Lūsiņš par darbu Vācijā: Neslēpšu, ir dienas, kad vēlos atpakaļ uz Latviju
Vācijas hokeja līgas (DEL) komandas Brēmerhāfenes “Fischtown Pinguins” vārtsargu treneris Edgars Lūsiņš sarunā ar portālu “Hokejazinas.com” dalījās pārdomās par darbu ārzemēs.
Lūsiņš organizācijā strādā jau piekto sezonu pēc kārtas, vairāku sezonu garumā viens no viņa “padotajiem” ir Latvijas izlases vārtsargs Kristers Gudļevskis. “Mani vienmēr ir baidījusi viena lieta – atzīt sev to, ka es esmu samierinājies ar kaut ko un man ir labi. Tādēļ manas ambīcijas ne vienmēr ir saprotamas. Bet es noteikti zinu, ka nevēlos sēdēt vienā hallē 20 gadus un trenēt bērnus. Bērni izaug, aiziet un atnāk citi, bet es turpinu sēdēt un tajā pašā skapī tikai jaku mainīt,” pārdomās dalās speciālists.
“Brēmerhāfenē es esmu četrus gadus, un šis ir mans trešais līgums. Pienāca laiks abām pusēm domāt par līguma pagarināšanu, un šī nebija tikai mana izvēle. Kopumā varu teikt, ka ir labāki un sliktāki brīži. Neslēpšu, ir dienas, kad vēlos atpakaļ uz Latviju. Arī šeit ir savi mīnusi, bet tādu ir visā pasaulē,” uzsver Lūsiņš.
“Teikšu godīgi – šīs nav manas mājas, un pēc savas dabas es nevaru iedomāties sevi dzīvojot citā valstī un pārvākties prom ilgtermiņā. Agri vai vēlu gribas uz Latviju, un dažreiz pat ļoti. Zviedrs var spēlēt Zviedrijā, vācietis šeit, dānis Dānijā, bet latvietis kur? Žēl, ka mums nav iespējas labā līmenī spēlēt, piemēram, Valmierā. Latvietis ir kā gājputns, kas visur klejo, un man tas sāp.
Diemžēl tas nekad nemainīsies un esmu pārliecināts, ka Latvijā nebūs profesionāls čempionāts, kur cilvēki strādā, nevis piepelnās un strādā pusslodzes darbu. Tas ir sarežģīti – ja vēlies strādāt augstā līmenī, tad jābrauc prom no mājām vai arī paliek iespēja strādāt amatieru un bērnu hokejā, braukājot no halles uz halli un mašīnā pārvadājot ripas,” saka vārtsargu treneris.
