Leģendārā Aleknas dēls ar jaunu EČ rekordu triumfē diska mešanā
Titulētā Lietuvas diska metēja Virgīlija Aleknas dēls Mīkols piektdien ar Eiropas čempionāta rekordu izcīnīja zelta medaļu Minhenē notiekošajās meistarsacīkstēs. 19 gadus vecais Alekna finālā piektajā mēģinājumā disku raidīja 69,78 metru tālumā, sava konkurenta, slovēņa Kristjana Čeha priekšsacīkstēs sasniegto Eiropas čempionāta rekordu labojot par 72 centimetriem. No sava personīgā rekorda Alekna atpalika par nieka trīs centimetriem.
Čehs līdz piektajai metienu sērijai bija sacensību līderis, bet savā priekšpēdējā mēģinājumā disku meta pusotru metru tuvāk nekā Alekna jeb 68,28 metru tālumā. Noslēdzošajā piegājienā viņš nespēja atņemt Aleknam titulu. Bronzas medaļu ar 67,14 metru tālu metienu izcīnīja brits Lorenss Okojs, par nieka diviem centimetriem pārspējot zviedru Simonu Petešsonu. 2018.gada čempions un Aleknas tautietis Andrus Gudžus čempiona pilnvaras nolika, palikdams sestajā vietā ar 65,40 metru tālu metienu.
Citās disciplīnās Šveices sprintere Mudžinga Kambundži uzvarēja 200 metru sprinta finālā, pārspējot iepriekšējo divu meistarsacīkšu uzvarētāju Dinu Ešeri-Smiti no Lielbritānijas. Finālu ar ātru skrējienu sāka Ešere-Smita, bet, dodoties taisnē, priekšā izvirzījās Kambundži, kura līderpozīciju nosargāja un finišēja 22,32 sekundēs. Ešere-Smita, kura bija ātrākā no eiropietēm šī gada pasaules čempionātā, šveicietei piekāpās par 0,11 sekundēm. Trešā finišēja dāniete Ida Karstofta, kura uzvarētājai zaudēja četras sekundes desmitdaļas.
Vīriešiem 200 metru sprintā zelta medaļu izcīnīja brits Džernels Hjūzs, kurš finālskrējienā finišēja 20,07 sekundēs un uzrādīja savu sezonas labāko rezultātu. Desmit sekundes simtdaļas lēnāks bija viņa tautietis Netanīls Mičels-Bleiks, bet vēl tikpat zaudēja itālis Filipo Tortu. Iepriekšējā čempionāta uzvarētājs un 2017.gada pasaules čempions Ramils Gulijevs no Turcijas finālā traumas dēļ izstājās.
Sievietēm trīssoļlēkšanā uzvarēja ukrainiete Marina Beha-Romančuka, kura priekšpēdējā lēcienā sasniedza 15,02 metrus, kas viņai dod otro vietu 2022.gada rangā un par 43 centimetriem uzlabotu personīgo rekordu. Kristīna Mekele ar 14,64 metriem laboja Somijas rekordu, bet bronzas medaļniece Hanna Miņenko no Izraēlas, kura līdz 2013.gadam pārstāvēja savu dzimteni Ukrainu, lēca 14,45 metru tālumā.
Tikmēr 400 metru barjersprinta finālā sāncenšiem nekādu cerību neatstāja pasaules rekordists Kaštens Varholms, norvēģim finišējot 47,12 sekundēs. Vācieša Haralda Šmita 1982.gadā sasniegtais čempionāta rekords tika pārspēts par 0,36 sekundēm. Otrais finišēja francūzis Vilfrīds Kapio, distanci beidzot 48,56 sekundēs, bet bronzu izrāva Jasmani Kopello no Turcijas, kurš finišēja 48,78 sekundēs un par sekundes simtdaļu pārspēja tuvākos divus konkurentus.
Sievietēm ar jaunu Eiropas čempionātu rekordu – 52,67 sekundēm – uzvarēja nīderlandiete Femke Bola, kura par sekundes ceturtdaļu pārspēja krievietes Natālijas Antjuhinas 2010.gadā iespēto, bet sudrabu un bronzu izcīnīja ukrainietes Viktorija Tkačuka un Anna Rižikova, kuras atpalika attiecīgi 1,63 un 2,19 sekundes. Bola Minhenē bija nepārspēta arī 400 metru gludajā distancē.
Lielbritānijas vidējo distanču skrējēja Laura Muira izcīnīja zelta medaļu 1500 metru distancē. Muira finālā finišēja četrās minūtēs un 1,08 sekundēs un kļuva par čempioni otrajās meistarsacīkstēs pēc kārtas. Vicečempione Kjāra Magīna no Īrijas uzvarētājai zaudēja 2,48 sekundes, bet vēl 1,03 sekundes atpalika Polijas skrējēja Sofija Enauī, kura ir 2018.gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas laureāte.
3000 metru šķēršļu skrējienā uzvarēja soms Topi Raitanens un svinēja savu lielāko panākumu līdzšinējā karjerā, finišēdams astoņās minūtēs un 21,80 sekundēs. Pēc viņa pirmajā trijniekā ieskrēja divi Itālijas sportisti Ahmeds Abdelvaheds un Osama Zoglami, kuri zaudēja attiecīgi 0,55 un 1,64 sekundes.
Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisināsies līdz svētdienai.
