LFF valdes locekļi pieprasa Gorkša atkāpšanos, organizācija noliedz, ka būtu krīzes stāvoklis

Kaspars Gorkšs, sportazinas.com
Kaspars Gorkšs Foto: LFF

Vairāk nekā puse jeb seši Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļi pieprasījuši organizācijas prezidenta Kaspara Gorkša demisiju, kamēr pati LFF noraida izteiktos pārmetumus.

Vēstuli, kurā pausta neuzticība Gorkšam, parakstījuši Artūrs Gaidels, Jānis Engels, Egons Brants, Vadims Direktorenko, Anastasija Kučinska un Aleksandrs Isakovs.

Valdes locekļi izsaka bažas par Latvijas futbola turpmāko attīstību.

“Darbojoties LFF Valdē, sapratām, ka labas pārvaldības princips LFF šobrīd neeksistē. Būtisku lēmumu pieņemšana notiek, neiesaistot valdi, vienkārši informējot pēc fakta,” teikts valdes locekļu vēstulē.

Kā piemērs minētajiem apstākļiem nosaukta Jāņa Čaplinska ievelēšana MTC “Staicele” valdes locekļa amatā. “Valdes sēdes laikā, kurā runājam par krīzes situāciju, ka daudzi darbinieki pamet LFF, un prasot risinājumu prezidentam, atbilde nesekoja, savukārt pēc pāris stundām mēs saņēmām informāciju par Mareka Gruškevica apstiprināšanu administrācijas vadītāja amatā un sekojošu viņa virzīšanu ģenerālsekretāra amatam,” norādīts vēstulē.

Caurspīdīguma neesamība un tīša termiņu vilcināšana svarīgu dokumentu sagatavošanā, ļoti apgrūtina LFF ikdienas darbu, iesniegumā norādīja LFF valdes locekļi. “Dokumentus, kurus pieprasām, piemēram, pilno budžeta detalizāciju par 2019.gadu, joprojām neesam saņēmuši, ir pagājuši jau divi mēneši, bet LFF atbildīgais finansists Skujiņš informēja valdi, ka tas ir piecu minūšu darbs,” teikts vēstulē.

Pēdējā valdes sēdē, kas notika 24.jūlijā, netika atbalstīts lēmums par jauno statūtu izstrādāšanas virzīšanu. Jaunos statūtus paredzēts apstiprināt septembra beigās gaidāmajā kongresā.

“No LFF puses bija kārtējais mēģinājums virzīt jaunos LFF statūtus apstiprināšanai ārkārtas kongresā septembrī. Uzskatām, ka tik būtisku dokumentu bez detalizētas saskaņošanas ar biedriem nav iespējams izskatīt, ņemot vēra faktu, ka amatu ir atstājis LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, kurš bija galvenais jauno statūtu izstrādātājs,” rakstīts vēstulē.

Valdes vairākumu satrauc arī zvērināta revidenta pozitīva atzinuma neesamība.

“Tas var apdraudēt federācijas sabiedriska labuma statusu saglabāšanu, ka arī veicināt starptautisku partneru UEFA un FIFA neuzticību. UEFA un FIFA neuzticība var Latvijas futbolam izraisīt lielu finansējuma samazināšanu, kas atstās postošas sekas uz daudziem projektiem un atbalsta programmām,” teikts vēstulē.

Tāpat seši valdes locekļi uzsvēra, ka LFF joprojām darbojas bez ģenerālsekretāra un nav apstiprināti darbinieki LFF vakantajos amatos, kas neveicina produktīvu LFF darbu.

Turpretī LFF atzīmē, ka turpina aktīvi pildīt visas tai uzticētās funkcijas un pienākumus, neviens no LFF atbildības sfērā esošiem darba blokiem nav apturēts vai būtiski apgrūtināts.

“LFF līdz šim brīdim un arī pašlaik turpina funkcionēt un pilnvērtīgi pildīt visus LFF statūtos noteiktos mērķus. Visas LFF sacensības notiek kā plānots, visu nacionālo vīriešu un sieviešu, kā arī visa vecuma jauniešu, meiteņu, telpu un pludmales futbola izlašu darbība turpina ritēt savu gaitu bez aizķeršanās. Neviena no LFF darbības sfērām nav apturēta vai apgrūtināta. LFF pašlaik strādā 56 algoti darbinieki, ir divas brīvas vakances. Vienai no tām jau atrasts darbinieks, kurš sāks darbu 23.augustā,” teikts LFF paziņojumā.

LFF statūtos noteikts, ka gan LFF prezidents, gan ģenerālsekretārs ir LFF izpildinstitūcijas locekļi.

“Apgalvojumam, ka tieši ģenerālsekretārs bija atbildīgs par federācijas ikdienas darbu organizēšanu, nav pamata. LFF statūtos arī nav noteikts, ka tieši ģenerālsekretārs būtu organizācijas faktiskais administratīvais vadītājs. Viena no LFF statūtos noteiktajām ģenerālsekretāra papildu funkcijām ir iesniegumu pieņemšana no personām, kuras vēlas kļūt par organizācijas biedru. Taču pēc līdzšinējā ģenerālsekretāra Pukinska atkāpšanās no amata neviena persona nav izrādījusi interesi kļūt par LFF biedru. Turklāt pēc šāda iesnieguma saņemšanas par biedra lūgumu saņemt atbalstu uzņemšanai LFF biedru pulkā lēmums jāpieņem LFF Valdei, taču tiktāl šāds jautājums nav izskatīts LFF valdes sēdēs un nav ticis aktualizēts,” raksta LFF.

LFF uzsvēra, ka, saskaņā ar šī gada 15.jūlija LFF valdes sēdes protokolu, līdzšinējais organizācijas ģenerālsekretārs Pukinsks lēmumu atkāpties no amata valdes locekļiem pamatoja ar personīgiem motīviem. Pukinskis pauda vēlēšanos vairāk laika veltīt ģimenei, turklāt pauda nostāju, ka būs atvērts un atsaucīgs gadījumā, ja kādam nepieciešams kāds padoms vai palīdzība.

“Tas faktiski nozīmē, ka Pukinsks pauda gatavību pildīt tikai ģenerālsekretāra amatam specifiski uzticētos pienākumus, kamēr organizācija ar tās patstāvīgi ievēlēto Valdi priekšgalā vienosies par visas puses apmierinošu risinājumu ģenerālsekretāra prombūtnei. Tāpat Pukinsks 15.jūlija valdes sēdē atskaitījās par 2019.gada pirmā pusgada budžetu, informējot valdi, ka pašreizējie finanšu rādītāji ir pozitīvi, tiktāl ietaupīti 143 000 eiro. Sakarā ar LFF pozitīvu tiesas lēmumu tiesvedībā ar SIA “Arčers” ir atjaunota pieeja līdz šim bloķētajiem LFF līdzekļiem 452 000 eiro apmērā. Ar budžetu saistītie jautājumi ir tieša ģenerālsekretāra atbildība. Valde pieprasīja iepazīties ar projektu izmaksām tāmju līmenī. Tā visa sagatavošanai par pusgadu nepieciešams laiks,” raksta LFF.

Federācijā uzsvēra, ka saistībā ar finansējumu no starptautiskajām organizācijām šogad plānotie ieņēmumi no FIFA ir 2,13 miljoni eiro, no kuriem 1,24 miljoni eiro ir jau apstiprināti. Šogad gaidāmais finansējuma apmērs ir lielāks nekā pērn, kad no FIFA tika saņemts 0,72 miljoni eiro. Tiek gaidīts lēmums par iesniegtajām talantu un citām programmām 0,89 miljonu eiro apmērā.

Valdes pārstāvju parakstītajā vēstulē apgalvots, ka LFF prezidents neesot atradis piemērotu kandidātu ģenerālsekretāra amatam. Federācijā atgādināja, ka 24.jūlija valdes sēdē Gorkšs valdei norādīja, ka ir atrasti četri piemēroti kandidāti, kuri gan nebija gatavi sākt pienākumu izpildi tagad – deviņus mēnešus pirms LFF kongresa, kurā vēlēs organizācijas prezidentu. Vēl trīs Gorkša ierosinātos priekšlikumus par ģenerālsekretāra neesamības problēmas risinājumu LFF valde minētajā sēdē patstāvīgi noraidīja bez vērā ņemamu argumentu minēšanas, uzsvēra federācijā, piebilstot, ka tādējādi varot secināt, ka vismaz daļa LFF valdes pārstāvju lika šķēršļus problēmas risināšanai un, kā minimums, ir līdzatbildīga par jauna ģenerālsekretāra neesamību.

Četri no sešiem vēstuli parakstījušajiem valdes locekļiem – Gaidels, Engels, Brants un Kučinska – jūnijā LFF ārkārtas kongresā tika ievēlēti valdē, aizpildot vakantās vietas, kas radās aprīlī, kad ikgadējā kongresā vairāki valdes locekļi atkāpās no saviem amatiem.

Februārī LFF ārkārtas kongresā organizācijas biedru vairākums pauda uzticību Gorkšam. Pēc Vadima Ļašenko iniciatīvas LFF tika iesniegts iesniegums, kurā vairāki organizācijas biedri pauda neapmierinātību ar prezidenta Gorkša un vadības paveikto kopš pagājušā gada kongresa, kas federācija tika pie jauna vadītāja. Līdz ar to tika sasaukts LFF ārkārtas kongress, lai balsotu par Gorkša gāšanu, taču viņš savu amatu saglabāja pārliecinoši.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par