Kļūstot par pilnvērtīgu pasaules čempionāta braucēju un piepildot vienu no savas dzīves mērķiem, Latvijas visu laiku labākajam spīdveja braucējam Andžejam Ļebedevam sākumā klājies ļoti grūti, bet, kad viņš nometa no sevis spriedzi un apņēmās katru startu izbaudīt, situācija strauji mainījās, daugavpilietis pastāstīja intervijā žurnāla “Sporta Avīze” jūlija numurā. Jau šajā sestdienā pasaules čempionāta posms risināsies Biķernieku mototrekā.
Andžejs Ļebedevs jau 2017. gadā pirmoreiz kļuva par Eiropas čempionu. 2022. un 2023. gadā viņš citu braucēju traumu dēļ kā rezervists “Grand Prix” seriālā aizvadīja sezonas otro pusi, bet vien pērn pirmoreiz ieguva pilnvērtīga pasaules čempionāta braucēja statusu. Tomēr, sasniedzot pašas spēcīgākās sacensības, pieredzējušajam Latvijas braucējam sākotnēji neizdevās tikt pie augstvērtīgiem rezultātiem.
“Visu karjeru man bija mērķis braukt “Grand Prix” seriālā. Kad beidzot tajā iekļuvu, mani ilgstoši nepameta doma, kaut tikai tas nebūtu uz vienu sezonu, jo vēlos cīnīties par ko lielu. Tas sākumā traucēja, pirmajos posmos šķita, ka neesmu pasaules čempionāta līmenim atbilstošs, tāpēc pat nolaidu rokas: man bija sapnis braukt šeit, bet ne ar tādiem rezultātiem,” plašā intervijā stāsta Ļebedevs. “Tomēr pērn Prāgas posmā notika lūzums. Mirklī, kad nometu no sevis spriedzi, sapratu, ka esmu līdz šim veicis tālu ceļu un vēlos vienkārši izbaudīt, man beidzot izdevās sākt braukt arvien labāk.”
Līdz ar to, dodoties uz posmiem pagājušās sezonas otrajā pusē, Ļebedevs jau iekšēji jutās spēcīgāk, bijis mentāli pieaudzis un sācis pats sev ticēt, ka spēj šos braucējus uzvarēt. “Pagājušā sezona man iedeva ļoti daudz, un šosezon jau no pirmā posma jutu, ka atrodos savā vietā, ka esmu viens no pasaules labākajiem braucējiem. Pasaules čempionāts ir pilns ar haizivīm, kas tevi vēlas apēst, tev jābūt tādai pašai haizivij. Nevēlos gan viņus apēst, bet vienkārši atstāt muļķos – kad viņi atver muti, iebāzt tur stieni, lai viņi izlauztu zobus. (Smaida.) Tagad braucu ar tādu domu un diezgan labi sanāk.”
Šo sezonu Ļebedevs sāka teicami un izcīnīja trešo vietu Vācijā, pirmoreiz kāpjot uz goda pjedestāla. Tam nākamajos divos etapos sekoja divas piektās vietas, kas kopvērtējuma ļāva atrasties ceturtajā pozīcijā. Turpmākie četri posmi gan nav bijuši tik veiksmīgi. Pirms braucēju ierašanās Rīgā Ļebedevs kopvērtējumā joprojām atrodas sestajā pozīcijā, tomēr pirmais piecinieks aizbraucis ļoti ir tālu priekšā, kamēr konkurenti aiz muguras elpo pakausī.
Pērn Rīgas posmā Ļebedevs, līdzjutēju dzīts uz priekšu, pamatsacensībās dominēja, bet pusfinālā piedzīvoja sāpīgu neveiksmi. Sportists priecājas par šāda posma norisi Latvijā, sakot, ka tas palīdz popularizēt sporta veidu.
“Man visu laiku saka, kāpēc gan posms nenotiek Daugavpilī, bet atbildu: ir ļoti labi, ka tas risinās Rīgā! Pagājušajā gadā sacensības apmeklēja tik daudz cilvēku, es redzēju arī slavenības, piemēram, Valdis Valters sēdēja tribīnēs. Es viņu ar acīm noķēru un nodomāju: oho! Domāju, ka šādi cilvēki vairāk skatās olimpiskos sporta veidus un ikdienā par spīdveju nedomā, bet, ja viņi atnāk uz mūsu sacensībām, tas ir ļoti labi.
Arī šādu cilvēku klātbūtne parāda, cik lielu darbu paveic Raimonda Strokša komanda. Viņi pēc atnākšanas ir šokā, ka iepriekš neskatījās spīdveju un nezināja, ka tāds sportists kā es vispār Latvijā eksistē un brauc starp pasaules labākajiem. Rīgas posms mūsu sporta veidam ir ļoti nozīmīgs, pēdējos trijos gados popularitāte ir pamatīgi augusi.”
Spīdvejs ir motoru sporta veids, kurā sportistiem iespējams labi pelnīt jau no agra vecuma. “Es 16 gados nodrošināju sevi, maksāju algu komandai un ziemā varēju trenēties, nedomājot par finansiālo pusi. Jau pirmajā sezonā nopelnīju 30–40 tūkstošus, daudzkārt vairāk, nekā pelnīja mana mamma. 11. klases jaunietim tas bija pilnīgi pietiekami.
Motokrosā, piemēram, nav iedomājams, ka tu pelnītu, braucot 85 kubikcentimetru klasē vai Eiropas čempionātā 125 kubikcentimetros. Tur lielākais sasniegums ir parakstīt līgumu ar rūpnīcas komandu, tādā gadījumā varēsi braukt par velti, nepiemaksājot par startēšanu. Šis mūsu sporta veidam ir liels pluss, jo ļoti daudzos sporta veidos 18 gados stāvi krustcelēs, domājot, ko darīt tālāk – meklēt darbu, lai izdzīvotu, vai atmest sporta sapņus, kas tev bijuši visu līdzšinējo mūžu.”
Plašu interviju ar Andžeju Ļebedevu par viņa karjeru, spīdveju, Daugavpili un citām tēmām lasiet “Sporta Avīzes” jūlija numurā, kas vēl šonedēļ atrodams labākajās preses tirdzniecības vietās.
Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām
Mīļākais sporta veids
Aktuālās tēmas
Interesanti un saprotami par sportu