“Liepājas” čehu vārtsargs Valenta par līmeņa atšķirībām Latvijā un Ungārijā, Daugaviņu un vārtiem galotnēs
Vairākas “Optibet” hokeja līgas (OHL) Latvijas komandas šosezon sastāviem piesaistījušas ārzemniekus. Malā nav palikusi arī čempionātā atgriezusies “Liepājas hokeja komanda”, kurā bez pāris lietuviešiem spēlē arī 20 gadus vecais čehu vārtsargs Mihaels Valenta. Septembrī ripu ķērājs piecās spēlēs atvairīja 93,5% metienu un vidēji ielaida 1,6 ripas, būdams viens no iemesliem, kāpēc komanda atrodas labāko trijniekā.
Sarunā ar “Sportazinas.com” vārtsargs dalījās pārdomās par OHL līmeni, pieredzi Ungārijā un iedzīvošanos leģionāra lomā Liepājā.
Pirmais mēnesis ir aiz muguras, kā juties pilsētā un līgā?
Esmu ļoti laimīgs Liepājā. Pagaidām man viss patīk – pilsēta ir ļoti jauka, patīk komanda, viss tiešām ir ļoti labi.
Kāda bija pirmā reakcija, saņemot piedāvājumu no “Liepājas”?
Biju priecīgs, ka man parādījusies tāda iespēja. Kad saņēmu piedāvājumu, ilgi nedomāju un praktiski uzreiz to pieņēmu. Viss notika ļoti ātri. Aprunājos ar treneriem un aptuveni iedomājos, kas mani šeit sagaida – jaunā komanda ar pāris pieredzējušajiem spēlētājiem.
Pirms tam kaut ko zināji par pilsētu vai par OHL?
Ja godīgi, tad par pilsētu zināju tik daudz, cik varēju ieraudzīt pēc attēliem “Google”. Centrs izskatījās skaisti, zināju, ka šeit ir pludmales. Par līgu – dzirdēju, ka šī ir laba vieta, kur profesionālo karjeru sākt jaunajiem spēlētājiem. Tas ir, ko man vajadzēja, jo šis ir pirmais gads kā profesionālim. Tam bija liela nozīme.
Bija arī citi piedāvājumi no Eiropas, tāpat varēju palikt ASV, kur pavadīju gadu junioros, bet izvēlējos OHL, jo šai opcijai ir lielāka jēga manai karjerai.
Vai tev kā jaunietim nav šeit garlaicīgi?
Nē, šeit tiešām ir jauki, skaists centrs, ēkas. Jā, varbūt dažiem cilvēkiem šeit tiešām liekas pārāk mierīgi, nakts dzīve nav tik aktīva, bet man patīk un es domāju, ka dzīvošanai ar ģimeni šī ir viena no labākajām opcijām.
Pagājušajā sezonā spēlēji Ziemeļamerikā NCDC čempionātā. Kas tā ir par līgu?
Tā ir otrā spēcīgākā junioru līga ASV, kur līmenis ir diezgan augsts. Spēlētāji ir ļoti meistarīgi un man ļoti tur patika, tā bija laba pieredze. Čaļi, kas tur spēlē, mēģina iekrist acīs koledžu skautiem, cenšoties iekļūt NCAA.
Man kā čeham bija grūti pierast pie dzīves, jo tur ASV viss ir citādāk, tā tiešām ir cita pasaule. Cilvēku domāšana, uzvedība, viss atšķiras. Viena lieta, kas būtiski atšķiras, ir drošība – tur es uz ielas nejutos tik droši kā Eiropā. Cilvēki gan ir ļoti jauki. Hokeja ziņā arī ir atšķirības – laukums ir mazāks, tātad, viss notiek ātrāk. Bija grūti, bet es pielāgojos un aizvadīju labu sezonu.
Pirms tam pusotru gadu pavadīji Ungārijā. Liekas, ka tas nav acīmredzamākais galamērķis čehu spēlētājam
Visu savu dzīvi pavadīju Čehijā. Spēlēju savas pilsētas komandā [“Mladi draci”] U17 augstākajā līgā un, noslēdzoties 2021./2022. gada sezonai, meklēju iespēju doties citur, kur man būtu liels spēles laiks. Bija iespēja palikt, bet U20 vecuma grupā komanda nespēlēja augstākajā līgā un man tas nešķita interesanti.
Tad nāca interesants piedāvājums no Ungārijas, viņi bija ļoti ieinteresēti, runāja ar manu aģentu. Viņš teica, ka daudz spēlēšu, kā arī to, ka trenēšos ar pieaugušo komandu, kas mani ļoti uzrunāja. Devos tur un kopumā viena kluba ietvaros spēlēju četrās dažādās komandās. Daudz spēļu, daudz treniņu. Viens no labākajiem soļiem karjerā.
Mums Latvijā patīk sevi salīdzināt ar citām valstīm, un ja salīdzinām OHL un Ungārijas līgu, kāda ir tā atšķirība?
Es teiktu, ka šeit Latvijā spēlē daudz jauno hokejistu, kamēr Ungārijas čempionātā ir krietni vairāk spēlētāju ar pieredzi, ar labu CV, kuri ir spēlējuši labās līgās. Atšķirība ir, bet OHL labākās komandas kā “Liepāja”, “Mogo/RSU” varētu sacensties ar Ungārijas vidusmēra komandām. Atšķirība nav liela.
Tu esi vienīgais leģionārs komandā (lietuviešus mēs neskaitām). Vai jūti spiedienu, ka no tevis prasa vairāk?
Es ar to rēķinājos, jo man šī ir jau ceturtā sezona kā leģionāram. Man jābūt TOP spēlētājam, bet neteiktu, ka ir spiediens. Esmu pārliecināts savos spēkos, vienkārši turpinu strādāt un attīstīties, man liekas, tas ir īstais ceļš.
Statistika tev ir ļoti laba, vai uz ledus bija tikpat viegli?
Tas noteikti nebija viegli. Bet šeit, protams, jāsaka liels paldies maniem aizsargiem un vispār laukuma spēlētājiem, kuri man daudz palīdz. Tāpat šeit ir vārtsargu trenera [Reiņa Repša] nopelns, ar kuru mēs strādājam katru dienu. Koncentrējamies uz katru spēli, uz katru maču dodos ar svaigu galvu. Nedomāju par skaitļiem, bet labi, ka tie ir labi. Interesanti, ka ar vārtsargu treneri es iepazinos vēl tad, kad spēlēju Ungārijā.
Vienīgais leģionārs komandā nozīmē arī to, ka tev ar visiem jākomunicē citā valodā
Jā, bet angļu valoda visai komandai ir ļoti laba, šeit nav nekādas barjeras.
Un kā ir ar tavu latviešu valodu?
Cenšos mācīties kaut kādus vārdus, liekas, ka man ir labs progress. Varu pateikt paldies, sveiki un kaut kādas pamata lietas.
Parasti saka, ka ārzemnieki pirmos iemācās lamuvārdus
Es nedaudz zinu arī krievu valodu, tāpēc visus lamuvārdus es zināju jau pirms tam (smejas). Bet jā, arī dažus latviešu lamuvārdus es iemācījos vispirms.
Pārbaudes spēlēs Liepājas halle bija gandrīz tukša, bet tagad uz spēlēm nāk daudz cilvēku. Kā tas ir spēlēt tādā gaisotnē?
Tas ir fantastiski, fani ir lieliski, gaisotne ir lieliska, izbaudu katru minūti, spēlējot mājās. Ceru, ka šādi arī paliks uz visu atlikušo sezonu.
Komandai bijuši vairāki mači, kad ielaisti vārti pēdējās minūtēs. Kas tam par iemeslu?
Šī ir situācija, ar kuru mums jāstrādā kā komandai. Mums tiešām ir problēmas spēļu galotnēs, nezinu, kas tam par iemeslu, varbūt emocijas, varbūt kaut kas cits. Bet man liekas, ka mēs darām labu darbu strādājot ar šo un situācija kļūst labāka.
Tu biji uz ledus Kaspara Daugaviņa atgriešanās spēlē. Kā tas ir, spēlēt pret tādu leģendu?
Liels spēlētājs ar lielu pieredzi, viens no labākajiem latviešu spēlētājiem. Tas ir forši spēlēt pret tāda līmeņa hokejistu, bet, esot uz ledus, es pret katru komandu cenšos spēlēt vienādi, nepievēršot uzmanību, kas nāk pretī. Man nav atšķirības, kurš spēlē pretiniekiem. Protams, ka pirms katrs spēles tiek veikta analīze, gatavošanās, bet es nepievēršu īpašu uzmanību, neizceļu un nebaidos par to, kas nāk pretī.
Kāds ir tas hokejs, kādu mēģina spēlēt “Liepājas HK”?
Man liekas, mēs cenšamies spēlēt hokeju ar labu aizsardzību, spēlēt ātri. Esam jauni, ar lielāku enerģiju, tāpēc varam “paņemt” pretiniekus ar lielāku darba apjomu. Un mums bija labi treniņi ārpus ledus, līdz ar ko fiziski esam ļoti labi sagatavoti. Tas ir mūsu lielākais trumpis – varam spēlēt enerģiski visu 60 minūšu garumā un ne visi pretinieki tam ir gatavi.
Vai tu turi galvā domu, ka, nospēlējot ļoti labu sezonu šeit, varēsi spert nākamo soli karjerā?
Jā, noteikti. Esmu pārliecināts savos spēkos un ticu, ka nākotnē varu sasniegt augstākās līgas. Lai to sasniegtu, daudz jāstrādā un es to daru katru dienu, katru nedēļu, cenšoties attīstīt savu potenciālu. Darīšu visu, lai sasniegtu augstu līmeni un šī ir laba vieta, kur sākt to darīt.
Kādus mērķus komanda sev ir uzstādījusi?
Vēlamies uzvarēt pēc iespējas vairāk spēļu un iekļūt “play-off” un tad, kā daudzi cilvēki saka, sākas pavisam cits hokejs, tā kā redzēsim, ko tas mums nesīs. Tagad mērķis ir kļūt labākiem katrā spēlē.
