Lūsiņš par Latvijas vārtsargu brigādi PČ: Nav izteikti pirmā numura, paredzu, ka spēlēs visi trīs

Otrdien tika paziņots Latvijas izlases sastāvs dalībai pasaules čempionātā. Trīs vārtsargu pozīcijas atvēlēja Ivaram Punnenovam, Artūram Šilovam un Kristeram Gudļevskim, kurš PČ pēdējo reizi spēlēja 2019. gadā.

Lai arī daži no kolēģiem par Zviedrijas “Allsvenskan” čempionu kļuvušajam ripu ķērājam atvel vien rezervista lomu, Latvijas U18 izlases un DEL kluba Fištaunas “Pinguins” vārtsargu treneris Edgars Lūsiņš sarunā ar “sportazinas.com” pauda pārliecību, ka 30 gadus veco Gudļevski noteikti nevajadzētu norakstīt.

“Ja atskaitām Elvi Merzļikinu, tad šis trio šobrīd noteikti ir labākais, kas mums ir. Visi ir profesionālā līmeņa vārtsargi, katrs spēlējis visaugstākajā līmenī. Nav izteikti labākais un izteikti trešais – katrs var būt gan pirmais numurs, gan arī trešais. Ja mēs raugāmies filozofiski, tad nekad nezini, kā būtu labāk. Bet es domāju, ka, ja Elvis atbrauktu, viņš bez jautājumiem būtu numur viens,” pārliecināts Lūsiņš.

Merzļikins šogad izlasei nepalīdzēs

“Gudļevskis bija jāņem daudz ātrāk. Viņš bija [2022. gada] olimpiādē, kur gan nespēlēja, jo nevar visos turnīros spēlēt ar trīs vārtsargiem. Uzskatu, ka Kristers ir īstajā vietā. Šosezon viņš ir vienīgais no vārtsargiem ar pozitīvu bilanci – kuram uzvarēto spēļu ir vairāk nekā zaudēto. Arī statistika bija laba, arī tas, ka uzvarēja čempionātu – viņš izlasē ir iekļauts pelnīti.

Kristers ir tāds vārtsargs, kurš krīt un ceļas, viņš nekad nepadosies, tas ir pirmais, kas man nāk prātā. Punnenovs ir ļoti nosvērts cilvēks, kluss, mierīgs, bet viņš spēlē tik ilgi, ka viņa meistarība ir ļoti augstā līmenī. Tas ir ļoti liels faktors tādam turnīram kā PČ. Šilovs ir visjaunākais, viņam acis deg visvairāk un viņam ir tas jauniešu maksimālisms. Pagājušajā sezonā Artūram bija pozitīva pieredze pasaules čempionātā, aizvadītajā sezonā viņu izsauca arī uz NHL. Uz tā rēķina viņš var gāzt kalnus,” ripu ķērājus salīdzina U18 izlases vārtsargu treneris.

Gudļevskis: Ja dos spēlēt, tad būšu priecīgs, ja nedos, tad arī

“Vārtsarga izvēle ir ļoti sarežģīts jautājums, jo katrs uz to skatās savādāk. Pats galvenais ir domāt nevis par vārtsargu interesēm, bet par komandas interesēm – ar kuru vārtsargu ir vislielākās izredzes uzvarēt. Nevis tā, ko domas vārtsargs, ja viņš spēlēs vai nespēlēs. Turnīrs ir tik īss un nav laika dot kādam iespēju, vai viņš var kaut ko noķert, vai nē. Kurš uz šo spēli ir labākais, tam arī jāiet vārtos,” uzsver bijušais vārtsargs.

“Tas, ka ir trīs vienlīdzīgi vārtsargi, it kā ir pluss, bet tajā pašā laikā tas nedaudz sarežģī izvēli. Ar diviem ir vieglāk. Nedomāju, ka Latvija visu turnīru aizvadīs ar vienu vārtsargu. Vairāk sliecos uz to, ka sargās visi trīs. Bet kāds vārtsargs sargās izteikti vairāk. Sadalījums varētu būt 5-1-1 vai 4-2-1, kaut kā tā. Jāsaprot pēc situācijas – cik liels ir nogurums, cik smaga bija iepriekšējā spēle, cik metieni bija, cikos beidzās tā spēle, vai bija brīvdiena, vai vārtsargs jūtas gatavs doties vārtos. Vārtsarga izvēles darbs nav viegls un pateicīgs, jo neviens jau nezina līdz galam. Drusku mēģini arī uzminēt. Domāju, ka pirmajās trīs spēlēs izmantos divus vārtsargus. Negribu ticēt, ka viens spēlēs divas dienas pēc kārtas. Man tā neliekas, bet  nebūšu arī pārsteigts,” saka Lūsiņš.

“Daudz kas atkarīgs no psiholoģijas, cik daudz tu viņus vari uzturēt tonusā, palīdzēt un atbalstīt. Tev jāsaprot, kad jāmotivē, kad jāslavē, kad jāpalīdz sagatavoties svarīgākajai spēlei. Profesionālajā līmenī tas vairāk ir psiholoģiskais darbs nekā mehāniskā trenēšana. Bet Artūrs Irbe ar to noteikti tiks galā, uzskatu, ka šobrīd Latvijā nav par viņu labāka vārtsargu trenera.”

Šogad Vācijas izlases pieteikumā iekļauts arī “Pinguins” vārtsargs Maksimiliāns Francrebs, kura vārtsargu treneris klubā ir tieši Lūsiņš. “Pirms sezonas izrunājām vīziju par darbu sezonā un teicu viņam, ka mans mazais sapnis ir, lai viņš tiktu izlasē. Viņu tur nekad nebija saukuši un tādā līmenī nebija novērtējuši. Arī pieredze nav tik liela, lai viņš varētu jautāt, kāpēc neņem. Tas bija mūsu mazs mērķis, par kuru skaļi nerunājām, bet savā starpā aprunājāmies. Visu laiku esam kontaktā, arī tagad komunicējam. Esmu priecīgs par to, ka viņš ir izvēlēts izlasē, viņam tas ir sapņa piepildījums. Tas ir rezultāts gan mūsu darbam, gan viņa sniegumam un noteikti Vācijai sekošu vairāk. Ir arī hokejisti Norvēģijas un Slovēnijas izlases, kur spēlē puiši, kurus pazinu. Varētu teikt, ka šogad man tas čempionāts ir krāsaināks.”