā dāmām ar 3,50 metriem tādu pašu pozīciju ieņēma Ildze Bortaščenoka.
Savukārt lodes grūšanā kungiem pārliecinoši triumfēja Māris Urtāns, lodi raidot 19,43 metru tālumā, bet vesera mešanā dāmām ar 51,19 metru tālu metienu Karina Orlova ieņēma trešo pozīciju.
Visbeidzot 4×100 metru stafetē gan dāmām, gan kungiem Latvijas komandas ieņēma otro pozīciju. Dāmas savu stafeti veica 47,16 sekundēs bet kungi 40,90 sekundēs.
Kā zināms, 21.Valsts prezidenta balvas izcīņā par kausiem sacentās Baltijas valstu izlašu komandas. Šajā gadā individuālajās disciplīnās piedalījās pa diviem pārstāvjiem no katras dalībvalsts, turklāt vismaz vienam no viņiem bija jābūt U-23 vecumā.
Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā norisinās kopš 1995.gada, un pirmajos gados tajā sacentās Latvijas reģioni. Savukārt no 2012.gada vieglatlētikas sacensības notiek starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izlašu komandām. Šobrīd tās ir vienas no galvenajām vieglatlētikas sacensībām Baltijā.
